Kā katru gadu – jo tuvāk nāk Ziemassvētki, jo vairāk pieņemas spēkā lielais iepirkšanās drudzis. Pilsētas egles jau sarūpētas un pavisam drīz tās redzēsim svētku rotā. Taču šoreiz par iepirkšanās drudzi, kas gadu no gada nemazinās, bet kļūst rafinētāks un viltīgāks, lai no pircēju maciņiem izvilktu pēc iespējas vairāk naudas. Jo īpaši tas novērojams lielveikalos. Pazīstu cilvēkus, kuri par dāvanām domājuši laikus un neatstāj to iegādi uz beidzamo brīdi. Tiem nav nekādu problēmu, taču ir otra daļa, kurai iepirkšanās ir sava veida atkarība. Viss šai saulē ir līdzsvarā – daļa speciālistu, kuri savā ziņā ir psihologi, rūpējas, lai izmestu pareizās ēsmas pircēju uzķeršanai uz āķa. Savukārt otra daļa izstrādā konsultāciju programmas pircējiem, lai viņi nenokļūtu uz āķa. Noskaidrots, ka spontānus pirkumus veic cilvēki, kuri ir stresā, kuriem slikts garastāvoklis vai gadījušās kādas citas likstas. Iepirkšanās viņiem radot kompensāciju par neveiksmīgi aizvadīto dienu. Tā sacīt, aizej uz veikalu pēc maizes, bet mājās atgriezies ar modīgu putekļusūcēju. Lai sevi pasargātu no šādām kļūmēm, psihologi iesaka ierobežot sevi finansiāli, neņemot līdzi lielas naudas summas un nelietot norēķinu karti. No taustāmās naudas šķirties esot grūtāk nekā no virtuālās. Dažādie reklāmas triki vairāk orientēti sievietes domāšanas veidam, tāpēc lielveikalos viņas biežāk nokļūst it kā nelielas hipnozes stāvoklī – skatiens sastingst, elpošana kļūst retāka un palielinās pulss. Vienkāršākais veids, lai tās iedarbību mazinātu, ir biežāk mirkšķināt acis. Izklausās kā joks, taču praktiskos eksperimentos esot pierādīts.
