Bibliotēkas visā bijušā Valkas rajona teritorijā nolēmušas savākt un apkopot kādreizējo Dziesmu svētku dalībnieku atmiņas, lai nākamgad pirms XXV Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem sabiedrībai piedāvātu šo svētku vēsturi dalībnieku skatījumā.
Kā to labāk izdarīt, par to vakar Valkas novada centrālajā bibliotēkā notika mācību seminārs, kuru vadīja Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas pārstāve Māra Zirnīte.Neapzināto kultūrvērtību vēl daudzBibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska stāsta, ka pasākums notiek mūspuses bibliotekāru īstenotā projekta “Dziesmu un deju svētku nemateriālo kultūras vērtību saglabāšana Valkas reģiona bibliotēkās”, ietvaros, ko atbalsta Latvijas valsts Kultūrkapitāla fonds. “Projekta ietvaros šī ir jau trešā mācību diena, kurā nodarbību tēma ir “Dzīvesstāsti – mutvārdu vēstures avoti.” Ideja radās, domājot, ko mēs varētu izdarīt, lai, sagaidot Dziesmu svētkus, bagātinātu mūsu valsts kultūru. Bibliotēkām nav koru un dejotāju, bet mūspusē tās ir attīstījušas novadpētniecības darbu. Izdomājām šo jomu pavērst Dziesmu svētku virzienā. Esam ieplānojušas apzināt tos cilvēkus, kuri iepriekšējos svētkos ir vadījuši kādu kolektīvu, veduši tos uzstāties uz Rīgu vai paši piedalījušies Dziesmu svētkos kā koristi vai dejotāji. Pierakstīsim viņu atmiņas un ar tām papildināsim mūsu iestādes novadpētniecības materiālu krājumu,” saka G. Dubrovska. Pēc viņas domām, šāda mutvārdu vēsture, kas balstīta uz atmiņām, ir daudz interesantāka par oficiālo informāciju, jo ietver atmiņas par jaukiem un dažkārt kurioziem notikumiem, atklāj dziedātāju noskaņojumu. “Bibliotekāres mūsu novadā ir ar lielu darba stāžu un labi pazīst savu pagastu iedzīvotājus. Tādēļ nebūs problēmu atrast agrāko gadu Dziesmu svētku dalībniekus. Savukārt seminārā mēs uzklausīsim speciālisti, lai uzzinātu, kā šo materiālu vākšanu vislabāk izdarīt,” skaidro G. Dubrovska. Viņa uzskata, ka cilvēkos atsaucības netrūks, jo jau tagad savas atmiņas ir piedāvājuši vairāki Dziesmu svētku dalībnieki. Tās atsūtījusi arī kāda sirma kundze, kura piedalījusies Dziesmu svētkos 1940. gadā Daugavpilī.To, ka neapzināto nemateriālo kultūras vērtību pūrs mums vēl ir liels, atzīst arī vairākas lauku bibliotekāres. Birzuļu bibliotēkas vadītāja Vija Meistere uzskata, ka ievērojamu kādreizējo Dziesmu svētku dalībnieku, kuru atmiņas nav uzklausītas, vēl ir pietiekami. “Piemēram, mūspusē dzīvo Monvids Sovers, kurš 70. gados Valkas rajonā bija deju virsvadītājs. Turklāt arī tad, kad vēl nebijām uzsākuši šo projektu, vairāki cilvēki ir ienākuši bibliotēkā un stāstījuši par piedzīvoto senākos laikos un savu dalību pašdarbībā. Dažreiz esmu pat nožēlojusi, ka nav bijis diktofona, lai ierakstītu stāstījumu,” saka V. Meistere. Arī Variņu bibliotēkas vadītāja Mudīte Pavasare atzīst, ka kultūras dzīvē ir bijis daudz interesantu notikumu, par kuriem vajadzētu saglabāt informāciju.“1965. gadā mūsu ciematā izveidojās koris, ko vadīja Artis Kumsārs. Koris ļoti aktīvi darbojās un brauca arī uz Dziesmu svētkiem. Būs interesanti uzzināt koristu atmiņas par to periodu,” apliecina M. Pavasare.Mutvārdu vēsturi vāc visā LatvijāSemināra vadītāja M. Zirnīte “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka arvien vairāk cilvēku dažādās Latvijas malās iesaistās mutvārdu vēstures krāšanā un liela daļa sadarbojas ar asociāciju. “Mēs jau esam apkopojuši vairāk nekā trīs tūkstošus atmiņu stāstījumu. Mums raksta arī ārzemju latvieši. Pirms kāda laika sākām izdot grāmatas ar šiem stāstiem. No jūsu novada ir izdota Laimoņa Upmaļa dienasgrāmata,” saka M. Zirnīte.Bibliotekāru uzsāktais projekts ilgs līdz nākamā gada maijam.
