Smilteniete Aiga Lāce izstaro tādu pozitīvismu, kas drēgnajā laikā spēj sasildīt ikvienu. Jauniete smaida un saka, ka šajā dzīvē viss ir iespējams, ir tikai jāpārvar iekšējās barjeras un jāmet bailes pie malas. Tas nav viegli, sarunā atzīst Aiga, bet tas noteikti ir to vērts. Nesen Aiga atgriezās no Spānijas. Trīs mēnešus viņa pavadīja Kanāriju salās, kas visā pasaulē tiek dēvētas par īstu pasaku zemes virsū. To, nokļūstot tur, var sajust jau pirmajā brīdī. Ne velti daudzās tūrisma firmas savos piedāvājumos par Kanāriju salām raksta – apbrīnojami skaista daba, augstas klases serviss, bezgala plašs izpriecu piedāvājums.Aiga Kanāriju salas izbaudīja gan kā prestižas viesnīcas darbiniece, gan kā tūriste, ļaujoties sportiskām izpriecām un ballīšu apmeklējumiem. “Vēl pirms gada diviem man ne prātā nenāktu, ka es, Aiga, no Smiltenes nokļūšu Kanāriju salās. Liktos, ko tad es, bet tagad droši varu teikt – uzdrīksties un tev izdosies!” smaidot saka jauniete.Pieteicās, atteicās, atkal pārdomājaAiga šobrīd ir Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas 4. viesnīcu pakalpojumu kursa audzēkne. Jauniete ar humora pieskaņu stāsta, ka skolā ir skolotāja Inguna Avota, kas audzēkņus baksta, piedāvājot prakses vietas ārzemēs. “Pieteicos, jo vēl viena meitene, Tīna Krieķe, arī gribēja doties uz to pašu vietu, bet, izrādījās, katru no mums ielika atsevišķās viesnīcās. Atteicos, jo biju šausmīgi pārbijusies, angļu valodas zināšanas man bija vājas. Tad Tīnu pārcēla uz manu viesnīcu un nodomāju, nē, ir jābrauc!” grūto sākumu atceras Aiga. Tagad tas viss liekas sīkums, salīdzinot ar piedzīvoto.Ierauga un samīļoViesnīca, uz kuru jauniete devās, bija ārkārtīgi liela. Zem viena jumta apvienotas trīs viesnīcas. “Pirmajā dienā satiku savus nākamos kolēģus, visi uzreiz samīļo, izturas laipni un spāniski sāk stāstīt par pienākumiem un iespējām. Izskaidroju, ka neprotu runāt spāniski, tad tika sameklēts cilvēks, kurš prata angļu valodu. Darbs bija viesnīcas restorānā. Jāstrādā bija no rītiem un vakaros, pienākumi sadalīti trīs līmeņos. Pirmais ir zemākais – jāmazgā, jāslauka trauki. Otrais, jāapkalpo viesi, kuri sēž pie galdiņiem pa divi, bet trešais – ģimenes galdi. Iesākumā tas bija traki, jo viesi gaida ātru un perfektu apkalpošanu, bet man rokas trīc. Reizēm bija mazi atgadījumi, taču atvainojos viesiem un viņi bija ļoti saprotoši. Tūristi lielākoties bija angļi un poļi. Nebiju domājusi, ka poļi ir tik turīgi,” stāsta Aiga.Vislabākos vārdus viņa velta saviem kolēģiem un darba devējiem. Laipnība, izpalīdzība un sapratne – šie vārdi raksturo cilvēkus, ar kuriem kopā strādāja Aiga. “Saule viņiem dod tādu pozitīvismu katru dienu. Jutos lieliski, kā mājās! Protams, bija dienas, kad nācās apkalpot ap tūkstoš cilvēku. Atvieglota jutos, kad klienti bija no 600 līdz 700 dienā. Pārsteidzošākais ir tas, ja nostrādā astoņas stundas, darbā ilgāk nav jāuzkavējas. Citādi teiks, ko tu vēl te dari,” saka jauniete.Brīvajā laikā piestrādā bārāUn te sākas vasaras atmiņu interesantākā daļa, kas saistās ar brīvo laiku. “Brīvo laiku sākumā izmantoju, iepazīstot apkārtni. Kad viss iepazīts, sāka kļūt garlaicīgi. Netālu no viesnīcas atradās neliela estrāde ar bāru. Pieteicos strādāt. Par to man neko nemaksāja, vienīgi saņēmu dzeramnaudu. Darbs iepatikās, laiks paskrēja nemanot. Ja restorānā vēl skatījos pulkstenī, palikusi pusstunda vai piecas minūtes līdz darba dienas beigām, tad te tā nenotika. Angļu viesi bija ļoti dāsni. Pārējie strādnieki bija gados vecāki, bet es jauna meitene, kurai Kanāriju salas ir kaut kas wow, smaidu visiem, prasu, kā klājas, spēlējos