Tik viegls ir tavs lidojums,No tālās debess juma pie mums.Un smaragda zaļais atspīdumsVīd tavos trauslos spārnos.Tavs lidojums ir saules stariem atspīdēts,Balts mākonītis tavu spārnu vēdu sedz.Daudziem arī neredzēts,Tas nav jau katram paredzēts.Tas, kurš vēlas to,Kam krūtīs brīnišķīga sirds,To visu skaidri redz! Vai tiešām jau tā…Jau pīlādžu ogas sārtoties sāk,Daba tik skaisti krāsoties māk.Kastaņu ežuki nezkāpēc krīt…Vai tiešām laiks uz rudeni iet?Bet vēl jau tik jūlija beigas;Nez uz kurieni viņi tā steidzas?Ātrāk no kastaņu koka prom-Nemaz nesagaidot rudeni!?Arī rudens puķes jau ziedēt grib,Viss dārzs vienos ziedos ņirb.Tik pasakaini raibu raibās krāsās,Ka acis no tā visa skaistuma zib.Lūk, krizantēmas, tās atver, savus ziedu kausus.Bites steidzas izdzert ziedu medu kausus sausus.Sienāzīši, it kā sacenzdamies,Visu cauru dienu, nakti savu sisināšanu steidz.Vakarā vēlā, kājas rasā mazgāt ej.Mēness naktī gaišu gaismu lej,Rīta agrumā zvaigžņotās debesis mirdzēt beidz.Saulīte jau pamodusies,Pamalē ar zeltītiem stariem mūs sveic!Cilvēks tik priecājas visam tam līdz.Vai tiešām vasara uz beigām rit?…
