Tieši pirms 20 gadiem Valkā šaha turnīrā “Pirmais sniegs” Arturs Neikšāns saņēma pirmo diplomu. Valkas šaha klubā joprojām glabājas Venerandas Neikšānes rakstītais iesniegums, kurā viņa lūdz 1983. gadā dzimušo dēlu Arturu uzņemt Valkas bērnu un jauniešu centra šaha pulciņā. Tobrīd Arturs mācījās Valkas 1. vidusskolas 9. klasē. Tagad viņš ir starptautiskais lielmeistars, viens no 10, kuri Latvijā dzīvojuši un spēlējuši atjaunotās neatkarības laikā.Atmiņas uzjunda jaunībuIepriekšējo reizi A. Neikšāns Valkā viesojās apmēram pirms pāris gadiem. Toreiz viņš izstaigāja visas bērnības vietas un sajuta nostalģiju pēc bijušā. Atmiņas uzjundīja jaunības laiku. Tagad tas atstāts pagātnē, vien palicis formulējums, ka tā ir mana dzimtā vieta. “Tomēr arī šoreiz izjutu nelielu sentimentu, kas saistīts ar maniem pirmajiem soļiem šahā,” atzīst Arturs. Viņš ir ievērojis, ka Valka mainās. Ar dalītām jūtām viņš skatījies uz bijušo skolēnu namu, kur daudz spēlējis šahu, bet tagad ir privātmāja. Valkas viesis ievērojis, ka pilsētā kļuvis mazāk cilvēku. Varbūt pie vainas ir jauna cilvēka izjūtas, taču tagad Valka kļuvusi klusāka un noteikti mazāka nekā bērnībā iepazītā. “Mēs ar draudzeni un mammu pajokojām, ka te vecumdienās varētu atgriezties. Rīgā jāpārdod dzīvoklis un nebūtu nekādu grūtību ar dzīvošanu Valkā,” smaida šahists. Ģimene apskatīja arī Valgu, taču ar to Arturam nesaistās nekādas atmiņas.Šahistu velk no ēkas jumtaRunājot par šaha gaitu pirmsākumiem, Arturs atceras, kā skolēnu namiņa vadītāja Silvija Dorša viņu centās novilkt no saimniecības ēkas jumta. Jumts bija ļoti pievilcīgs, jo uz tā varēja viegli uzrāpties. Šahists atceras arī to, kā nāca uz “Ziemeļlatvijas” redakciju, lai pēc mammas sarūpētā azaida notiesāšanas uzspēlētu arī kādu ātrā šaha partiju ar Ati Videmani un šo rindu autoru. Tas turpinājās tikai apmēram gadu, jo mazais Arturs abus pieaugušos pretiniekus regulāri sāka apspēlēt, un šis process kļuva abpusēji neinteresants – spēle vienos vārtos. Jaunietis piebilst, ka tas nav nekāds brīnums, jo cilvēkam, kurš mācās, nav grūti uzvarēt mazāk zinošu pretinieku.“Atceroties skolēnu namiņu, mums tur nebija tikai šaha spēlēšana, bet laba brīvā laika pavadīšana. Spēlējām arī novusu un vienkārši blēņojāmies un dauzījāmies. Man ļoti patika, ka Vsevolods Dudzinskis un otrs treneris Jevgēņijs Ivanovskis pret audzēkņiem attiecās personiski. Notika visādi mazi turnīriņi un ieskaites, kur varēja nopelnīt končas,” atceras Arturs. Bērniem bija uz ko tiekties un iespējas izpausties. Vēlāk Arturs sāka apmeklēt šaha klubu, kur blakus telpā bija svaru zāle un varēja uzspēlēt arī galda tenisu.Trenē jaunos šahistusA. Neikšāns šobrīd strādā Rīgas šaha skolā. Viņš nebija plānojis dzīvi saistīt ar šahu un domāja, ka tas būs tikai nopietns vaļasprieks. Kādu laiku Arturs strādāja bibliotēkā, pēc tam Izglītības un zinātnes ministrijā, taču šis darbs šķita vienmuļš un ātri apnika. Kādu brīdi viņš strādāja par portāla