Šis rudens ir dāsns ar ozolzīlēm. Mūsu portāla www. ziemellatvija.lv apmeklētāji atvēruši forumu “Zīles”, taujājot, kur varētu tās nodot un nopelnīt naudu.
Ozolzīles sabirušas arī uz pilsētu ietvēm un māju pagalmos. “Bērni labprāt salasītu, ja vien kādam tās būtu vajadzīgas. Vai kāds var padalīties informācijā, kur var nodot zīles, ja tās salasa?” taujā kāds mūsu portāla apmeklētājs.Nodarbi atrod četru bērnu māmiņaOzolzīles ik rudeni vajag medniekiem, lai piebarotu mežacūkas. Brantu un daļēji Launkalnes pagastā darbojošās mednieku biedrības “Vidzeme” valdes priekšsēdētājs Krišs Priediņš skaidro, ka zīles mežacūkām ir vērtīgs našķis, tāpēc ik rudeni mednieki kopā ar saviem ģimenes locekļiem tās lasa paši. “Ja kādam nav kur likt ozolzīles vai kartupeļus, par saprātīgu cenu nopirksim mežacūku piebarošanai,” saka K. Priediņš. Tas varētu būt aktuāli arī citiem mednieku kolektīviem.Smiltenē ozolzīles medniekiem iepērk individuālā darba veicēja, četru bērnu māmiņa Santa Millere. Mednieki no Vidzemes novadiem un Rīgas pat pasūtot konkrētu daudzumu, piemēram, 300 līdz 400 kilogramus. “Vasarā iepirku ogas, bet rudenī secināju, ka nauda zemē mētājas un tā vienkārši ir jāpaceļ,” par ozolzīļu iepirkšanu saka S. Millere. Jaunās sievietes tēvs Andris Bašens ir mednieks, tāpēc viņa zinājusi, ka ozolzīles vajag mežacūku piebarošanai.Čaklākie ozolzīļu piegādātāji ir skolēni un Santas vecākie bērni: Evelīna Paula (deviņi gadi), Ronalds (septiņi) un Daniela (pieci). Šonedēļ S. Millere iepērk ozolzīles par septiņiem santīmiem kilogramā. “Ir bērni, kuri saka, – mamma tik daudz kabatas naudā neiedod, cik viņi tagad nopelnot,” pasmaida iepircēja.Šobrīd Santa, pēc profesijas pārdevēja, dzīvo mājās un auklē jaunāko dēlu – septiņus mēnešus veco Robertu, tālab ozolzīļu iepirkšana ir kaut neliels, bet tomēr būtisks finansiāls atspaids jaunajai ģimenei.”Vecākie bērni grib kabatas naudu, jo katru dienu viņiem kaut ko vajag. Lai radinātu pie darba, ar vīru teicām, – aizejiet kaut kilogramu divus zīļu salasiet un dabūsiet naudu saldējumam,” pieredzē dalās Santa un secina, ka ieguvums ir abpusējs. Priecīgi ir gan vecāki, gan arī bērni. Zīles vajag arī kafijaiAr S. Milleri vēlējušies sadarboties arī ozolzīļu kafijas ražotāji, taču viņi prasījuši zīles bez tārpiem, tālab viņa atteikusi. Zīles Santas ģimene uzglabā mazā šķūnītī daudzdzīvokļu mājas pagalmā, kur nav vietas, lai tās pārlasītu. Ozolzīļu kafiju ražo arī Jērcēnu pagasta piemājas saimniecība “Laurīši”. Tās saimniece Ņina Laurenoviča kafijai vajadzīgo zīļu daudzumu salasījusi pati, bet citus mudina pasteigties. Esot pēdējais laiks, jo bieži līst un zālē un lapās nokritušās ozolzīles sāk dīgt. Savu “Dižozola kafiju” Ņ. Laurenoviča gatavo no ozolzīlēm, cigoriņiem, miežiem un burkāniem. Viņai ir arī jauna kafijas recepte, kuras sastāvdaļas ir cigoriņi, mieži un cukurbietes.Ozolzīles var lasīt un nodot arī Līgatnē, lai turienes dabas takās mītošajiem zvēriem ziemā būtu kārumi. Līgatnes dabas takas un Līgatnes novada dome aicina Latvijas iedzīvotājus, it īpaši skolēnus un ģimenes, šomēnes piedalīties Vislatvijas ozolzīļu talkā. Noslēgums paredzēts 27. oktobrī, uz kuru no pulksten 9 aicināti visi talkotāji, lai nodotu salasītās zīles. Katrs, kurš atnesīs vismaz trīs kilogramus zīļu, varēs saņemt vienu brīvbiļeti uz Līgatnes dabas takām talkas noslēguma dienā, vai brīvbiļeti uz netālu esošo Vienkoču parku. Zīles var nest arī uz Smiltenes bibliotēku līdz 18. oktobrim iestādes darba laikā.
