Skolā diendienā garām paiet desmitiem skolasbiedru. Katrs ar kaut ko ir īpašs, bet cik daudz mēs par viņiem zinām – šādi jautājumi Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas ārpusklases darba organizatori Anitu Bērziņu rosināja rīkot radošo vakaru “Talantu kaleidoskops”.
“Mūsu skolā ir ļoti daudz bērnu, kas dara dažādas brīnumainas lietas katru dienu – raksta dzeju, dzied, dejo, glezno. Man ne prātā nenāca, ka mūsdienās ir jaunieši, kuri ada zeķes un cimdus. Tāpēc arī veidojām šo radošo vakaru, lai paskatītos uz sevi un atklātu citiem īpašās intereses, spējas, talantus,” stāsta A. Bērziņa. Aicināts piedalīties bija ikviens – audzēkņi, skolotāji, skolas darbinieki. Tomēr, tā kā šāds pasākums skolā notika pirmo reizi, ne visi tam bija gatavi. “Ziemeļlatvija” izglītības iestādē viesojās trešdienas vakarā, kad notika radošā vakara ģenerālmēģinājums. Pats pasākums bija radošās un aizkustinošās noskaņās aizvadīts vakars.Atbalsta viens otruZināms, ka pērn Smiltenes tehnikums un Profesionālā vidusskola kļuva par vienu izglītības iestādi. Samulsuši bija gan pedagogi, gan audzēkņi. Pagājis gads. Radošā vakara mēģinājums apliecināja to, ka šķelšanās nav – radošas un kopīgas aktivitātes saliedē un ir labs veids, kā iepazīt tuvāk vienam otru.Skolas zālē pulcējās jaunieši, kas viens pēc otra kāpa uz skatuves ar emocionāliem, asprātīgiem un arī sportiskiem priekšnesumiem. Atklājās, ka daudzi jaunieši savas aizraušanās publiski atklāj pirmo reizi. Viņi neslēpa, ka iekšēji valda satraukums, kā izdosies. Kā novēroja “Ziemeļlatvija”, skolasbiedri viens otru atbalstīja aplaudējot un, ja kādam uz skatuves aizmirsās dziesmas vārdi, zālē sāka dziedāt.Ne tikai uz skatuvesPasākums sastāvēja no trīs daļām, kas viena otru papildināja. Uz skatuves kāpa dziedātāji, dejotāji, dzejotāji, instrumentālisti, vokālie dueti, vingrotāji, bet skolas vestibilā bija iespēja aplūkot izstādi. Tajā izlikti foto.moto darbi, izšuvumi, tamborējumi, keramika un vēl citi. Bez šī visa, pārsteigumus gādāja arī topošie ēdināšanas speciālisti, radot kulinārijas brīnumus un citus ēdamus meistardarbus. Ārpusklases darba organizatore atklāj, ka arī turpmāk nebaidīsies rīkot jaunus un citādāka formāta pasākumus, kas ir saistoši aizvien lielākai auditorijai.
VIŅI UZDRĪKSTĒJĀS!
Elīna Jermacāne, raksta dzeju:- Tas varbūt nav talants, bet drīzāk hobijs. Pavisam nejauši sāku rakstīt dzejoļus pirms pieciem, varbūt sešiem gadiem. Tas nenotiek regulāri. Rakstīšanai iedvesmu smeļos no dzīves, ikdienišķām situācijām, laikapstākļu maiņām, novērojot cilvēkus no malas, izjūtot kādus stiprus pārdzīvojumus, vienkāršāk sakot, no visa ko apkārt redzu. Reizēm tie top pēkšņi un negaidīti, citreiz, lai sagatavotos rakstīšanai, ir jāpadomā. Nav noteiktas tēmas. Rakstu par draugiem, laiku, dzīves jēgu, nozīmīgumu. Par pasākumu man atgādināja viena kursabiedrene, jo biju piemirsusi. Iepriekš ar saviem dzejoļiem neesmu publiski uzstājusies, jo domāju, ka tie ir vienīgi priekš manis. Taču, kam man tas vienai, jauki, ja ir vēl kāds, kas saprot manu dzeju. Ja nesaprot, varbūt arī tā vajag. Tas nav nekas peļams, tāpēc uzstājos. Zinu, ka skolā ir daudz talantīgu jauniešu. Arī citi raksta dzeju, daži pat izdevuši grāmatas, skaisti dzied. Tāpēc vajadzīgi šādi pasākumi.Jānis Kalniņš, sirdslieta dziedāšana:- Tā bija mana izvēle piedalīties pasākumā un pierādīt sevi. Man ļoti patīk dziedāt, un tas ir pats svarīgākais hobijs. Mūzika atklāj iekšējo pasauli, pavisam citu, dziļāku un sirdij tīkamāku. Pamatskolā dziedāju korī, bet tad bija balss lūzums, kas izmainīja visu. Man ļoti žēl, jo tas izmainīja visu, bet es dziedu no sirds. Izpildīju “Prāta Vētras” dziesmu “Spogulīt, spogulīt”. Patīk arī Igo dziesmas, jo tām ir dziļa jēga. Esmu uztraucies, jo viens pats neesmu uzstājies publikai. Uzskatu, ka ir jākļūst aktīvam, citādāk jau neviens neatklās tavu talantu.
