Tas bija īpašs vakars. Saieta nama zāle ātri piepildījās ar cilvēkiem, bet priekšnesumu sniedzēji tovakar izskatījās sevišķi pacilāti un šķita, ka savās dejās un aktierspēlē izliek visu savu sirdsdegsmi.
Tā īsos vārdos var raksturot sestdien Valkas pagasta saieta namā “Lugažu muiža” notikušo gada balvas pasniegšanu kultūrā un mākslinieciskajā pašdarbībā.Iedzīvotāju aktivitāte lielaTo, ka ne tikai man tā šķita, apliecināja arī vairāku pasākuma apmeklētāju vērtējums. “Gaišas noskaņas un mīļuma pilns vakars. Visi jutās ļoti vienoti – gan skatītāji, gan pašdarbnieki. Tādi brīži vajadzīgi mūsu ikdienai,” saka pagasta iedzīvotājs Dainis Zeps.Tāds pasākums pagastā notika pirmo reizi. To kā savas diplomprakses kvalifikācijas darbu vadīja Kultūras koledžas studente Lāsma Egle ar nodomu padarīt gada balvas pasniegšanu par jaunu tradīciju pagastā. Ar tādu ideju vakara organizēšanā iesaistījās arī saieta nama vadītāja Kristīne Ganiņa. Ir plānots katru gadu šim pasākumam piešķirt arī savu simbolu. Šogad par to bija izvēlēts Ziemassvētku puzurs. “Puzuru var uzskatīt par daļu no kosmosa telpas, kas vertikāli sadalās trīs daļās – pagātnē, tagadnē un nākotnē. Mēs esam tagadnē, no kuras atskatāmies uz pagātni un ar jaunām cerībām raugāmies nākotnē,” simbola izvēli motivē Lāsma. Uzrunājot vakara dalībniekus, viņa uzsvēra, ka pasākuma sarīkošanā liels nopelns bija arī iedzīvotāju aktivitātei, kuri, aizpildot anketas, balsoja par labākajiem kolektīviem un kultūras cilvēkiem vairākās nominācijās. Savukārt pašdarbnieki atzina, ka ir labi redzēt sava darba novērtējumu un sajust cilvēku atbalstu. Tas arī esot iemesls priekam uzstāties.Katram ir iespēja sevi izteiktGada balvu nominācijā “Par mūža ieguldījumu” ieguva Skaidrīte Bondare, kura iedzīvotāju atzinību izpelnījusies ne tikai kā aktīva pašdarbniece, bet arī kā talantīga keramiķe. Nominācijā “Gada amatiermākslas kolektīvs” galveno balvu ieguva pagasta amatierteātris, bet par labākajiem māksliniekiem tika atzīti Reinis un Dāvis Dorši. Savukārt gada pašdarbnieces titulu piešķīra Anastasijai Pētersonei, kura darbojas vairākos kolektīvos. Nominācijā “Ārpus robežām” gada balvu uz mājām – Sēļiem – veda ansamblis “Romaški”. “Šīs dziedātājas mums liek saprast, ka īsts skaistums rodas tikai dažādībā. Jo daudzpusīgāka kultūra, jo tā skaistāka un bagātāka,” ansambļa sniegumu raksturo L. Egle. Savukārt nominācijā “Par nemateriālā mantojuma saglabāšanu” gada balvu ieguva Antra Krile, kura savās mājās “Strautiņos” iekārtojusi piemiņas istabu māsai dzejniecei Velgai Krilei. Gada labākās bibliotekāres titulu piešķīra Lugažu bibliotēkas vadītājai Laimdotai Eglei, bet par radošāko amatierkolektīva skolotāju atzina Mairitu Jansoni. Bija arī divas specbalvas – eksotisko deju kolektīvam un bērnu un jauniešu teātrim. Izmantojot savas pilnvaras, lai varētu apsveikt pašam patīkamāko kolektīvu, pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Lapsa bija nodibinājis Pagastveča balvu. To viņš piešķīra deju kolektīvam “Oravad”.Pagasta amatierteātra vadītāja režisore Evija Smane uzsver, ka vispirms paldies par panākto jāteic Kristīnei Ganiņai, kura meklē un piedāvā iespēju radoši sevi izteikt jaunajiem kultūras darba speciālistiem. “Otru paldies ir pelnījis teātra kolektīvs, kurš ir gatavs uz jebko visos apstākļos,” apliecina E. Smane. Gada pašdarbnieces titula ieguvēja A. Pētersone atzīst, ka viņai vienādi labi patīk gan dejot, gan spēlēt teātri. “Ar savu dalību kolektīvos gribu parādīt, ka ikviens ciemata iedzīvotājs var piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā un radoši sevi apliecināt. Mums tagad ir jauns saieta nams, tikpat kā kultūras nams, un tādu iespēju nedrīkst neizmantot,” norāda A. Pētersone. L. Egle vakara noslēgumā apliecināja, ka tagad ir skaidrs – gada balvas pasniegšana kļūs par tradīciju. To apliecinājusi vietējo cilvēku atsaucība un atbalsts.
