Pagājušo sestdien notika otrie Smiltenes novada svētki. Pērn iedibināta tradīcija ik gadu tos rīkot kādā no Smiltenes novada pagastiem, tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem iepazīt visu novadu. Šovasar godā tika celta Palsmane. Šajā pagastā esmu bijusi tikai dažas reizes. Vietējie iedzīvotāji un svētku organizatori bija centušies un paveikuši daudz mazu lietu, kas kopā veidoja lielas. Man patika tas, cik tīrs un sakopts bija pagasts, jo īpaši centrs, un ka svētku rīkotājas palsmanietes bija uzposušās vienādos un tematikai atbilstošos tērpos. Tomēr ir viens liels BET – kas to visu novērtēja? Svētkos uzstājās novada pašdarbnieki, lielākoties dejojot un dziedot. Viņi paši arī krietni kuplināja skatītāju rindas. Rodas jautājums, kam tad īsti svētki ir domāti – dalībniekiem vai tomēr novada iedzīvotājiem? Iespējams, lauku cilvēkiem dienā bija jāstrādā savās saimniecībās, tāpēc viņi uz svētkiem netika ātrāk kā tikai pēcpusdienā, bet līdz tam patukšajās skatītāju rindās bez pašdarbniekiem, domniekiem, nedaudziem vietējiem iedzīvotājiem manīju vēl tikai dažus smilteniešus. Pieļauju, ka šāda veida pasākumos apmeklētājiem gribas redzēt arī zināmākus māksliniekus. Atceros, ka pirms pāris gadiem Smiltenes pilsētas svētkos uz koncertu Baznīcas laukumā, kur uzstājās Latvijā zināmi mākslinieki, pulcējās vairāki simti cilvēku. Arī pēc Valkā notikušajām novada dienām organizatori atzina, ka turpmāk jādomā, kā veidot šo pasākumu, lai tas būtu vajadzīgs un sapulcinātu visu pagastu ļaudis.
