Ar baltu skaudību skatos uz to, cik mūsdienu skolēniem ir daudz iespēju piedalīties konkursos, iesaistīties mazākos un lielākos projektos. Atceros, kad pati vēl biju skolniece, šādu iespēju bija gaužām maz vai arī tās netika pamanītas. Pagājušajā nedēļā ciemojos Smiltenes mākslas skolā, jo vairāku audzēkņu darbi tika atzīti par labākajiem vizuālo darbu konkursā “XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus sagaidot”. Jau rakstīju, ka trīs bērnu stāsti un divu zīmējumi rotā lielos reklāmas stendus Rīgā. Brīdī, kad atrados mākslas skolā, skolotājas audzēkņiem pavēstīja priecīgo vēsti. Redzot viena puisēna apmulsumu, patieso smaidu un mirdzošās acis, arī manā sejā atplauka smaids. Zinu, ka šis nav vienīgais konkurss, kurā piedalās un gūst panākumus mākslas skolas audzēkņi. Te liels paldies ir jāsaka pedagogiem, kuri savā e-pastā nepalaiž garām daudzos piedāvājumus, jo zināms, ka tie mūždien ir pārpildīti arī ar nevajadzīgām reklāmām un citiem sūtījumiem. Mākslas skola, protams, nav vienīgā izglītības iestāde, kas piedalās konkursos. Smiltenē to daudz praktizē arī Trīs pakalnu sākumskolā un bērnudārzā “Pīlādzītis”. Manuprāt, tas ir jauki un pat nepieciešami, jo bez ikdienas pienākumiem bērniem ir iespēja sevi izpaust citā ampluā, kļūt vēl radošākiem un zinošākiem. Beigu beigās ieguvēji ir visi – vispirms jau konkursanti, kas godu dara skolotājiem, sagādā prieku saviem mīļajiem vecākiem un, visbeidzot, popularizē skolu, savu pilsētu vai pagastu.
