Smaida Maskina Smiltenes Tautas lietišķās mākslas studijai 65 gadu jubilejā Stelles klaudz, darba daudz,Diegs pie diega sienas…Skatos atkal, darbs top kāds,Par to jāpasaka vārds ir šāds:Ātri paiet jūsu dienas,Top šeit sedziņas, paklāji,Tepiķi, ko liek pie sienas…Arī segas rindā stājasMūsu latvju rakstos. Nav šeit līdzīgas nevienas…Pacietība, iemaņaaužot vajadzīga,Ja plīst pušu stīga kāda,Jāsasien – tā arī ir māksla… Entuziasmu, prieku no tā gūstot pašas. Izstādes ik pēc laika Notiek šajā namā. Tas dod prieku ikvienam, Kas ienāk šajā sapņu varā… Latvija, es mīlu Tevi! Latvija, Tu zeme mana varenā! Latvija,Tu zeme mana vienīgā! Latvija, Tu zeme mana mīlētā! Latvija, cik daudz Tev darīts pāri… Latvija, Latvija, Latvija! Tie nav tikai tukši vārdi, Kas vienkārši tāpat ir pausti. Tu teic, ka mīli savu zemi!… Ja teiktu nē, tad būtu netaisna pret sevi… Mīlu tāpēc, ka tā ir mana valsts Ar tikko uzartiem, smaržīgiem laukiem pavasarī… Ar baltām margrietiņu pļavām Un zilām rudzupuķēm, Ar neatkārtojami skaistām bērzu birzīm… Gan mūsu upēm, Ventu, Daugavu un Gauju, Kas plūst tik plaši pa visu mūsu valsti. Mīlu tāpēc, ka tā ir valsts,kurā esmu dzimusi,Valsts, kurā esmu visu mūžu dzīvojusi,Mīlu tāpēc, ka esmu latviete!