ar bērniem. Bija ģimenes, kas man par to vien, ka uzsmaidu un lieku justies laimīgiem, dzeramnaudā iedeva no 30 līdz 50 eiro. Tad no aizkustinājuma man asaras bira kā mazai meitenei,” atklāj Aiga. Šī attieksme viņai Spānijā deva pacilājošu noskaņojumu un pārliecību. Estrādē katru vakaru uzstājās uzmundrinoša komanda, kas sevi dēvēja par animāciju. Viņi atpūtniekus izklaidēja ar dažādiem šoviem, bet bija dienas, kad šie cilvēki nestrādāja. Tad vietā nāca citi, kuri savos priekšnesumos izmantoja daudz un arī iespaidīga izmēra čūskas. “Bija mazi bērni, kuriem aptina čūsku vairākas reizes apkārt, ielika klēpī un vēl mazākas sakarināja uz rokām. Arī mēs ar Tīnu fotografējāmies ar čūsku. Tā bija ļoti liela, kaut viņiem tā skaitījās maza. Biju pārbijusies, bet Tīna saka – smaidi, mūs fotografē. Abas, rokās sadevušās, tā arī tapa bilde,” atceras Aiga.Uz ūdensmoča un klubosDzīve Kanāriju salās nav iedomājama bez izpriecām uz ūdens un karstasinīgām dejām klubos. Meitenes izklaidēties devās kopā. Ūdensmoču instruktoram sākotnēji jaunietes neteica, ka strādā viesnīcā, tāpēc par atpūtu maksāja pilnu cenu. Izrādījās, viesnīcas darbiniekiem šis pakalpojums bija par puscenu. “Izklaide bija lieliska. Reiz iebraucām kādā alā, un instruktors prasa, vai mums te patīk. Atbildējām apstiprinoši, tad viņš teica, ka varam nokāpt no moča, vēlāk atbrauks pakaļ. Man asaras acīs, bet izrādījās, ka tas ir tikai joks,” atceras smilteniete.Ja reiz nokļūts salās, uz kurām brauc tūkstošiem tūristu no visas pasaules, būtu grēks neiepazīt ballīšu dzīvu. Tikai dažus kilometrus no viesnīcas atradās Puertoriko, kurā ir desmitiem klubu. “Nepārspīlējot, tur bija kādi 50 klubi, ej un izvēlies tīkamāko. Interesanti, ka tur nevienam dokumentus pie ieejas neprasa. Arī 15 gadus veci jaunieši brīvi izklaidējās. Klubi bija pārpildīti, taču neredzēju nevienu kautiņu, pat ne lielāku strīdu. Ja arī gadījās, ka kāds nejauši uzgrūžas virsū, uzreiz laipni atvainojas. Mēs Latvijā pieraduši dejot, lēkājot un kratot galvu, bet tur tiek kustināti gurni un izvingrināts viss ķermenis. Vietējie puiši mācīja salsu dejot. Uhhh!” sajūsmā ir Aiga.Tā kā salās vidēji gaisa temperatūra ir plus 30 grādu, cilvēki ģērbjas visai atkailināti. Kā Aiga saka, jāmet kompleksi pie malas, jo ārā tiešām valdīja pamatīgs karstums. Plānos arī Ibiza“Ak, kā negribējās mājās! Tīna palika, jo pagarināja līgumu līdz janvārim. Ar savu menedžeri, kuram iepatikos kā laba darbiniece, sarunāju, ka varēšu braukt atpakaļ un man būs vieta kā pastāvīgai darbiniecei. Viņš palīdzēs atrast arī dzīvesvietu. Kamēr esmu jauna, nav ģimenes un saistību, gribu redzēt pasauli un izbaudīt. Gribētu pastrādāt kādu brīdi Ibizā – ballīšu zemē. Vēl varētu apskatīt Miami, Floridu, Ņujorku. Tas viss pēc Kanāriju salām man vairs neliekas kā nepiepildāms sapnis,” pārliecinājusies Aiga.Viņai lielākais ieguvums ir pārmaiņas sevī. “Esmu kļuvusi drošāka, pārliecinātāka par sevi, esmu apguvusi angļu valodu. Daudzi piedzīvo brīdi, kad uz mēles ir, bet pateikt nevar. Nu man tas ir garām, pareizi vai nepareizi, bet es runāšu. Atbraucot uz Latviju, varu daudz ko salīdzināt un izvērtēt. Saule tiešām pozitīvi izmaina cilvēkus, viņi ir daudz priecīgāki, nestrīdas, bet izbauda dzīvi. Te Latvijā notiek cīņa, visi strīdas – jauns vai vecs. Problēmas, kas nomāc. Drūmi! Šobrīd mani sasilda jauniegūto draugu vēstules facebook.com. Kontakti nav zuduši, visi apvaicājas, kā man iet, un stāsta par sevi, atceramies kopā piedzīvoto,” teic jauniete. Svarīgākais, ko Aiga ir pierādījusi pati sev, ir jānotic sev un dzīve pati pavērs durvis, aiz kurām būs iespējas.
