Pirms četriem gadiem Tēraudskolā, graustā, kas atrodas blakus Valkas ģimnāzijai, no trešā stāva caur grīdu izkrita un smagu mugurkaula traumu guva toreizējais Valkas pamatskolas 8. klases skolnieks Arturs Klots. Pēc šī traģiskā kritiena puiša dzīve krasi izmainījās. Viņš kļuva par 1. grupas invalīdu.Izvēlas doties prom no mājāmPēc negadījuma sākās Artura smagā cīņa par eksistenci un savu vietu dzīvē. Puisis atceras, – lai pēc komplicētās mugurkaula operācijas viņš varētu piecelties no gultas un iesēsties ratiņkrēslā, bezspēcībā raudājis, piespiedies sociālajai darbiniecei Lilijai Līviņai. Arī Lilija nav varējusi vienaldzīgi noskatīties uz viņa mocībām un raudājusi līdzi. To, ka sešpadsmitgadīgo puisi bieži pārņēma apātija un nevēlēšanās cīnīties par savu veselību, zina ne tikai viņš pats, bet arī tuvākie cilvēki – māsas Karīna un Jana, jaunākais brālis Jānis, kā arī puiša “otrā mamma” Lilija. Diemžēl Klotu ģimeni liktenis ir šaustījis vairākkārt – pirms traģiskā kritiena bērni palika bez mammas, kura viena rūpējās par ģimeni. Gados jaunā sieviete smagi saslima un nomira. Bērni palika arī bez vecmāmiņas un vectētiņa, jo arī viņi jau aizgājuši aizsaulē. Arturam bija izvēle – sēdēt mājās pie datora, iedzīvojoties smagos izgulējumos, kopā ar dažiem draugiem pamazām nodzerties vai arī pārvarēt kūtrumu un doties prom no mājām, lai mācītos un apgūtu elektrotehnikas montētāja specialitāti Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālajā vidusskolā. Izlemjot par labu izglītībai, puiša dzīve izmainījusies par visiem 180 grādiem.Mērķis – ziemas paralimpiskās spēles Lai izstāstītu par tagadējo nodarbošanos un panākumiem sportā, Arturs kopā ar saviem “labajiem gariņiem” – Latvijas Invalīdu integrācijas veicināšanas asociācijas direktori Vitu Kotāni un Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas Paralimpiskās bobsleja un skeletona sekcijas vadītāju Kristapu Kotānu – viesojās Valkā. Draugu pavadīja uzticamais skolasbiedrs un sirdsdraugs Artūrs Radionovs. Arturam tas bija liels pārdzīvojums, jo viņš pēc ilgāka laika tikās ar savu “otro mammu” Liliju. Satiekoties abiem acīs sariesās prieka un gandarījuma asaras. Arturam ir ar ko lepoties, jo viņš sevi ir apliecinājis kā perspektīvu sportistu. Šogad martā puisis Austrijas bobsleja trasē uzrādīja labāko rezultātu un 20 konkurentu vidū pierādīja sevi kā perspektīvu un talantīgu parabobslejistu. Treneris K. Kotāns ir pārliecināts, ka, mērķtiecīgi trenējoties, Arturs noteikti var kļūt par 2018. gada Pjenčanas ziemas paralimpisko spēļu dalībnieku un, iespējams, 2014. gada Soču olimpisko spēļu laikā veikt parabobsleja paraugdemonstrējumus. Lai nodrošinātu Artura treniņprocesu un startu starptautiskajās Bobsleja un skeletona federācijas organizētajās parabobsleja apmācības skolās 2012./2013. gada sezonā no 10. līdz 14. decembrim Iglā (Austrijā), no 19. līdz 23. februārim Kalgarī (Kanādā), no 26. februāra līdz 2. martam Park Siti (ASV) un no 18. līdz 24. martam Siguldā, ir nepieciešams arī sabiedrības atbalsts. Siguldas treniņnometnes laikā notiks pasaulē pirmās sacensības parabobslejā un paraskeletonā, kurās piedalīsies Ukrainas, Krievijas, Itālijas, Šveices, ASV, Kanādas, Austrijas, Norvēģijas un citu valstu sportisti – invalīdi. Prognozējamie izdevumi Arturam ir aprēķināti trīs tūkstošu latu apmērā. Artura treneri ir lūguši palīdzību arī novada pašvaldībai. Deputāti par atbalstu jaunajam sportistam lēma ceturtdien notikušajā domes sēdē.Sapnis – autovadītāja apliecība Sarunā atklājas, ka vairāk par viņa sportisko garu un sasniegumiem stāsta treneri un draugs, nevis pats. Jāatzīst, puisis ir tikpat kautrīgs kā agrāk. Arturs stāsta, ka viņam pašlaik dzīvē svarīgākais ir sports – ne tikai bobslejs, bet arī mešanas disciplīnas. Treneris ir gandarīts, ka Arturs ir līdzīgs universālajam kareivim – viņam padodas viss, kas saistīts ar roku spēku, tāpēc viņš gūst labus rezultātus arī diska un šķēpa mešanā. Šovasar valcēnietim bija iespēja trenēties kopā ar šīs vasaras Londonas olimpisko spēļu dalībnieci vieglatlēti Lauru Ikaunieci. Treniņi nav bijuši viegli, bet treneris uzskata, ka Arturam ir dabas dots talants – būt sportistam. Jau pirms traģiskā kritiena, mācoties Valkas pamatskolā, Arturs ar labiem panākumiem darbojās jaunajos ugunsdzēsējos. No mācībām un sporta brīvajā laikā Arturs kopā ar draugu Artūru ar vilcienu dodas uz Rīgu iepirkties un apmeklēt kino. Šovasar draugi ar vilcienu apceļojuši vairākas Latvijas vietas, tostarp arī Latgali. Valcēnietis atzīst, ka bez drauga palīdzības viņš nevar iekļūt vilcienā, un tā nav tikai Artura, bet visu cilvēku ar īpašām vajadzībām problēma. Lai atbrauktu uz mājām Valkā, tas ir vesels piedzīvojums. Arturs nekad neizkāpj Lugažu stacijā, jo tur perons ir pārāk zemu, bet gan Valgas stacijā. Lai kļūtu neatkarīgs no sabiedriskā transporta, Arturs cer, ka izdosies iegūt autovadītāja apliecību. Šo iespēju viņam piedāvā skola. Šis mācību gads Arturam ir pēdējais, tāpēc jādomā par iespēju atrast mājokli Rīgā vai Jūrmalā, lai nepamestu lielo sportu un varētu trenēties. Arturs domā arī par to, ka varētu strādāt. Savu palīdzību pastāvīgas dzīves uzsākšanai un darba iespēju nodrošināšanai sola arī treneris Kristaps. Laiks rādīs, vai visas ieceres īstenosies, bet pagaidām Artura dzīves sapnis ir sports un tikai sports.
UZZIŅAI
Lai segtu izdevumus par Artura Klota uzturēšanos starptautiskajās treniņnometnēs un sacensībās, labvēļi aicināti ziedot “Swedbank” kontā HABALV22LV48HABA0551002193875 Latvijas invalīdu integrācijas veicināšanas asociācijai ar norādi “Artura Klota atbalstam”. Reģistrācijas Nr. 40008064620.
