Portāla lietotāji diskutē par latvāņu iznīcināšanu Vaives pagastā.“Tiem, kas to nedara, pašvaldības policijas darbinieki raksta protokolus un tiek piemēroti administratīvie sodi. Kā vērtē pašvaldībā, šī metode ir visai stimulējoša, un kopumā pagasta teritorijas tiek appļautas.” Rodas jautājums: KĀPĒC SMILTENES NOVADĀ TĀ NAV? TUR PIE KAPIEM IR LATVĀŅI VIENĀ ĪPAŠUMĀ, TAD SMILTENES PAGASTĀ PIE KANĀLA. UZ PRIEKŠU!latvānis: Es esmu latvānis, Jūs cilvēki, radības kronis! Jūs nespēsiet mani iznīdēt! Mans vienīgais dabas dotais uzdevums ir vairot un turpināt savu sugu. Manas sēklas izplata vējš, ūdens, putni un Jūs, cilvēki, ar savām pļaujmašīnām un pārējām ierīcēm. Pirmajā gadā es esmu sīks, niecība, nemanāms, bet pēc tam … Pēc tam es esmu varens. Jūs varat mani pļaut, es esmu pļaujams. Vai kādā pļavā no pļaušanas zāle ir beigusi augt? Uz ko jūs cerat? Jums nāksies mani pļaut četras reizes gadā septiņus gadus no vietas, ja vēlaties, lai es nenogatavinātu savas sēklas. Bet ar to nebūs līdzēts! Pirmajā gadā es vēl cerēšu, ka izdosies kaut kad uzziedēt, bet nākamajā jau sāks augt atvases, un skaistā pļava pārvērtīsies par latvāņu lauku, kur augs tikai latvāņi un nekas cits. Gan nolaidīsies rokas, zudīs pacietība un izsīks spēki – darbam vajadzētu dot redzamu rezultātu, bet … ir pilnīgi pretēji. Zemes īpašnieki manā priekšā ir pilnīgi bezspēcīgi. Nelīdzēs policista uzrakstīts papīrs, brīdinājums, sods. Tas viss attiecas uz īpašnieku, nevis uz mani. Man jāvairo sava suga, neskatoties ne uz ko. Lai Dievs sargā to, kas pacels pret mani izkapti, mačeti, cirvi, krūmgriezi, pļaujmašīnu vai citu nāves rīku! Es parādā nepalikšu, es viņu apšķaidīšu ar savu indīgo sulu! Vislabāk jau acīs, tad viņš trīs dienas mani neredzēs (neko citu arī). Ja būs uzlicis brilles, tad seju, rokas, kājas vai jebkuru citu vietu, kailu vai apģērbtu (labāk jau apģērbtu, jo sula labāk pielips ādai). Nekas briesmīgs… pirmās pāris, trīs dienas. Tikai pēc tam radīsies sūrstošs apsārtums, un tikai pēc tam tās pārvērtīsies sāpošās čūlās, kas nepāries vēl nedēļu. Un tā pa visu ķermeni. Irānas kodolprogramma šķitīs sīkums, salīdzinājumā ar tām sāpēm un mokām, ko nāksies izjust, ja pacels pret mani roku. Nekad mūžā viņš vairs pat nedomās cīnīties ar latvāņiem. Es uzvarēšu! Pārņemšu visas upmalas, grāvjus, krūmājus, pamesto māju vietas, meža malas, tad pļavas un ganības, pēc tam tīrumus un druvas, un beidzot ieviesīšos māju pagalmos, puķu dobēs un pilsētu apstādījumos. Es uzvarēšu!
