Papildinot savu līdz ziemas saulgriežiem veicamo labo darbu sarakstu, atceries par kādu, kuram gada aukstākajā laikā ļaut palikt mājās uz mūrīša blakus iemīļotajam rokdarbu grozam. Šādu aicinājumu “Ziemeļlatvija” saņēma elektroniskā pasta kastītē.
Izrādās, Brantu pagasta iedzīvotājas Ausmas Rukas mazdēla Jāņa Vērzemnieka ierosmē tapušas Jāņa omes virtuālās mājas omescimdi.lv, kurās mītošie darinājumi silda daudzus Latvijas iedzīvotājus un pavisam drīz jau arī Dānijā, Anglijā, Vācijā un Skotijā.Izadīti neskaitāmi dzijas kamoli“Manas omei Ausmai ir 75 gadi – skaitlis, kurš vairs neizklausās maz, to lasot arī no otras puses. Ome dzīvo lauku mājās Smiltenes novadā kopā ar suni Rendu un kaķiem Baltīti un Pūku. Skatoties iemīļotākās meksikāņu melodrāmas vai klausoties jaunības mīlestības Viktora Lapčenoka kasetes (jūtas esot tikpat spilgtas), tiek izadīti neskaitāmi dzijas kamoli, kuri pārtop dažādos cimdu rakstos,” stāsta Jānis.Katru otro rītu ome kājām mēro vairākus kilometrus, lai pārdotu cimdus tirgū pie spožā Smiltenes lielveikala, un neviens viņu nespēj no tā atturēt, par savas vecmammas darbasparu turpina stāstīt mazdēls – omescimdi.lv idejas autors.Neatstāja vienaldzīguIdeja par šādu iniciatīvu Jānim radās rudens sākumā, ejot garām Smiltenes un Rīgas tirgus galdiem. “Tur viena pie otras sēž omes, mēģinot pārdot cimdus, lai tiktu pie kāda latiņa, ko iedot mazbērniem vai piemest pensijas dienas monētām. Man ir grūti paiet garām. Rudens sākumā biju ciemos pie omes. Viņa man stāstīja, kā iepriekšējā dienā kārtējo reizi bijusi tirgū un gājis slikti, jo neviens neesot apstājies. Es acumirklī sapratu, ka man ir jārīkojas,” stāsta gādīgais mazdēls.Viņam uzreiz bija skaidrs, ko darīt. Neviens neko nenojauta un nezināja. Jānis ideju izstāstīja tikai saviem kolēģiem, kuri bija iesaistīti projekta īstenošanā. Arī pati ome par šo iniciatīvu uzzināja tikai īsu brīdi pirms projekta startēšanas.“Šis stāsts nav tikai par manu omi, tas ir par visām vecmāmiņām, kuras sēž pie Latvijas pilsētu tirgus galdiem un pārdod savus darinājumus. Nav svarīgi, vai tie ir tomāti, zeķes, eglītes vai zemenes. Šis ir stāsts, kurš sabiedrībā rosina diskusiju, kurš uzrunā emocionāli un, cerams, vairs neļauj paiet garām…” domā jaunietis.Lai motoriņš nesarūsētuPersonīgi priekš Ausmas mazdēla omescimdi.lv ir ļoti īpašs projekts. Kaut arī ikdienā Jānis strādā radošā vidē ar radošiem uzdevumiem, lielākā daļa no tiem esot auksti. “Un ar to domāju, ka ļoti bieži pietrūkst tās dzirksts, kas iedarbina to sarkano motoriņu krūtīs. Tādēļ arī es mēģinu īstenot pats savus iniciatīvas projektus, lai regulāri atsvaidzinātu savu ikdienu, lai tas motoriņs krūtīs nesarūsētu,” paskaidro Jānis.Vēlas iedvesmot ikvienuAr šo iniciatīvu Jāņa omes virtuālo māju saimnieks vēlas iedvesmot jebkuru neatkarīgi no ieņemamā amata vai profesijas. “Vai tu esi radošais direktors reklāmas aģentūrā, pārdevējs lielveikalā vai trolejbusa vadītājs – apstājies, ieelpo un paskaties sev apkārt! Lietas, cilvēki, kuriem tu vari palīdzēt jau šodien, ir mums tepat apkārt. Ir svarīgi ne tikai prast ieraudzīt, bet arī apstāties, lai spētu elpot cauri savu iemīļotāko zīmolu mārketinga stratēģijām, jaunākajām baumām un viltotiem smaidiem. Kā Emīls no nedarbiem saka, galvenais, lai kājas siltas, bet ome – galvenais, lai kājas, rokas un mūrītis ir silts,” Jānis aicina aizdomāties. Tas arī esot tas, par ko iestājas omescimdi.lv – lai apstājoties nesalst.Lūko par skanīgu gada