Vārds „advents” cēlies no latīņu valodas, un tulkojumā tas nozīmē „atnākšana”. Par kādu atnākšanu šeit ir runa? Runa ir par Jēzus Kristus atnākšanu. Patiesībā, Kristīgā Baznīca adventa laikā domā par divām Jēzus Kristus atnākšanām. Vispirms Kristīgā Baznīca adventa laikā pievērš uzmanību un gatavojas Kristus pirmās atnākšanas piemiņai, kas notika apmēram pirms 2000 gadiem. Šo pirmo Kristus atnākšanu atzīmējam Ziemassvētkos jeb Kristus piedzimšanas svētkos. Tāpat adventa laikā īpaša tēma Kristīgajā Baznīcā ir Kristus otrreizējā atnākšana. Šī otrreizējā atnākšana nelīdzināsies pirmajai, kad Jēzus – Dieva Dēls ienāca pasaules vēsturē, piedzimstot no Jaunavas Marijas. Bet gan šī otrreizējā atnākšana, saskaņā ar Bībeles mācību iezīmēs esošās pasaules (grēka skartās pasaules) beigas un jaunas sākumu. Kristus otrreizējās atnākšanas diena tautā ir pazīstama arī zem jēdziena „pastardiena”. Kad Jēzus nāks uz šo pasauli otrreiz, tad arī būs „pastardiena”. Jāpiebilst, ka otrreizējā Kristus atnākšana būs atnākšana lielā godībā un spēkā, un šim notikumam aculiecinieki būs visa pasaule. Katrā ziņā, neviens nevarēs nepamanīt, ka Lielā diena ir klāt.Tātad tēmas, kuras adventa laikā apdomā Kristīgā Baznīca, ir ļoti nopietnas, jo tās skar mūsu eksistenci ne tikai šajā pasaulē, bet arī mūžībā. Tāpēc Baznīcas sludināšanā īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēku gatavībai sastapties ar Jēzu Viņa otrreizējā atnākšanā. Tas nozīmē, ka cilvēki adventa laikā izvērtē savu dzīvi, savas domas, vārdus un darbus – savu sirdsapziņu. Tie sev jautā – bet kādu mani sastaps Jēzus? Kāds es Viņa priekšā stāšos? Cilvēkiem sludinātāji šajā īpašajā Baznīcas liturģiskā gada laikā atgādina par dzīves kļūdām, par nespēju savu dzīvi nodzīvot perfekti, neievainojot savu sirdsapziņu. Un tāpēc blakus tam tiek izcelta Jēzus pirmā atnākšana, lai cilvēkus izglābtu, lai viņi varētu iemantot mieru ar sevi un Dievu. Tādējādi adventa laiks cilvēkus Kristīgajā Baznīcā, no vienas puses, uztur spriedzē, runājot par Kristus otrreizējo atnākšanu godībā un par stāšanos Viņa priekšā, bet, no otras puses, cilvēkiem tiek atgādināts, ka bez Jēzus palīdzības mēs nespējam mainīt savu dzīvi un iemantot mieru savā sirdī. Un labā vēsts ir tā, ka Dievs ir gatavs mūs mīlestībā pieņemt, ja vien atsaucamies Jēzus aicinājumam sekot Viņam jau tagad. Doma šeit ir šāda. Ja mēs dzīvosim ar Jēzu attiecībās jau tagad, tad mums nebūs jābaidās stāties Viņa priekšā „pastardienā”.Bet ir jau taisnība, ka cilvēkiem pasaules gals un viņu sastapšanās ar Radītāju notiek daudz ātrāk. Tas notiek viņu nāves brīdī. Tāpēc varētu teikt, ka spriegums paliek. Jā, mēs gaidām Jēzu, kad Viņš nāks otrreiz, bet mēs nedrīkstam izlaist no redzesloka to, ka mums ar Viņu būs jāsastopas, pārkāpjot savu nāves slieksni.Tās ir tēmas, par kurām kristīgajās draudzēs tiek runāts adventa laikā. Tas skar kristiešus. Bet, ko adventa laiks nozīmē cilvēkiem, kas savu dzīvi vēl nav saistījuši ar Baznīcu un ticību Dievam? Arī šos cilvēkus es pamudinātu izvērtēt savu sirdsapziņu. Es aicinātu apzināties mūsu nespēju savu dzīvi nodzīvot perfekti. Un nākot pie atziņas, ka esam nepilnīgi cilvēki, es tālāk aicinātu padomāt par Jēzu, par Viņa pirmo atnākšanu. Es aicinu atcerēties, ka tā nenotika tāpat vien. Tā notika visu cilvēku dēļ, arī to cilvēku dēļ, kas lasīs šo rakstu. Jēzus ienāca pasaules vēsturē, lai es kā mācītājs varētu tagad pateikt, Viņš vēlas draudzību ar tevi. Viņš vēlas tev dot mieru un prieku. Jā, ne lai mēs aizmirstu par savām kļūdām un tās censtos Dieva priekšā paslēpt, bet gan tāpēc, ka mēs savu nespēku varam Jēzum uzticēt. Viņš to pieņems un mums palīdzēs, un mūs stiprinās.Pēdējā laikā liela ažiotāža ir sacelta ap nozīmīgo datumu 21. decembri jeb pasaules gala tēmu. Es visus satrauktos ļaudis varu nomierināt un sacīt, ka šajā datumā pasaules gala nebūs. Jo saskaņā ar Bībeles mācību šo datumu zina tikai Dievs. Cilvēki to nevar zināt. Ja kāds saka un brīdina, ka tajā un tajā datumā būs pasaules gals, tad tas nozīmē, ka pasaules gals šajā datumā tiešām nebūs.Bet te mums arī vajadzētu saprast, kas tiek saprasts ar pasaules galu. To var interpretēt kā milzīgu katastrofu, kas skar visu zemeslodi, kā rezultātā visa dzīvā radība aiziet bojā. Bet kristīgais skatījums, kā jau minēju iepriekš, ir tāds, ka pasaules galu iezīmē Kristus otrreizējā atnākšana godībā un spēkā. Bet tas nozīmē tikai vienu. Šīs vecās grēka sabojātās pasaules izbeigšanos un jaunas pasaules sākšanos. Ja pirmajā gadījumā minēto pasaules galu neviens nevēlas, arī kristieši ne, tad otro kristieši vēlas. Baznīca lūdz un gaida, kad Kungs Jēzus būs atkal ieraugāms vaigā. Tāpēc kristiešiem pasaules gals nav katastrofa, bet gan priecīga sastapšanās. Es novēlētu, lai tas tā būtu ikvienam cilvēkam. Lai mēs nedomājam par pasaules galu, bet gan par priecīgu sastapšanos ar Jēzu. Bet lai tā tāda būtu, mums attiecības ar Viņu ir jāveido jau tagad, neko neatliekot uz vēlāku laiku. Noslēdzot savas pārdomas es vēlos citēt Jēzus sacīto Jāņa evaņģēlijā. Viņš saka: „Kas nāk pie Manis, to es tiešām neatstumšu!” Advents tātad nozīmē „atnākšanu”. Lai Dievs dod, ka šajā adventa laikā arī mēs uzdrošinātos nākt pie Jēzus! Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs Zigmārs Ziemanis
