Grundzālē atjaunots Strūves ģeodēziskā loka punkts

Pagājušajā ceturtdienā Grundzāles pagastā aizvadīts svinīgs brīdis – objekta Strūves ģeodēziskais loks punkta atklāšana pēc atjaunošanas projekta ietvaros.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Smiltenes novada pašvaldības un pagasta pārvaldes pārstāvji un iedzīvotāji, kā arī īpaši viesi – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Molņika, Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs Ivars Liepiņš un Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts.

Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece (kura ir arī projekta idejas autore un virzītāja) pastāstīja, ka Strūves ģeodēziskais loks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko mērījumu sistēma un izcila zinātnes vēstures attīstības liecība. Viens no šī loka punktiem – Palzmar – atrodas Grundzāles pagastā.

Veido piederības sajūtu pasaulei

Strūves ģeodēziskais loks tiek saukts arī par Strūves loku, ir unikāla 19. gadsimta ģeodēzisko uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai. “Šis Strūves meridiāna loks ne tikai vairo piederības sajūtu Latvijai – tas veido piederības sajūtu pasaulei. Šī vieta ir unikāla ne tikai ar dabas vērtībām, ar cilvēka prāta sasniegumiem, bet, skatoties uz meridiāna loku, var vienmēr domāt dziļāk. Tas var būt par pamatu jauniem pētījumiem, inovācijām. Es ceru, ka Strūves ģeodēziskais loks kļūs par veiksmīgu Latvijas stāstu pasaulē,” norādījusi B. Moļņika.

I. Liepiņš klātesošajiem pastāstīja par Strūves loku, piesaucot vēsturiskus faktus, kā rezultātā daudzi vietēji atzina, ka, pēc viņa teiktā, beidzot ir vairāk skaidrības par tā nozīmīgumu un unikalitāti. Tas, neapšaubāmi, ir vēl viens iemesls lepoties ar savu piederību Grundzāles pagastam.

Proti, Strūves ģeodēziskais loks ir ar triangulācijas metodi uzmērīta ģeodēzisko punktu sistēma jeb trijstūru ķēde zemeslodes izmēru un formas noteikšanai. Tas uzmērīts laika periodā no 1816. līdz 1855. gadam. Ģeodēziskais loks stiepjas no Hammerfestas Ziemeļnorvēģijā caur Tērbatu (tagadējā Tartu) līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas grīvas pie Melnās jūras. Loka garums ir 2822 kilometri. To veido 258 galvenie triangulācijas trijstūri. Ierīkoti 265 galvenie punkti un 60 palīgpunkti. 13 punkti tika izmantoti kā savietotie ģeodēziski – astronomiskie punkti. Attālums starp tiem ir 30–40 kilometri.

Punkts Palzmar (Palsmane) uzmērīts no 1824. gada 3. līdz 4. jūlijam Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā. No tā tika veikti novērojumi uz trīs punktiem Latvijas teritorijā – Oppekaln (Opekalns), Kortenhof (Kārtene), Ramkau (Ranka) un uz Mariomaggi Igaunijā.

Ieceri izdodas īstenot

Kā stāsta A. Zvejniece, pirmie mēģinājumi atrast seno repliku Grundzāles pagastā bijuši jau 2012. gadā. “Zinātāji, kas specializējas ģeodēzijas jautājumos, jau 2012. gadā veica izpēti, lai sameklētu seno repliku, bet neko neatrada. No tā laika ir bijusi doma, ka vajadzētu atjaunot punkta Palzmar atrašanās vietu. To iniciēja arī Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padome, jo pamazām arī visi pārējie Strūves ģeodēziskā loka punkti Latvijā tiek atjaunoti,” pastāsta A. Zvejniece un min, ka 2020. gadā pati bijusi uz loka saglabāšanas un attīstības padomes sanāksmi, kurā tika stāstīts par to, kā citiem gājis ar šādu vēsturisku liecību atjaunošanu.

