Kā dzīvē uzturat mundrumu?
Maija, valcēniete:- Ticu Dievam. Tas manu dzīvi vadījis un aizvadījis līdz 86 gadiem. Lai gan bieži ir skumji, tomēr smaidu. Vēl man patīk “Ziemeļlatvijā” publicētie Anitas Anitīnas dzejoļi. Tos izrakstu īpašā kladē. Šķiet, ka pati dzejoļus esmu rakstījusi, jo tie izsaka manas domas.
Edgars Markuss, Jāņmuižas arodskolas audzēknis:- Bieži tiekos ar draugiem, aizejam uz klubu atpūsties. Visbiežāk dodamies uz Valmieru vai uz kaimiņpilsētas Valgas Rokklubu. Reizēm, lai atpūstos, skatos arī filmas televīzijā.
Lūcija Znotiņa, pensionāre:- Dzīvoju priecīgi, jo man kaimiņi ir labi. Un vispār dzīve un cilvēki ir labi. Mundrumu man dod darbs dārzā. Savos astoņdesmit gados esmu pie labas veselības. Patīk man dzīvot.
Gunda Sīmane, mākslas skolas skolotāja:- Mundrumu dod daba, rudens krāsas, sajūtas un saule. Mans vaļasprieks ir sēņošana vasaras nogalē.
