Šomēnes biežāk nekā citkārt sabiedrībā var dzirdēt runas par gaidāmo pasaules galu, ko mēs pieredzēšot 21. decembrī, kad beidzas maiju kalendārs.
Cik daudz tādiem pareģojumiem ticēt vai neticēt, tas paliek katra paša ziņā, tomēr nevar noliegt faktu, ka pēdējos gados dabā notiek ievērojamas klimata pārmaiņas, arvien vairāk zemi piemeklē postošas vētras, zemestrīces, plūdi un citas kataklizmas. Televīzijā informācija pārspīlētaŠonedēļ Latvijas televīzijas rīta ziņās izskanēja informācija, ka Latvija nav gatava ne tikai meteorītu lietum vai pasaules galam, bet arī karam, jo valstī nav pārtikas rezervju, bumbu patvertņu un gāzmasku. Neesot arī skaidrs, kā krīzes situācijai ir sagatavojušies attiecīgie dienesti reģionos. Uzzinot šo informāciju, “Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, kāda ir gatavība negaidītām dabas katastrofām un lielām tehniska rakstura avārijām bijušā Valkas rajona teritorijā, kurā darbojas trīs civilās aizsardzības komisijas – Valkas, Smiltenes un Strenču novadā.Valkas novada komisijas loceklis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes brigādes Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Salvis Stepiņš uzskata, ka televīzijā izskanējusī informācija ir stipri pārspīlēta. “Mums ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns ar nolikumu, komisijas sastāvu un iespējamo riska draudu izvērtējumiem un saskaņā ar šo plānu iespējamo briesmu situācijā esam gatavi attiecīgi rīkoties,” apliecina S. Stepiņš.Viņš piebilst, ka glābšanas dienests ir apzinājis visu to tehniku, kas nepieciešama kādu bīstamu nogruvumu, sprādzienu vai citu lielāku avāriju seku likvidēšanai un tās tehniskais stāvoklis ik pa laikam tiek pārbaudīts, lai vajadzības gadījumā nerastos problēmas tehnikas izmantošanā. “Ja ārkārtas apstākļos nepieciešama vēl kāda speciālā mašīna, tad mums tā jāprasa krīzes vadības padomei. Saziņas līmenī, kam un kādā gadījumā jāzvana, mums viss ir zināms. Pēc mana uzskata, mēs esam pietiekami labi sagatavoti dabas kataklizmu un avāriju seku novēršanai. Tāda situācija, kā televīzijā izskanēja, kad var rasties vajadzība pēc pārtikas rezervēm, ir grūti iedomājama. Tad tiešām jānotiek pasaules gala līmeņa katastrofai, lai rastos tāda vajadzība. Taču arī par tādiem gadījumiem ir padomāts. Ja papildu pārtikas krājumi būtu nepieciešami, tad par to nodrošināšanu pēc plāna jārūpējas Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tām ir pārtikas ražotņu uzskaite ar informāciju, cik daudz produkcijas katrā no tām iegūst,” saka S. Stepiņš. Viņš piebilst, ka iedzīvotājiem lielu negadījumu vai avārijas gadījumā vispirms jāseko līdzi pa radio vai televīzijā sniegtajai informācijai. Ja dabas katastrofā pazudusi elektrība, tad glābšanas dienesta darbinieki brauc pa attiecīgo teritoriju un informāciju, kā rīkoties, paziņo pa skaļruņiem.Vecās gāzmaskas tāpat nelīdzētuAptaujājot iedzīvotājus Valkas ielās, “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka cilvēki lielākoties šo noteikumu zina. “Ja kaut kas negaidīti dabā notiktu, es vispirms censtos kaut ko uzzināt, ieslēdzot radio,” saka Svetlana Jahimčika. Arī valcēniete Astrīda Ruka apliecina, ka ieslēgtos mājā un klausītos radio vai skatītos televizoru, bet, ja briesmas būtu pārlieku lielas, glābiņu meklētu savās lauku mājās kartupeļu pagrabā.Valkas novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Kārlis Albergs uzsver, ka mūsdienās glābšanas dienestiem nav jādomā, ko darīt un kā rīkoties citu valstu uzbrukuma gadījumā, jo politiskā situācija ne par ko tādu neliecina, bet jāzina pienākumi dabas stihiju gadījumā. “Tādai iespējai esam gatavi. Nav vērts satraukties, ka mums nav patvertņu vai veco – padomju armijas laiku – gāzmasku. Tās patvertnes, kas kādreiz bija mūspusē, tagad tik un tā nederētu par patvērumu, savukārt gāzmaskām termiņš bija beidzies un mēs tās norakstījām. Mūsu komisijā ir visu to dienestu pārstāvji, kas ir pilnvaroti palīdzēt cilvēkiem ārkārtas situācijā. Komisijā darbojas pašvaldības, ugunsdzēsības, sakaru tīklu, Latvenergo un meža dienestu speciālisti un krīzes gadījumiem atkarībā no riska draudu lieluma mums ir attiecīgs plāns, pēc kā strādājam,” skaidro K. Albergs.Līdzīgi “Ziemeļlatvijai” izteicās arī Smiltenes un Strenču attiecīgo komisiju priekšsēdētāji Ainārs Mežulis un Jānis Pētersons. “Ažiotāža, ko radījušas runas par pasaules galu, jau ir kļuvusi tik apnicīga, ka bez ironijas par to nevaru runāt. Vai tiešām gribam katru dienu pavadīt bailēs? Man un kolēģiem par gaidāmo pasaules galu ir daudz svarīgākas problēmas, kas jārisina,” saka J. Pētersons.
