Visvairāk daudzinātais valsts pārvaldības modelis ir demokrātija, kas sākotnēji sengrieķu sabiedrībā nozīmēja tautas varu (ar noteikumu, ka vergi nepieder tautai jeb demosam). Mūsdienās demokrātiju piesauc kā pretstatu diktatūrai vai autoritārismam. Piemēram, neviens nopietns vērtētājs Lukašenko režīmu Baltkrievijā nesauks par demokrātiju, bet savukārt Krievijas autoritāro putinismu ir mēģinājumi pielaikot pēc “suverēnās demokrātijas” liestes. Varam sacīt arī tā, ka demokrātija gan tiek sludināta, kā tas bija Staļina konstitūcijā, bet praksē viss notiek tieši pretēji, publiskai lietošanai piedāvājot veiklu demagoģiju. Interesanti notikumi saistījās ar tā saukto Brežņeva konstitūciju, kuras demokrātiskā sadaļa aptuveni gadu arī darbojās praksē, bet kompartijas augstākā nomenklatūra ātri vien attapa, ka tādā veidā tiek grauti sociālisma pamati, tāpēc atsākās pierastā demagoģija.Šādu ievadījumu es izvēlējos tālab, lai raksturotu dažas norises Latvijas politiskajā dzīvē, kur pastāv patiesa demokrātija, politiskās partijas cīņā par varu ne vienmēr izmanto korektus paņēmienus, bet pamatu pamats – demokrātija – paliek nemainīga vērtība. Konservatīvie, liberāļi vai sociāldemokrāti – visi vienlīdz ievēro fundamentālās sabiedriskās dzīves vērtības (ko gan nereti izkropļo pārprastās cilvēktiesības kā jaunmodīgāks jājamzirdziņš).Latvijas īstenībā demokrātija kļuvusi par tādu kā siltu deķīti, kuru katra politiskā partija velk uz savu pusi, un tad gadās, ka vieni privatizē segas veselo galu, bet citiem labpatīk samierināties ar sacaurumoto galiņu. Tas attiecas vispirms uz pēdējā laika provokatīvajiem referendumiem un to iecerēm. Kaut tauta nobalsojusi pret divvalodību, tās rosinātāji nebūt nemet plinti krūmos, bet azartiski gatavo jaunas provokācijas. Kad starptautisko tiesību speciālisti un konstitucionālo tiesību eksperti šādu ieceri uzskata par nelikumīgu, tūdaļ Ždanoka un Pliners metas pretuzbrukumā, ar rūdītu demagogu izmaņu pasludinot, ka Latvijā netiek ievērota demokrātija. Pardon, bet par demokrātiju gan nevajadzētu spriedelēt tiem, kas šo jēdzienu nekad nav sapratuši un nesapratīs līdz savai pēdējai stundiņai. Jo viņiem būtu gaužām neizdevīgi saprast.Šeit neaizmirsīsim nenoliedzamu faktu, ka jautājumā par nepilsoņu naturalizāciju Maskava ieinteresēta daudz lielākā mērā nekā paši Latvijas nepilsoņi. Un nešaubīsimies, ka gadījumā, ja pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu automātiski piešķirta pilsonība, Kremļa polittehnologi vienalga izgudrotu kādu citu iemeslu, lai paustu savu neapmierinātību ar mums. To jau pierādīja robežlīguma noslēgšana, mīļā miera un labu kaimiņattiecību vārdā atdāvinot Krievijai Abrenes novadu. Kremļa saimnieki rīkojas pēc tā paša principa, ko Hitlers savulaik izmantoja, iznīcinot Čehoslovākiju, proti, pēc katras Prāgas piekāpšanās sekoja jaunas ultimatīvas prasības.Referendumu prasītāju demagoģija spēj samulsināt ne vienu vien mazāk domājošu cilvēciņu, un demagoģija spēj uzkurināt pat masu psihozi. Vai varat nosaukt gadus, kad PSRS iedzīvotāji pārdzīvoja vislielāko pacilātību? Tie bija 1937. un 1938. gads ar Staļina industrializācijas eiforiju un cīņu pret tā sauktajiem tautas ienaidniekiem. Un analoga eiforija bija pārņēmusi vāciešus Hitlera vadībā, jo Hitlers bija likvidējis bezdarbu, būvēja pasaulē labākos autoceļus, veicināja sporta panākumus un grāva ebreju kopienu – “tautas asinssūcējus”.Ar demagoģiju iespējams vismaz daļu sabiedrības tiktāl satracināt, kad racionālas loģikas domāšanas vietā sāk dominēt masu psihoze, kas viegli var novest pie grautiņiem un destrukcijas. Daudz grūtāk tautu iejūsmināt uz pozitīvu rīcību, ja vien šāda rīcība netiek atalgota ar kaut ko taustāmu un saprotamu pat primitīvajiem prātiem. Ar demagoģiju viegli graut, bet gandrīz neiespējami mudināt uz radošu darbu.Kamēr sabiedrība tiek barota ar konfliktiem, korupciju, valsts izzagšanu, ar skaļām akcijām pret oligarhiem, kas beidzas ne ar ko, tikmēr veselīgu spriestspēju mēs varam saglabāt tikai ar vienu fundamentālu atziņu – visu likumu likums ir konstitūcija, ko Latvijā sauc par Satversmi. Kamēr ikviens puskoka lēcējs cenšas radīt pats savus likumus, tikmēr esam piemirsuši, ka SATVERSME IR TIEŠĀS DARBĪBAS LIKUMS. Ja referendumu tīkotāji cer spodrināt savas noplukušās spalvas ar sabiedriskās dzīves duļķošanu, tad viņiem ceļā stājas Satversme. Un velti Pliners un viņa ieročnesēji sūdzas par demokrātijas neievērošanu, jo Satversme vistiešākajā veidā balstīta demokrātijas pamatprincipos. Gluži tāpat, kā tas praksē notiek ASV, kur Konstitūcija ir neaizskarams svētums. Tas neizslēdz nepieciešamību pēc kriminālkodeksa un daudzajiem sabiedrību regulējošiem noteikumiem, jo bez attiecīgu noteikumu ievērošanas nevaram pat ielu pāriet vai gāzes pavardu aizdedzināt. Bet šādi likumi un noteikumi neskar valsts pastāvēšanas pamatus. Tāpēc demagogu mērķis ir tracināt sabiedrību, lai kādas sabiedrības daļas masu psihozes aizsegā mēģinātu drupināt Satversmi.Pašlaik dzīvojam laikposmā, kad par demokrātiju iestājas pat tās sabiedrības, kas savu dzīvi organizē pēc šariata likumiem, proti, pūlas demokrātijas kurpi uzspīlēt uz šariata liestes. Globālā mērogā tas ir daudz nopietnāk par mūsu ždanoku, plineru vai lindermanu provokācijām. Bet latviešu nācija ir pārāk mazskaitlīga, lai demagogiem ļautu vaļu destruktīvai rīcībai.
