Vakar Latvijā atzīmēja Valsts policijas 94. gadadienu un policijas profesionālos svētkus – Policijas dienu. Svētkiem veltītie pasākumi visu nedēļu notiek Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs, bet vakar galvenais pasākums bija Rīgā.
Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirknī profesijas svētkiem veltītais pasākums notiks rīt. Iecirkņa priekšnieks Sergejs Majors svētku reizē pateicas visiem darbiniekiem par darbu, bet “Ziemeļlatvijai” uz sarunu ieteica aicināt profesionālu darbinieci, kura pret saviem darba pienākumiem izturas ļoti nopietni un ar lielu atbildības sajūtu, Kriminālpolicijas nodaļas inspektori Svetlanu Burovu.Izpalīdzīgi un atsaucīgi kolēģiSvetlanu satieku darba kabinetā. Ieraugot gados jauno un pievilcīgo sievieti, painteresējos, kāpēc Svetlana izvēlējusies, manuprāt, tik vīrišķīgu profesiju – darbu kriminālpolicijā. Viņa atklāj, ka bērnībā sapņojusi kļūt par vijoles spēles virtuozi. Šis sapnis nepiepildījās, jo vecmāmiņa īstajā brīdī mazmeitai neesot nopirkusi vijoli. Savukārt kļūt par policisti pamudinājušas skolas gados skatītās amerikāņu filmas par likumsargiem, kuri drošsirdīgi cīnās ar noziedzīgo pasauli. Skolas gados Svetlana bijusi mērķtiecīga teicamniece. Iespējams, arī šī rakstura iezīme palīdzējusi ne soli neatkāpties no vēlmes kļūt par labu policisti. Svetlana ir gandarīta, ka strādā savā dzimtajā pilsētā, ka viņai ir izpalīdzīgi, atsaucīgi un pozitīvi kolēģi, ka darbavietā ir viss nepieciešamais, lai veiktu ikdienas pienākumus. Viņa atceras, ka, strādājot Baložu policijas iecirknī, darba apstākļi bijuši ne tie paši labākie – nobružāti darba galdi, katastrofāls datoru un biroja tehnikas trūkums, pat rakstāmpapīru darbiniekiem nācies iegādāties par savu naudu.Nevar ieslīgt rutīnā Svetlana ir kriminālpolicijas inspektore un ikdienā kārto dokumentāciju, lietās pratina lieciniekus un aizdomās turamās personas, ar operatīvo grupu izbrauc uz notikuma vietu un veic vēl virkni citus pienākumus. Izvērtējot darāmo, sieviete uzskata, ka kriminālpolicijas inspektora darbs ir salīdzināms ar radošu profesiju, jo katra lieta, katrs cilvēks, ar kuru jāstrādā, ir individuāls, un nekad neatkārtojas viens un tas pats. Tas ir pats svarīgākais, lai neieslīgtu rutīnā. Svetlana specializējusies darbā ar lietām, kurās cietušie ir bērni. Inspektore atzīstas, ka joprojām ir ļoti grūti emocionāli norobežoties no šī darba, jo nākas saskarties ar vardarbību pret bērniem, ar pieaugušo, īpaši bērnu mammu, neizlēmību un nespēju saprast, ka dzīvē pats galvenais ir bērna drošība un intereses, nevis varmākas, kas bieži vien ir vīrs vai mīļākais, aizstāvēšana. Grūti ir arī tāpēc, ka Svetlana pati ir mamma un zina, ko nozīmē bērna mīlestība un uzticība. Katrīna gan īsti vēl nespējot noticēt, ka mīļā mamma prot rīkoties ar ieroci un strādā “policijas cietumā”. Izrādās, tā Katrīnas vienaudži saucot policijas ēku.Svētku reizē Svetlana kolēģiem novēl būt objektīviem un pozitīviem, bet līdzcilvēkiem – mēģināt izprast policijas darba specifiku. Svetlana ir pārliecināta, – pirms kādu kritizēt par sliktu darbu, pašam vajadzētu padomāt par savu attieksmi pret veicamajiem pienākumiem un tad tikai mest akmeni citu dārziņā.
SVETLANA BUROVA
29 gadus vecaPolicijas kapteineIekšlietu sistēmā strādā 11 gadusPirmā darbavieta – Rīgas rajona policijas pārvaldes Baložu policijas iecirknisValkas iecirknī – 3 gadusLatvijas Policijas akadēmijas klātienes absolventeIeguvusi maģistra grāduMamma piecus gadus vecajai Katrīnai