redaktoru pašvaldības laikrakstā “Jelgavas Vēstnesis”, taču gluži vai klēpī iekrita trenera darbs skolā. “Mani tur uzaicināja ar izdevīgiem nosacījumiem, un tā, lūk, trenēju jaunos un talantīgos Rīgas un Latvijas šahistus. To daru jau divus gadus. Man šis darbs palīdz personīgi pašam, jo sāku spēlēt spēcīgāk. Parasti ir otrādi, jo daudzi treneri teic, ka, strādājot ar bērniem, paši kļūst vājāki. Savukārt man šis darbs ir kā regulāra prakse, un tāpēc izaugu ļoti strauji,” komentē lielmeistars. Šo titulu oficiāli starptautiskajā līmenī Arturam apstiprināja šogad februārī. Pirms gada viņš izcīnīja pēdējo – trešo – nepieciešamo normatīvu.Šogad augustā Arturs saņēma FIDE (Starptautiskā šaha federācija) trenera titulu. Viņš ar šādu sertifikātu ir vienīgais treneris Latvijā. Tas dod zināmas priekšrocības nākotnē. Šo sertifikāciju viņš ieguva seminārā Prāgā, kur vadīja Latvijas delegāciju Eiropas jaunatnes čempionātā.Katru mēnesi jauns lidojumsŠobrīd A. Neikšāns Latvijas šaha reitinga tabulā ieņem 3. vietu, pirmais ir Aleksejs Širovs, otrais – Normunds Miezis, kuram pašlaik ir vecums (42 gadi), kad jāatrodas karjeras kulminācijā. Arturs uzskata, ka viņa konkurents un komandas biedrs spēlē ļoti pārliecinoši. Arturs šogad pārstāvēja Latviju Pasaules šaha olimpiādē. “Komanda nospēlēja labi, jo izcīnīja 28. vietu apmēram 160 komandu konkurencē. Bijām izlikti ar 30. numuru. Pēc ļoti daudzu gadu pārtraukuma no Spānijas izlasē atgriezās Širovs. Ar savu startu neesmu apmierināts. Biju noguris no daudzajiem vasaras startiem. Pats vien esmu vainīgs, ka saplānoju tik daudz spēļu. Tā ir mācība turpmākajai dzīvei,” stāsta šahists.Kopš jūnija Arturs uz dažādiem mačiem līdz pat pavasarim lido reizi mēnesī. Lielākoties tās ir Eiropas valstis, taču, piemēram, Ziemassvētku laikā viņš dosies uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur cīnīsies par Pasaules pilsētu kausu. Tas ir jauns turnīrs, kuru organizē viens no arābu šeihiem.Atrasta laba proporcijaIr dzirdētas dažādas valodas par šahistu peļņu. Daudzus interesē, cik pelna profesionāls šahists. Arturs uzskata, ka labi pelna tie, kuri ir pasaules pirmajā simtā. Ļoti labu atlīdzību saņem pirmā desmitnieka šahisti. Viņš pēc reitinga punktiem pašlaik ir ap 500. vietu. “Domāju, ka varētu tikt līdz top 200, taču tad ar sevi vajadzētu strādāt daudz vairāk. Lielākā daļa šahistu savu dzīvi ir saistījuši ar trenera darbu, izglītojot jauno paaudzi. Brīvajā laikā var spēlēt paši. Tā daru arī es. Vienu brīdi mēģināju pelnīt kā profesionālis. Man tas neizdevās, jo trūka gan kontaktu, gan sapratnes, kur un ar ko jārunā, kā organizēt spēlēšanas grafiku,” stāsta Arturs. Viņš savu darbu šaha skolā uzskata par patīkamu un ērtu, taču atzīst, ka ik pa brīdim arī pašam gribas uzspēlēt nopietnā konkurencē. Normālā proporcija, pelnot pamatalgu un pievienojot tai turnīru honorārus, ir atrasta. Šobrīd Arturam ir apmēram 10 audzēkņu. Viens no viņiem, 18 gadus vecs puisis, ir tuvu starptautiskā meistara titula iegūšanai. Ir arī 13 gadus vecs puisis, kurš jau kļuvis par Rīgas čempionu. Talantīgu zēnu ir ne mazums, taču problemātiska situācija ir ar meitenēm vecumā līdz 18 gadiem. Nav nevienas potenciālas valsts izlases kandidātes.