Šajā kolektīvā nav jāgaida, kad parādīsies kāda vakance, lai kļūtu par pilntiesīgu tā locekli. Ir jāpiesakās un jādara. Ja būsi aktīvs, kļūsi par savējo.Tā ir veidojusies un veidojas Valkas jauniešu dome, kurā pašlaik darbojas 21 jaunietis. Domes koordinatore Romina Meļņika stāsta, ka domē var iestāties ikviens skolēns un jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Prezidentu, tā vietnieku un palīgus ievēl reizi gadā. Kārtējās vēlēšanas būs šomēnes. Tad būs zināms arī jaunais prezidents, jo pašreizējā prezidente Violeta Murina ir beigusi ģimnāziju un aizbraukusi no Valkas.Piedalās gandrīz visos pasākumosParasti vēlēšanu tuvums nozīmē arī atskaišu laiku, tādēļ gluži automātiski pavaicāju, ko šī jauniešu kopa šogad ir darījusi. R. Meļņika, apkārtsēdošo jauniešu papildināta, stāsta, ka viens no lielākajiem pēdējiem pasākumiem, kurā domes locekļi piedalījās, bijis bērnu un jauniešu centra “Mice” darba sezonas atklāšana. Tāpat domes dalība bijusi Dzejas dienu pasākumos Lugažu muižā, mācību gada sākumam veltītajā sarīkojumā skolēniem pilsētas kultūras namā, Valkas novada svētkos un daudzos citos pasākumos. Domnieki bieži piedalījušies arī apkārtnes sakopšanas talkās. Nesen daži domes locekļi nedēļu uzturējās arī robežpilsētu Slubices un Frankfurtes pie Oderas jauniešu nometnē Vācijā, lai gūtu ieceres jauniešu sadarbības veidošanai starp robežpilsētām. Savām aktivitātēm jūt atsaucībuZinot, ka nosaukums “dome” saistās ar pašvaldību, tas ir, ar vietējo varu, kurai ir teikšana savā teritorijā, vēlējos uzzināt, vai jauniešu domes pārstāvjus uzklausa un atbalsta arī citi skolasbiedri un kādēļ viņi paši nolēmuši būt domnieki. Valkas ģimnāzijas audzēknis Vilmārs Vesingi uzskata, ka atsaucība noteikti ir. “Nav tā, kā mūsu rīkotos pasākumus apmeklējam tikai paši. Nāk arī citi un labprāt piedalās mūsu aktivitātēs,” saka V. Vesingi. Otrs ģimnāzists Zigfrīds Niklavičs gan piedzīvojis, ka ne vienmēr visi uzreiz gatavi atsaukties kādam domnieka aicinājumam. Atbalstu sniedz tie, kurus interesē piedāvātais variants. “Pats domes darbā iesaistījos tādēļ, ka vairāk vai mazāk, bet ikdiena ir citādāka. Varu arī interesantāk pavadīt brīvo laiku,” apliecina Z. Niklavičs. Arī Dolfs Pavārs ir ievērojis, ka atsaucība ir atkarīga no katra uzrunātā paša ieinteresētības, taču nekad nav tā, ka atsaucības un intereses par domes darbošanos nemaz nebūtu. “Nereti esmu dzirdējis pat nožēlu, ka nav iznācis piedalīties. Dzirdot, kā noticis kāds mūsu pasākums, itin bieži no vienaudžiem esmu dzirdējis – žēl, ka es tur nebiju. Vairāki ir atzinīgi novērtējuši mūsu aktivitātes,” stāsta D. Pavārs.Iemācās organizatorisko darbuLīga Lāce atzīst, ka jauniešu domē darbojas ar prieku, jo tas dod iespēju piedalīties visos jauniešiem domātajos pasākumos, turklāt viņa pati varot iemācīties organizatorisko darbu, kas lieti noderēs nākotnē. “Par ieguvumu uzskatu, ka esmu iemācījusies sadalīt savu laiku, lai visu pagūtu, kā arī spēju komunicēt ar citiem, lai pierunātu viņus kādas ieceres īstenošanā,” atklāj L. Lāce.Arī pamatskolas audzēknes Angelīna Levicka un Patrīcija Didžus uzskata, ka dome nodrošina patīkamu un lietderīgu laika pavadīšanu. Abas meitenes vien vēlas, lai viņu skolā skolēniem būtu tikpat liela interese par domes aktivitātēm kā ģimnāzijā.Visi uzrunātie atzīst, ka kontaktēšanās ar domubiedriem domē problēmas nerada. Draudzība ātri izveidojas arī tādēļ, ka liela daļa skolēnu cits citu