Pirmsvēlēšanu laikā, vēloties uzzināt, kā cilvēki sevī rod atbildi uz jautājumu – par ko lai balso? – “Ziemeļlatvija” aptaujāja dažādus sabiedrības pārstāvjus.Vairāki no uzrunātajiem atbildēja, ka pētot programmas, jo tās šoreiz uzrakstītas rūpīgāk. Dzirdēju arī pretējus viedokļus, ka programmas ir vispārīgas un pilnas ar sarežģītiem terminiem, tādēļ grūti izprotamas. Lai rastu savu viedokli, arī “Ziemeļlatvija” ieskatījās to politisko spēku programmās, kuriem ir cerība iekļūt Saeimā.Sola godīgu kalpošanuPirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām partija “Vienotība” par pirmo nosacījumu bija noteikusi turīgas nācijas izveidošanu, bet tagad pirmais, ko partija apņemas, ir godīgas un atbildīgas politikas veidošana. Laikam jau izveidot turīgu nāciju nav tik viegli, ka tagad šis apsolījums vairs nav pirmā un galvenā prioritāte. Turklāt arī godīgums, kā apliecinājusi dzīve, politiķu aprindās ir diezgan stiepjams jēdziens. Ne reizi vien solītais nav sakritis ar darbiem, piemēram, jautājumā par nodokļu nepalielināšanu. Atšķirībā no dažām konkurentu programmām “Vienotība” savā 4000 zīmju dokumentā nav deklarējusi, ka valdības amatos izraudzīsies cilvēkus pēc viņu profesionalitātes. To partija jau uzskatāmi nodemonstrēja pirmajā gadā pēc uzvaras iepriekšējās vēlēšanās, augstos amatos ieliekot savus cilvēkus. Tas liek domāt, ka uzvaras gadījumā vēlēšanās arī turpmāk ministriju vadošajos amatos tiks ielikti cilvēki pēc partijiskās piederības. No jauna programmā pausta apņēmība cīnīties pret oligarhu ietekmi. Lai nu tā būtu, bet līdz šim “Vienotībai” ar šo cīņu veicies diezgan slikti. Iepriekšējā Saeimā tā noraidīja iespēju būt kopā koalīcijā ar nacionālo apvienību, tās vietā izvēloties Zaļo un Zemnieku savienību, aiz kuras stāv par oligarhu dēvētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Pēc pašreizējo aptauju rezultātiem, Zaļo un Zemnieku savienība atkal var iekļūt Saeimā. Vai turpmāk sadarbība būs vai nebūs? Vēlētājiem atliek tikai minēšana, bet politikā ar minēšanu bieži var kļūdīties.Atzīstami vērtējams tas, ka dažos programmas punktos minēti konkrēti mērķi un uzdevumi, ko partija nolēmusi izpildīt. Tas attiecināms uz apņemšanos atjaunot finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondam, pabeigt Okupācijas muzeja rekonstrukciju, nodrošināt valsts finansējumu klātienes studentiem ražošanai svarīgās specialitātēs un citām lietām. Vēlētājus baro ar tukšām frāzēmJa “Vienotībai” ir pāris konkrētu darbu, tad to nevar teikt par Zatlera Reformu partijas programmu, kur konkrētība jāmeklē gandrīz vai ar lukturi. Ar šo jauno partiju daudz cilvēku saista lielas cerības, bet diemžēl programmā ir virkne neko neizsakošu vispārīgu frāžu. Piemēram, programmā rakstīts: “Pārveidosim veselības sistēmu, kas ieinteresēs iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties savas veselības uzlabošanā.” Nav galīgi skaidrs, kādu un kā to sistēmu veidos. Vai arī: “Iesakņosim plašāku tiešās demokrātijas praksi pašvaldību lēmumu pieņemšanā.” Nav zināms, cik tagad tā ir plaša vai šaura un kā to programmas autori domā izdarīt. Un kā lai vēlētājs saprot teikumu: “Radīsim publiski izmērāmu motivācijas sistēmu.” Līdzīgus var minēt vairākus piemērus. Arī solījums izveidot profesionālu un motivētu iekšlietu dienestu, kas efektīvi apkaros noziedzību, paliek bez skaidrojuma, ar kādiem līdzekļiem partija to domā panākt.Par šī dienesta darba uzlabošanu daudz šķēpu jau tagad tiek lauzts, un viens no klupšanas akmeņiem ir nepietiekamais finansējums policijai. Ja līdz šim koalīcijas partijas nav atradušas naudu policistu atalgojuma palielināšanai, tad Zatlera partija varēja vismaz ierakstīt, kur tā dabūs līdzekļus un vai runa ir tikai par naudu. Divdomīgi ir pausta nostāja nodokļu politikā. Programmā rakstīts: “Samazināsim kopējo nodokļu slogu darbaspēkam un būtiski palielināsim progresivitāti kopējā nodokļu sistēmā.” Tiec nu gudrs, kā īsti būs – vai nodokļus samazinās vai palielinās? Maz vietas atvēlēts ekonomikaiPar iecerēto nodokļu politiku, kas ir viena no nozīmīgākajām valsts attīstībā, tiešāk un precīzāk ir rakstīts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmā. Tajā skaidri pateikts, ka vajag ieviest progresīvo ienākuma nodokli ar augstu ienākumu slieksni paaugstinātajai likmei, kā arī paaugstināt nodokļus nekustamo īpašumu spekulantiem. Atšķirībā no citām programmām nacionālā apvienība savējās sākumā pa punktiem īsi un precīzi uzskaita arī līdz šim padarīto. Tas nenoliedzami