Launkalnes sākumskolas pirmsskolas sagatavošanas grupiņā “Mārītes” bērni šoruden mācās runāt vāciski. Tas skolā ir jaunums.
Nodarbības grupiņā vada Smiltenes ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Janīna Ķergalve. Launkalnes sākumskola iesaistījusies Gētes institūta Rīgā piedāvātajā projektā par vācu valodas kā svešvalodas mācīšanu bērnudārzos.Mājās atprasa mammai“Mārīšu” audzēknis Kristiāns dārziņā iemācītos vācu valodas vārdus vēlāk mājās atprasa savai mammai Indrai Gobiņai. Viņa savulaik šo svešvalodu mācījās skolā, tādēļ dēlam var palīdzēt.I. Gobiņa tikai priecātos, ja bērnudārzos svešvalodu mācītu pastāvīgi. Projekts, ko finansē Gētes institūts, vienā izglītības iestādē ilgst vien trīs mēnešus.“Domāju, ka svešvalodas mācīšana bērnudārzā ir tikai pozitīva. Bērni šajā vecumā ir atvērti, un iegūtās zināšanas viņiem dzīvē vēlāk noderēs,” spriež Kristiāna mamma.Ideju par vācu valodas mācīšanu Launkalnes sākumskolas pirmsskolas grupiņā ierosināja nu jau bijušā audzēkņa Andra Matisona mamma Dace, zinot par tādām nodarbībām Blomes pamatskolā, stāsta izglītības iestādes direktore Ināra Grundāne. Skolotājas un vecāki idejai piekrituši, un tā šajā mācību gadā, sākot no septembra, deviņi sešgadnieki Launkalnes sākumskolas pirmsskolas grupiņā mācās vārdiņus vācu valodā. Pusstundu ilgas nodarbības notiek divas reizes nedēļā.Skolotāja J. Ķergalve ar bērniem runā vāciski un, lai bērniem būtu saprotami, teikto demonstrē ar kustībām. “Bērniem nodarbības patīk, un arī viņu vecāki vēlas, lai vācu valodas apmācība turpinās. Taču to varētu darīt vien tad, ja vecāki paši tālāk finansētu nodarbības,” atzīst I. Grundāne.Ja tas nenotiks, tad mazie launkalnieši, tāpat kā bērni citur Latvijā, svešvalodu (angļu valodu) sāks mācīties no 3. klases, bet otru svešvalodu (vācu vai krievu) – no 6. klases. Mazie pretī ņem labprātKristiāna mamma I. Gobiņa gan pieļauj, ka vecāki šādus papildu izdevumus nez vai uzņemsies, jo ģimenēm ir daudz citu rūpju, piemēram, bērnus paēdināt un apģērbt.J. Ķergalve stāsta, ka Gētes institūts finansē vācu valodas apmācību Latvijas bērnudārzos vienu reizi gadā (trīs mēnešus) vienā dārziņā. Tas ir projekts “Vācu valoda ar zaķi Hansu”, kurā nodarbības notiek pēc Gētes institūta sagatavotajiem mācību materiāliem. “Apmācība balstās uz atdarināšanu, klausīšanos, iegaumēšanu, spēlēšanos. Mazie bērni ļoti labi to visu ņem pretī, un vecāki pamatoti vēlas, lai tādas nodarbības notiktu ilgāk. Taču Gētes institūts nefinansē izglītību Latvijā. Viņu mērķis ir parādīt to, ka ir vācu valoda un ir iespējams to mācīties, bet tālākais ir pašu ziņā,” piebilst J. Ķergalve.
