Neraugoties uz krīzi eirozonā, eiro ieviešanas termiņš Latvijā nav mainījies un joprojām ir 2014. gada 1. janvāris. Saņemot uzaicinājumu pievienoties eirozonai, no nākamā gada 1. oktobra valstī plānots uzsākt cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, kad visas cenas būs jānorāda gan latos, gan eiro.
Lai izskaidrotu iedzīvotājiem ieguvumus no eiro ieviešanas, aizvadītajā nedēļā Smiltenes pusē Latvijas Banka rīkoja semināru “Kādu eiro gaidām?”. Auditorija lielākoties bija pašvaldību darbinieki, taču klausīties nebija liegts nevienam interesentam.Nosauc četrus ieguvumusSocioloģiskie pētījumi atklāj, ka šobrīd Latvijā eiro ieviešanas skeptiķu ir vairāk nekā atbalstītāju. Latvijas Banka pieder pie atbalstītājiem, jo redz vairākus ieguvumus un tālab arī konsultē valdību un informē sabiedrību, kāpēc eiro ieviešana ir ļoti pareizs solis, “Ziemeļlatvijai” skaidro Kristaps Otersons, Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītājs.Seminārā uzzināto informāciju par vērtīgu atzīst Andris Lapiņš, Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs. Viņu interesē, kā notiks pāriešana uz eiro, cik ilgi varēs paralēli lietot latus un eiro un kam valstī jābūt izdarītam, lai eiro varētu ieviest. “Tagad man ir skaidrs, ko par to visu domā Latvijas Banka. Viņi šo informāciju grib nodot līdz katram cilvēkam, taču vai ir jēga šobrīd rīkot masveidīgu izskaidrošanas kampaņu, kamēr citas Eiropas Savienības valstis vēl nav pateikušas “jā” Latvijas uzņemšanai eirozonā,” šaubās A. Lapiņš. Tikmēr Santa Bērziņa, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas daļas vadītāja, jau nosauc četrus lielākos gaidāmos ieguvumus no eiro ieviešanas. Pirmkārt, pēc tam, kad Latvija pievienosies eirozonai un saprātīgi saimniekos, kāps valsts kredītreitings. Rezultātā nākamajos 10 gados Latvijas parāda finansēšanas izmaksas (summa, kas valstij jāmaksā par gandrīz piecus miljardus lielā parāda apkalpošanu), būs par 626,5 miljoniem latu mazākas, un šo naudu varēs izmantot Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Otrkārt, pievienošanās eirozonai ļaus piesaistīt jaunus investorus, rezultātā palielināsies saimnieciskā aktivitāte un attiecīgi sagaidāmi lielāki ienākumi budžetā. No eksporta kāpuma un vispārējās tautsaimniecības aktivitātes Latvija 2014.-2020. gadā ar ieviestu eiro papildus var iegūt vairāk nekā 5,6 miljardus latu. Tas nozīmē vairāk darbavietu, iespēju maksāt lielākas vidējās algas un paaugstināt pensijas, kā arī samazināt nodokļus. Treškārt, izzudīs naudas konvertācijas izdevumi, kas 10 gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 490 miljonus latu. It īpaši saistoši tas ir uzņēmējiem, kuriem ienākumi par eksportu ir valūtā (eiro), toties algas un iemaksas budžetā jāveic latos. Ceturtkārt, eiro ieviešana uz visiem laikiem pārtrauks diskusijas par lata devalvāciju un cilvēki, it sevišķi tie, kuriem ir ienākumi latos un kuri ir atkarīgi no valsts budžeta, naktī varēs gulēt mierīgi. Prātīgi saimniekot vajadzēs tik un tāLatvijas iedzīvotājus gan satrauc tas, ka Latvijas iestāšanās eirozonā sakrīt ar eirozonas krīzi, kuras apmēri radījuši bažas par kopējās valūtas dzīvotspēju. Valstis, kuras nav rūpnieciski tik spēcīgas kā, piemēram, Grieķija, kļūdainas fiskālās politikas dēļ aizņēmās tik daudz, ka nespēj vairs samaksāt savu parādu. “Viena daļa valstu uzskatīja, ka eiro pats par sevi atnesīs labklājību, taču iestāšanās eirozonā