“Dzirdētais rosināja domas, iedvesmoja rīkoties, rakstīt projekta pieteikumu un iesniegt to biedrībā “Lauku partnerība Ziemeļgauja”. Līdz tam pagastā bija citas praktiskākas lietas un prioritātes projektu pieteikumiem, bet šis bija laiks darīt un rīkoties, lai arī citi uzzinātu, kas ir Strūves ģeodēziskā loka punkts,” viņa skaidro un dara zināmu, ka Strūves ģeodēziskais loka punkts atjaunots ar Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu projekta “Strūves ģeodēziskā loka punkta Palzmar atjaunošana” ietvaros. Projekta mērķis – atjaunot punkta Palzmar atrašanās vietas zīmi, popularizēt informāciju par Strūves ģeodēzisko loku un radīt jaunu tūrisma objektu.

“Lai piesaistītu pašvaldības līdzfinansējumu projekta īstenošanai, no sākuma mums negāja viegli, jo starp deputātiem bija arī tādi, kuri atzina, ka, dzīvojot Smiltenes novadā, neko par Strūves ģeodēziskā loka punktu nezina. Arī es, dzīvojot Grundzāles pagastā, par to neko nezināju līdz 2012. gadam. Tā ir gana specifiska lieta, ne visiem par to ir izpratne un zināšanas. Tieši tāpēc tagad mums ir iespēja to celt gaismā. Iekļausim šo vietu tūrisma objektu sarakstā,” atklāj A. Zvejniece.

Objekts pieejams apskatei

Projekta ietvaros tika izveidots stāvlaukums un gājēju celiņš, atpūtas soliņš, divi informatīvie stendi ar aprakstu latviešu, igauņu, angļu un krievu valodās, kā arī gar gājēju celiņa malām uzstādītas divlīmeņa koka margas. Celiņa galā izveidots piecstūra laukums ar betonētām malām, kura vienā no stūriem Strūves punkta koordinātu krustpunktā uzstādīts granīta akmens. Atklāšanas pasākumā M. Ulāns un M. Liberts akmens vidū izveidoja simbolisku svina lējumu, kurā iegravēja krustu un Palzmar uzmērīšanas gadu.

Piecstūra laukuma malas norāda virzienus uz blakus esošajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem. Strūves loka vizualizācijai izgatavots vides elements – globusa metāla karkass ar tajā attēlotu Strūves ģeodēzisko loku un informatīva plāksne ar paskaidrojumiem. Tūristu informēšanai uzstādītas piecas norādes zīmes.

“Objekts tapa jau pagājušajā gadā, taču pagāja laiks, saskaņojot norādes zīmes ar Latvijas Valsts ceļiem. Pirms neilga laika tas beidzot tika izdarīts un norādes zīmes uzstādītas. Līdz ar to novērojam, ka par šo objektu ir liela interese. Cilvēki brauc un apskata šo vietu. Septembrī aicināsim uz vietējām skolām Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības biedrības cilvēkus, kuri sadarbībā ar Ģeotelpiskās informācijas aģentūru ir sagatavojuši lekciju un praktisko nodarbību ar mērinstrumentiem, kuru laikā vienkāršā valodā pastāsta par šī loka jēgu un būtību,” pauž A. Zvejniece. Lai šo objektu atrastu, ir jādodas pa autoceļu A2, braucot uz Aumeisteriem, ir jāseko norādes zīmēm uz šo vietu.

Projekta kopējās izmaksas ir 31 556,76 eiro, no tiem Lauku atbalsta dienesta finansējums ir 27 000,00 eiro un Smiltenes novada pašvaldības līdzfinansējums ir 4 556,76 eiro.

A. Zvejniece saka paldies biedrībai “Lauku partnerība Ziemeļgauja” par projekta virzīšanu atbalstam, grundzāliešiem – Elstiņu un Ziemiņu ģimenei – par atļauju objekta izveidei savā privātīpašumā, kā arī pateicas Ingai Lazdiņai par muzikālo sniegumu pasākuma dienā.