Ir augusta vidus ar sulīgiem āboliem Valkas pagasta “Strautiņu” mājas ābelē, un atkal pa šauro taciņu uz mājas durvīm devās tuvi un tāli viesi, kuriem ir tuva dzejnieces Velgas Kriles dzeja.
Kā vienmēr, mūsu novadnieces dzejnieces V. Kriles piemiņai veltītajā gadskārtējā Velgas dienā dzejniekus, literātus un dzejas lasītājus sagaidīja pasākuma rīkotāja dzejnieces māsa Antra Krile ar mammu Brigitu.Iedvesma bija viņas laimePriekšistabā pasākuma dalībnieki varēja iepazīties ar V. Kriles sarakstītajiem dzejoļu krājumiem un materiāliem par viņas daiļradi, bet pašā Velgas istabā lielais grāmatu klāsts bez vārdiem liecināja par dzejnieces plašo redzesloku un garīgumu. Uzrunājot atbraucējus, to uzsvēra arī dzejnieces māsa Antra. “Velgas dzīve bija piepildīta ar viņas radošo darbu. Var teikt, ka iedvesma viņai stāvēja līdzās gandrīz katru dienu. Velgai tā bija liela laime, kas kompensēja smagākus brīžus dzīvē. Viņa nav no mums aizgājusi. Mēs Velgu varam satikt viņas dzejā,” saka A. Krile.Izjusti un tēlaini V. Kriles dzeju no viņas pēdējā krājuma “Debesu akrobāts” runāja Tadenavas Raiņa muzeja direktore Māra Valtere.Savus jaunākos dzejoļus nolasīja dzejnieki Inga Gaile, Pēteris Draguns un Arvis Viguls.Ik gadu A. Krile šajā pasākumā ir sagādājusi kādu “rozīnīti”. Tie ir bijuši aktieri, čigānu ansamblis, bet šogad viesus ar mīlestības jūtām bagātām krievu romancēm un latviešu tautas dziesmām priecēja dziedātāja Anta Eņģele.Savukārt baltu filologs Inguss Barovskis sīkāk skaidroja V. Kriles daiļradi. “Velgas Kriles dzeja ir viena no īpatnējākām latviešu literatūrā. Literatūrkritikā dažkārt ir rakstīts par fatālismu Kriles dzejā. Pēc manām domām, tā ir mazliet sociālistiska pieeja. Kriles dzejā ir īpatnēja mītiski maģiskā pasaule, kurā figurē dzīvības un nāves simbolika. Lasot viņas vārsmas, var just autores garīgo saistību ar dabas pirmmāti – sievieti kā dzīvības devēju.Tas ir arī Zemes tēls kā auglības simbols. Daļēji šī maģiskā pasaule ar folkloras tēliem izveidota, lai citiem vārdiem pateiktu to, ko kādreiz atklāti nedrīkstēja rakstīt. Mitoloģijā populārs ir ābeles tēls. Bieži to savā dzejā piemin arī Velga. Tas ir kosmiskais koks kā kosmosa centrs. Vienā no viņas dzejoļiem šis koks ir attēlots ļoti īpatnēji. Dzejniece raksta, ka vētra lauza ābeli neziedētiem ziediem un nebijušiem āboliem, un nelijušiem lietiem. Folklorā ir tā, ka vētra iegāž ābeli jūrā, kur no tās izlaižas putns, no kura savukārt rodas pasaule. Savā dzejolī dzejniece tā simboliski attēlo dzejas pasaules rašanos,” apliecina I. Barovskis.Tās ir pasaules mēroga domas“Strautiņos” bija ieradies arī Valkas teātra režisors Aivars Ikšelis, kurš iestudējis vairākas V. Kriles lugas. “Man grūti kaut ko sacīt par iespaidiem, jo patiesībā dzejnieces dzimtajās mājās runā šejienes fantastiskā atmosfēra. Pirms daudziem gadiem ar Velgu satikos gluži nejauši. Biju iegājis pie kaimiņienes ārstes aplūkot viņas gleznas, kad telpā ienāca kalsna sieviete. Daktere mūs iepazīstināja, sakot, ka tā ir dzejniece Velga Krile. Tā bija mūsu pirmā satikšanās. Pagāja gadi, un tad mēs satikāmies “Strautiņos”. Bijām nolēmuši Velgu uzaicināt uz Dzejas dienām. Pēc laika man bija izdevība izlasīt Velgas lugu “Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie?”. Mani luga ļoti iespaidoja, un es vaicāju aktieriem, vai viņi būtu ar mieru atdzīvināt šo darbu. Nu jau esam iestudējuši trīs Velgas lugas. Gribu gan uzreiz piebilst, ka viņas lugas ir jālasa, lai izprastu dzejnieces garīgo pasauli un domu dziļumu, jo izrāde jau daļēji ir režisora darbs. Minēto lugu nosaucu tādēļ, ka šodien “Strautiņos” sapratu, kā tā radusies. Te aiz loga tālu redzama zaļa zāle. Lugas sākumā māte pienāk pie Jēzus un saka: “Dēls, tu tiksi nodots”, bet Jēzus viņai saka: “Tad pienāksi tu pie loga un visapkārt būs zaļa zāle, un es būšu ar tevi.” Tas liecina, ka šajā istabiņā ir domātas pasaules mēroga domas. Mūs ar šo lugu uzaicināja uz Vācijas pilsētu Hannoveri. Tur to spēlējām katedrālē.Pēc atzinības saņemšanas sapratu, ka jādara viss, lai Velgas lugas tiktu pārtulkotas Eiropas valstu valodās, jo viņas daiļrade ir Eiropas vērtība,” saka A. Ikšelis.Velgas dienas pasākumā piedalījās arī Valkas novada kultūras darba organizatore Līga Lāne. “Man te ļoti patika, kaut šis vārds nav gluži īstais, lai raksturotu šo atmosfēru, emocionālo pārdzīvojumu. Velga ar savu dzeju mūs sauc pie sevis, bet māsa Antra mums atver durvis. Velgas diena notiek jau vairākus gadus, un cilvēki joprojām brauc klausīties viņas dzeju. Tas nozīmē, ka mums tā ir vajadzīga,” secina L. Lāne.Pasākumu atbalstīja Valkas novada dome un vairāki vietējie uzņēmēji.