nenozīmē, ka var nedarīt neko. Tāpat ir jāveic reformas, jāsaimnieko prātīgi un valsts budžetā izdevumiem jābūt tuvu ienākumiem. Tad arī var būt ieguvums no iestāšanās eirozonā,” skaidro S. Bērziņa.Latvijas Bankas speciālisti kliedē bažas par eiro ieviešanas ietekmi uz cenām. Nelielas izmaksas, ieviešot eiro, uzņēmējiem varot būt, taču citu valstu pieredze rāda – uz eiro ieviešanu var tikt attiecināti vien 0,2 līdz 0,3 procentpunkti inflācijas rādītājā. Līdzīga vai pat lielāka ietekme esot izmaiņām graudu cenās neražas gadā vai naftas cenu sadārdzinājumam. Savukārt, lai aizsargātu patērētāju tiesības un izvairītos no negodīgas cenu noapaļošanas, piemēram, cenu eiro norādot augstāku, nekā tā ir latos, vai arī ieturot papildu naudas summu par norēķināšanos eiro, tiks izstrādāti kontroles mehānismi cenu pareizai norādīšanai. Plānots arī īstenot akciju “Godīgs eiro ieviesējs”. Uzņēmēji, kuri precīzi aprēķinās un atbilstoši norādīs cenu eiro, saņems uzlīmi ar šādu tekstu.
VIEDOKĻI
Imants Šteins, Valkas SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētājs:- Manuprāt, Latvijas ražošanai izdevīgāks būtu peldošs valūtas kurss ar piesaisti valūtas grozam, nevis vienai konkrētai valūtai. Ļoti labi redzam, kā ekonomikas krīzi ar peldošo valūtu daudz vieglāk, bez kritumiem, pārvarēja poļi, dāņi, zviedri. Šo valstu modelis Latvijai būtu izdevīgāks. Tas arī ļauj attīstīties vietējai uzņēmējdarbībai. Ja Eiropas Savienības politikā (eirozonā – redakcijas piezīme) saglabāsies nevienlīdzīga dotāciju un subsīdiju sadale un kvotas, arī konkurences iespējas paliks nevienlīdzīgas. Tas ir ilgtermiņa šķērslis attīstībai, kas arī noved pie absurdām situācijām, kad, piemēram, Eiropā piens jālej grāvī, bet Āfrikā cilvēki mirst badā. Ieguvums no eiro ieviešanas Latvijā varbūt varētu būt tas, ka finanšu resursi paliek lētāki un uzņēmējiem pieejamāki, jo kreditēšanas politika pašreiz ir ierobežota. Aija Meldere, pensionāre (Smiltene):- Mums pašiem ir sava nauda, lati. Kāpēc mums vajag eiro? Nezinu, kā viena daļa cilvēku to vispār uztvers, it īpaši vecākā paaudze. Var jau solīt, ka no eiro ieviešanas Latvija iegūs, bet kam vairs var ticēt? Mums solīja, ka būs labāk medicīnā, bet vai tad tā ir? Eiro ieviešana arī nozīmē lieku naudas iztērēšanu (vienreizējas eiro ieviešanas izmaksas valsts sektorā plānotas 8,4 miljoni latu, no kuriem pusi solījusi segt Eiropas Savienība – redakcijas piezīme). Arī apspriešana, gribam vai negribam eiro, maksā. Kam tas viss vajadzīgs, kāpēc nevaram turpināt, kā esam dzīvojuši ar saviem latiem? Tā bijusi mūsu nauda no seniem laikiem. Daudzās lietās pieminam pirmās Latvijas brīvvalsts laiku.
UZZIŅAI
2013. gada jūlijs: Eiropas Savienības lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā.2014. gada 1. janvāris: eiro ieviešana Latvijā.Eiro ieviešanas scenārijs:• lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods (divas nedēļas pēc eiro ieviešanas varēs norēķināties gan latos, gan eiro);• periods latu skaidrās naudas nomaiņai pret eiro (latu skaidrās naudas uzkrājumus varēs apmainīt pret eiro vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas bez komisijas maksas, kā arī turpmāk un neierobežotu laiku – Latvijas Bankā);• cenu paralēlās atspoguļošanas periods (jau trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas un pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas visas cenas būs jānorāda gan latos, gan eiro).