vēlētājiem ļauj objektīvāk novērtēt apvienības darbu. Šim politiskajam spēkam ir stingra nostāja jautājumā par latvisku Latviju un tās nacionālās kultūras saglabāšanu, bet kritiski jāvērtē tas, ka programmā maz vietas atvēlēts ekonomikai. Ir tikai minēta apņemšanās atbalstīt zaļo ekonomiku. Diemžēl ar to vien tautsaimniecību nevar attīstīt, tātad arī uzlabot dzīves līmeni. Tas tāpat kā ar bioloģisko lauksaimniecību vien nav iespējams valsti nodrošināt ar pārtiku pietiekamā daudzumā. Tiesiskumu atzīst tikai uz papīraZaļu saimniekošanu savā programmā atbalsta arī Zaļo un Zemnieku savienība, gan piebilstot, ka to darīs, vienlaikus aktualizējot lauku un lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības stratēģiju un palielinot Latvijas lauku produkcijas starptautisko konkurētspēju. Šīs apvienības elektorātu veido liela daļa lauksaimnieku, jo daudzi zemnieki dzīzāk pēc partijas nosaukuma balso par šo politisko spēku, tādēļ pat pieverot acis uz absurdo situāciju ar Lembergu. Saprotams, ka tieši tādēļ programmā vairāk vietas atvēlēts lauku attīstības jautājumiem. Šajā dokumentā atrodami arī vairāki solījumi, kas liek uzdot jautājumu, kādēļ tie līdz šim nav izpildīti, jo, kā zināms, Zaļo un Zemnieku savienība pie varas atrodas pietiekami ilgi. Tāds ir solījums savienot pilsētas un apdzīvotas vietas ar kvalitatīviem autoceļiem, mazināt ēnu ekonomikas darbību, birokrātiju valsts pārvaldē, pie šiem solījumiem var pieskaitīt arī apņemšanos stiprināt tiesiskumu. Gribas vaicāt, vai tā ir tiesiskuma stiprināšana, izvirzot par premjera amata kandidātu daudzos smagos likumpārkāpumos apsūdzētu personu. Arī ceļu stāvoklis mums ir labi zināms. Tas vedina domāt, ka tiek bārstīti tukši solījumi, nedomājot par to izpildi. “Zemsavieši” nav izvairījušies arī no populisma, solot palielināt pensijas un sociālos pabalstus. Pašlaik gan labākais variants būs, ja valdība nolems pensijas neaiztikt, jo budžeta konsolidācijai starptautisko aizdevēju noteiktos 100 miljonus latu, ja ne pat vairāk, vajadzēs kaut kur atrast, bet sociālie pabalsti un stipendijas bezdarbniekiem jau tagad tiek samazinātas. Vairāki solījumi ir skaisti un saturiski atbalstāmi, bet bažas par to īstenošanu rada vienīgi līdzšinējā apvienības darbība, kuras dēļ šie politiskā spēka pārstāvji tautā jau ir iesaukti par bezmugurkaulniekiem.Neatklāj, kur ņems līdzekļusNav šaubu, ka 11. Saeimā iekļūs arī apvienība “Saskaņas centrs”, kurai daži politiķi pat paredz uzvaru. Tas tādēļ, ka atšķirībā no latviskajām partijām, starp kurām sadalīsies latviešu balsis, krievu elektorāts daudz vienotāk balsos par “saskaņiešiem”. Šī apvienība politikā uzsver sociāldemokrātisku ceļu un spēlē uz maznodrošinātu cilvēku elektorātu. Izlasot “Saskaņas centra” iecerētos virzienus sociālajā jomā un tautasaimniecībā, gribas teikt – tas viss ir labi, bet kur ņemt to īstenošanai naudu? Piemēram, “Saskaņas centrs” paredz pensiju indeksēšanu, pārskatīt slimnīcu slēgšanu (tātad ar nodomu to darbību atjaunot), paplašināt dotēto medikamentu klāstu, uz trim gadiem piešķirt nodokļu brīvdienas jauniem uzņēmumiem, bet nelielas ražotnes vispār atbrīvot no nodokļiem, ieviešot tām gada nodevu. Ir neizprotami, kā varēs atvērt slimnīcas, indeksēt pensijas un palielināt sociālos atbalstus, ja lielai daļai uzņēmumu būs nodokļu brīvdienas? Tas iespējams tikai tādā gadījumā, ja aiz muguras stāv kāds slepens, bet liels sponsors, šajā gadījumā, iespējams, “saskaņieši” cer uz Krieviju. Ja tas tā, tad rodas aizdomas, ka šis politiskais spēks nākotnē plāno lielas politiskās izmaiņas. Tā vedina domāt arī “saskaņiešu” milzīgais negribīgums runāt par mūsu valsts vēsturi un atzīt Latvijas okupāciju.Kopumā varu teikt, ka gandrīz visas ietekmīgāko politisko spēku programmas ir vairāk vai mazāk pilnas ar vispārīgām frāzēm, un apņemšanās kaut ko izdarīt nav papildināta ar skaidrojumu, kādā veidā to panākt. Jāpiekrīt Valkas ģimnāzijas skolotājai, politoloģijas zinātņu maģistrei Vineta Skutānei, ka galvenajam kritērijam jābūt pašiem kandidātiem, viņu zināšanām un profesionālajām spējām. Tādēļ, lai izdarītu pareizu izvēli, ieteicams piedalīties un klausīties publiskās sarunas ar kandidātiem, uzdot viņiem interesējošus jautājumus un vērtēt atbildes, kā arī viņu agrāk padarīto un sasniegto. Atgādinām, ka 9. septembrī pulksten 18 Valkas kultūras namā “Ziemeļlatvijas” redakcija organizē politisko diskusiju, uz kuru ikviens ir gaidīts, lai klātienē no politiķiem dzirdētu viņu vīziju par valsts attīstību.