zinājusi vēl pirms iesaistīšanās domes darbā, jo Valka ir neliela pilsēta un tajā skolu jaunieši viens otru vairāk vai mazāk pazīst. Domnieki atzīst, ja nebūtu šādas organizācijas, vajadzētu radīt citu. “Jaunieši ilgi nevar darboties atsevišķi. Ātrāk vai vēlāk kāda struktūra rastos, jo kopīgi ir interesantāk un vairāk var paveikt,” saka Vilmārs. Turklāt jauniešu struktūrai, kurā ir daudzi biedri, ir lielākas iespējas kļūt sadzirdētai un uzklausītai vietējā pašvaldībā, kā arī iegūt lielāku iedzīvotāju atbalstu. To, ka tāds jau iegūts, atzīst vairāki domnieki. R. Meļņika stāsta, ka ievērību sabiedrībā dome izpelnījās pērn, kad uz Ziemassvētkiem gatavoja dāvanas maznodrošināto ģimeņu bērniem. Ideju apspriešanā – īsta prāta vētraPar savām otrajām mājām domnieki uzskata jauniešu biroju, kurā topot lielākā daļa ideju un varianti, kā tās īstenot. Ja kādam ir spica iecere, viņš to izsaka un citi to papildina ar savu izdomu. “Tā ir tāda maza prāta vētra. Katrs šauj ārā, kas radies prātā, un vēlāk uz papīra jau top pasākuma skelets,” saka R. Meļņika.Tas nekas, ja arī kāda ideja liek atcerēties populāro teicienu – jaunajiem jūra līdz ceļiem. Pēc Vilmāra un Rominas domām, tā tam arī jābūt. Galvenais nenoraustīties no pārdrošas ieceres, jo kopīgiem spēkiem tās īstenošanai var pārvarēt visus šķēršļus. Tie, kas darbojas domē, nespēj iedomāties, kā var teikt, ka Valkā jauniešiem brīvajā laikā nav ko darīt. “Ja atklāti jāsaka, man vispār tāda brīvā laika nemaz nav. Visa diena līdz pat vēlam vakaram ir sadalīta dažādu pienākumu veikšanai. Jāuztraucas vien par to, lai visam pietiktu laika,” skaidro Līga. “Vajag tikai meklēt, ko darīt, kaut gan arī tas nav vajadzīgs. Ja būs vēlēšanās kaut ko izdarīt, tad darāmais pats pienāks klāt. Tikai jāgrib,” piebilst Vilmārs.Veidojas labas attiecības Turpinot domu, ko jauniešiem dod darbošanās domes kolektīvā, Dolfs stāsta, ka jauniešu birojā satiekas domnieki no abām Valkas skolām, te darbojas arī jaunieši, kas skolu jau beiguši. “Šis kolektīvs palīdz veidot labas attiecības starp pamatskolas un ģimnāzijas audzēkņiem. Pateicoties domes struktūrai, abu skolu audzēkņu vidū veidojas labāki kontakti, kas savukārt ir labs pamats kopīgu aktivitāšu rīkošanai,” saka Dolfs.Nākotnē domnieki iecerējuši doties pie Valgas skolēniem pārrunāt iespējamos kopīgos pasākumus. Sadarbības izveidošana ar Igaunijas jauniešiem ir viens no pašlaik lielākajiem domes mērķiem. Pēc jauniešu domām, tās varētu būt kopīgas sacensības Valkas vai Valgas stadionā vai kāda cita aktivitāte. “Esmu vaicājis vairākiem mūsu skolas audzēkņiem, vai viņiem ir paziņas vienaudžu vidū Valgā. Viņu noliedzošā atbilde liecina, ka šajā virzienā mums jādarbojas,” apliecina Dolfs. Valodas barjera jaunos neuztrauc, jo gan vienas, gan otras pilsētas skolēni labi saprotas angļu valodā. Ierosmi šādai iecerei jaunieši ieguva jau pieminētajā robežpilsētu jauniešu nometnē Polijas pilsētā Slubicē, kas robežojas ar Frankfurti pie Oderas Vācijā. Nometnē bija skolēni no vairākām robežpilsētām Eiropā, un Valkas domnieki atzīst, ka tikšanās un domu apmaiņa ar viņiem bijusi ļoti vērtīga.“Nevajag pat konkrētas telpas, kur mums tikties ar Valgas jauniešiem. Vienu reizi mēnesī mēs varam sapulcēties Valkas jauniešu birojā, bet nākamajā – kādās telpās, kas ir Valgas jauniešu rīcībā. Ieceres šādai sadarbībai un uzņēmība ir, bet tas nozīmē, ka citas problēmas atkritīs pašas par sevi,” saka R. Meļņika.
