Šodien, 23. augustā, Latvijas Republikas Zemessardze atzīmē savas dibināšanas 20. gadadienu. Dienēt Zemessardzē ir dzīvesveids, kā pamatā ir patriotisms, teic vecākais zemessargs Jānis Kukainis no Grundzāles pagasta, viens no četriem bijušā Valkas rajona zemessargiem, kuri saņems Zemessardzes komandiera augstākos apbalvojumus.
Ar Latvijas Republikas Zemessardzes komandiera, brigādes ģenerāļa Jura Zeibārta pavēli par teicami veiktajiem dienesta pienākumiem un sakarā ar Zemessardzes 20. gadadienu apbalvoti pavisam astoņi Zemessardzes (ZS) 22. kājnieku bataljona zemessargi. Galvenais uzdevums – sargāt valstiZemessardzes komandiera 3. pakāpes medaļu “Par kalpošanu Zemessardzei” saņems vecākais zemessargs Jānis Kukainis (1. kājnieku rotas Atbalsta vada sanitārs – strēlnieks) un trikātietis, vecākais zemessargs Mārtiņš Kuplais (2. kājnieku rotas 2. kājnieku vada 2. kājnieku nodaļas komandiera vietnieks).Ar Zemessardzes komandiera Atzinības rakstu apbalvoti palsmanieši virsseržants Pēteris Timermanis (1. kājnieku rotas 2. kājnieku vada seržants) un vecākais zemessargs Jānis Zvaigzne (1. kājnieku rotas 3. kājnieku vada 1. kājnieku nodaļas komandieris).Viņi visi dienē Zemessardzē no tās dibināšanas pirmajiem mēnešiem. 1991. gada 24. augustā Zemessardzes priekšnieks parakstīja pavēli uzsākt zemessargu reģistrāciju Latvijas Republikas pašvaldību teritorijās. Pilsētās un pagastos zīmēja plakātus ar aicinājumu – “Vīri, ja esat par Latvijas neatkarību, stājieties Zemessardzē!”, un tauta parādīja savu gribu un varēšanu nosargāt Latvijas neatkarību, lai ko tas maksātu.Zemessardzei tika uzticēta būtiska nozīme valsts aizsardzībā un no jauna atgūtās neatkarības aizsargāšanā, radot apstākļus regulāro Nacionālo Bruņoto spēku un kārtību sargājošo struktūru attīstībai, uzsver J. Zeibārts.Laika gaitā ir mainījusies Zemessardzes struktūra, uzdevumi un apmācību principi, bet galvenais uzdevums ir palicis nemainīgs – pilsoņu iesaiste savas valsts aizsardzībā, vajadzības gadījumā, piemēram, dabas katastrofās vai ugunsgrēkos, sniedzot atbalstu pašvaldībām, iedzīvotājiem un civilajām organizācijām. Zemessargi arī apliecinājuši savu prasmi un profesionalitāti, pildot dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās. Tēvu pēdās seko bērniZemessardzes 22. bataljons, kurā ietilpst 1. kājnieku rota (Smiltenes novads) un 2. kājnieku rota (Valkas, Strenču, Beverīnas, Burtnieku novads), ZS dibināšanas jubileju svinēs 12. novembrī Valmierā.Smiltenē Zemessardzi nodibināja 1991. gada 17. novembrī, un toreiz te bija visa Valkas rajona zemessardzes pirmsākums, nekur citur rajonā nebija tik daudz zemessargu kā Smiltenē, atceras smiltenietis virsleitnants Aigars Savickis, 22. kājnieku bataljona 2. kājnieku rotas komandieris. “Smiltenē nodibināja arī Zemessardzes speciālo uzdevumu vienību. Pildījām policijas un muitas funkcijas, palīdzējām robežsargiem. Zemessardze te bija spēks, ar ko rēķinājās reketieri,” saka A. Savickis.Palsmanietis P. Timermanis tolaik bija kārtības sargs un iestājās Zemessardzē tāpat kā citi kolēģi. Uzticību dienestam ZS viņš saglabājis visus šos 20 gadus. “Cilvēki mūs respektē,” atzīst P. Timermanis. Ikdienā viņš strādā par traktoristu uzņēmumā “Palsmane”, bet, dienot ZS, kopā ar A. Savicki pat pabijis zemessardzes pirmajā misijā Afganistānā.Kad palsmanietim J. Zvaigznem nu jau bijušais pagasta policists Modris Bogdanovs ieteica iestāties ZS, Jānis ilgi nedomāja, jo gribēja aizsargāt savu pagastu un valsti. “Sākās mācības, kursi, dežūras. No zagļiem sargājām pagasta cūku fermas, cilvēku mājas, dzīvokļus, pagrabus,” stāsta J. Zvaigzne, ikdienā – mežstrādnieks firmā “AL Mežs”.Tēva pēdās sekojis dēls Elvijs, kurš, tāpat kā viņš, ir zemessargs. Arī meita Ilvija stāsies Zemessardzē, ar bērniem lepojas J. Zvaigzne.