nogaliJāņa omes cimdu virtuālajās mājās ikviens siltuma kārotājs var atrast tieši sev tīkamāko Ausmas roku darināto cimdu vai zeķu pāri, ar kuru kļūt par sirdsdraugiem šajā un turpmākajās ziemās.Zīmīgi, ka darinātie cimdi un zeķes ir ieguvuši Ausmas vaļaspriekam – meksikāņu seriāliem – raksturīgus vārdus (Desperado, Mariači, Amigos, Muchachitas), apsolot smaidu katram to īpašniekam. Tajā pašā laikā Jānis cer sagādāt savai omei ne vien siltu, bet arī skanīgu gada nogali. Palūko, vai tavos krājumos ir kāda no leģendārā latviešu estrādes dziedātāja Viktora Lapčenoka vinila platēm, kasetēm vai kompaktdiskiem, kuru vari iemainīt pret kādu no omes īpašajiem cimdu vai zeķu pāriem.“Bērnībā, kad aizbraucu pie omes ciemos, pa televizoru vienmēr rādīja “Daudz laimes!”. Kad sāka dziedātViktors Lapčenoks, ome vienmēr pagrieza skaļāk un noteica – tas Lapčenoks nu gan māk uzraut vien’ lustīg’ danc’! Omei Viktors simpatizē vēl joprojām,” saka Jānis, kurš savu omi raksturo kā šarmantu kundzi labākajos gados, ar labu humora izjūtu un izsmalcinātu gaumi šlāgerī un meksikas melodrāmās.“Gan es, gan ome vēlētos, lai mums biežāk izdotos satikties. Šis noteikti arī ir tas, kas satuvina un atgādina par mazdēlu, kurš nav aizmirsis omi pat, tad ja tik bieži nepiezvana un neapciemo,” piebilst jaunietis.Labi vārdi un vēlējumiKā “Ziemeļlatvijai” atzina Ausmas mazdēls, ome tā līdz galam nesaprotot, kas notiek un ko viņš tajā Rīgā ar tiem cimdiem dara. “Arī mana ome kā kārtīga ome neko nesaprot no interneta, iPhoniem un 3D televizoriem,” pasmaidot piebilst radošais jaunietis.Jaunais projekts guvis lielu atsaucību. Ausmas tante ir saņēmusi desmitiem labu vārdu par cimdiem un novēlējumu. Savukārt nedēļas laikā mājaslapu ir apskatījuši vairāki tūkstoši cilvēku. Izrādās, arī pasūtījumu ir vairāk nekā Ausma fiziski spēj paspēt uzadīt, tādēļ diemžēl būšot jāatsaka.“Esam piesaistījuši arī milzīgu mediju uzmanību – braukt ciemos pie omes viņu personīgi intervēt ir gribējuši vairāki žurnāli, pat “Panorāma” vēlējās par šo projektu veidot sižetu. Lai arī ome nedēļas laikā ir kļuvusi par īstu zvaigzni, viņa ir pieradusi pie nesteidzīga un mierīga ikdienas rituma, tādēļ, respektējot viņas komforta zonu, nevienam medijam neesmu atļāvis omi traucēt un satraukt. Ir forši just, ka ir cilvēki, kuri aizdomājas ne tikai par to milzīgo trakumu, kāds sacelts, bet par to, kādēļ tāds vispār ir radies,” noslēgumā teic Ausmas mazdēls.Tomēr nelielai sarunai ar “Ziemeļlatviju” Ausma atvēl laiku, stāstot, ka mīļi esot abi viņas mazdēli. Jānis jau iepriekš mēdzis pārsteigt vecmāmiņu, bet ne tik lielā mērogā kā šobrīd. “Ārprāts, ko viņš ir sadarījis, kad atbrauks, dabūs pērienu!” joko Ausma. Viņas sirdslieta tiešām esot adīšana, taču cimdi un zeķes top tik daudz, cik ļauj veselība.
PAR JĀNI VĒRZEMNIEKU
Man ir 21 gads. Esmu mazdēls, dēls, draugs, kolēģis. Esmu dzimis un uzaudzis Smiltenē, bet nu jau trīs gadus esmu rīdzinieks. Strādāju reklāmas un mūzikas industrijā par grafikas un Web dizaineri un esmu sešu starptautisku dizaina apbalvojumu ieguvējs. Esmu paspējis strādāt dažādās kompānijās gan kā dizainers, gan kā radošais, bet šobrīd kopā ar savu radošo komandu esmu kļuvis par jauno uzņēmēju, izveidojot zīmolu “JVeart”. Ikdienā mani klienti galvenokārt ir mūziķi.Par sevi droši varu teikt, ka esmu viens no tiem, kuri veiksmīgi atraduši savu kaislību, kura novedusi pie neticamu mērķu sasniegšanas, kvalitatīvas sabiedrības sev apkārt un mīlestību pret darbu.