Šahs kopā ar galda tenisuSaistībā ar šahu mūžsens jautājums ir bijis par šīs spēles būtību – vai tas ir sports, zinātne vai māksla. “Mans personīgais viedoklis ir apmēram tāds, ka šahs ir galda spēle ar sportiskiem elementiem. Es to nevaru nosaukt par sportu. Šahu var salīdzināt, piemēram, ar bridžu – sarežģītu intelektuālu spēli, kas neprasa lielu fizisko jeb sportisko piepūli. Zinu, ka daudzi šahisti šo spēli vēlas saukt par sportu, tā darījusi arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja,” izklāsta Arturs. Viņam ļoti patīk arī pokers. Interesanti, ka tas šobrīd ir izveidojies par otro populārāko šahistu vaļasprieku Latvijā, apsteidzot zolīti. Tagad, braucot uz turnīriem, šahisti vairāk spēlē pokeru. Par īpaši populāru spēli šahistu vidū ir kļuvis galda teniss. “Varbūt tas ir pārsteidzoši, taču pašlaik modē ir apvienoti turnīri, kuros dalībnieki spēlē gan šahu, gan galda tenisu. Rezultātus sasummē. Tāds šogad notika Jūrmalā – 1. Vladimira Petrova memoriāls, kuru organizēja Aleksejs Širovs. Arī Rīgas šaha skolā iecienīts ir galda teniss,” smaida lielmeistars.
ARTURS NEIKŠĀNS
• 1998. g. 1. vieta Valkas šaha čempionātā• 1999. g. 1. vieta Jelgavas šaha čempionātā• 1999. g. 1. vieta Latvijas šaha čempionātā• 1999. g. piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas šaha komandu čempionātā pie 4. galdiņa• 2000. g. piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 34. olimpiādē pie 1. rezerves galdiņa• 2001. g. 1. vieta Baltijas jūras reģiona junioru čempionātā Tallinā• 2002. g. 1. vieta Aivara Ģipšļa memoriālā Rīgā• 2005. g. dalīta 2.-3. vieta Latvijas šaha čempionātā• 2006. g. piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 37. olimpiādē pie 1. rezerves galdiņa• 2010. g. dalīta 3. vieta 15. starptautiskajā turnīrā Balaguerā Spānijā• 2011. g. 1. vieta Latvijas šaha čempionātā• 2011. g. piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas šaha komandu čempionātā pie 3. galdiņa• 2012. g. 6. vieta Latvijas šaha čempionātā• 2012. g. piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 40. olimpiādē pie 3. galdiņaVIEDOKLIS
Vsevolods Dudzinskis, šaha treneris:- Arturu atceros kā centīgu puisi, kurš gribēja daudz spēlēt. Nodarbībās ar pārējiem bija ļoti draudzīgs. Viņam nepatika zaudēt. Arturs vairāk par citiem ieskatījās teorijas grāmatās. Artura pirmais lielais panākums bija 6. vieta pasaules jauniešu čempionātā Francijā. Viņš no maniem audzēkņiem ticis vistālāk un ir vienīgais lielmeistars. Regulāri sazvanāmies, dažreiz tiekamies arī kādā turnīrā. Man patika, ka viņš pats pieteicās ierasties Valkā uz savas šahista karjeras sākuma 20 gadu jubileju, sarīkojot svētkus citiem mūsu vietējiem šahistiem.
