Reizi mēnesī, kad uz Strasbūru dodas 700 Eiroparlamenta (EP) deputāti ar saviem palīgiem, pilsētas un tās apkārtnes viesnīcu un viesu māju īpašniekiem ir īsts pļaujas laiks, jo lielā pieprasījuma dēļ cenas par naktsmājām var pacelt. Kā zināms, laiku pa laikam uzplaukst kaislības ap jautājumu, cik lietderīga ir šāda EP deputātu braukalēšana no pastāvīgās darba vietas Briselē uz Francijas pilsētu Strasbūru? Arī EP deputāti no Latvijas noplāta vien rokas par šādu naudas tērēšanu, jo Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz, ka ierasto kārtību varēs mainīt tikai tad, ja visas dalībvalstis nobalsos „par”. Kamēr tas nav noticis, Strasbūra izmanto tos labumus, ko pilsētai sniedz liels cilvēku pieplūdums. „Ziemeļlatvija” Strasbūrā pabija laikā, kad EP deputāti pulcējās uz šīs vasaras pēdējo plenārsēdi. Tā bija īpaši zīmīga, jo ne tikai tika pieņemti visai būtiski lēmumi, kā, piemēram, par nākamo ilgtermiņa ES budžetu, skaidrākiem noteikumiem pārtikas produktu marķēšanā, attieksmi pret dažu dalībvalstu vēlmi atjaunot robežkontroli, ārzemju ceļu satiksmes pārkāpēju sodīšanu un Latvijas iemaksu samazinājumu, bet prezidentūru ES no Ungārijas pārņēma Polija. Strasbūras Eiropas parlamenta ēkā par godu šim notikumam tika dāvātas poļu zemenes, skandētas dziesmas. Bet no malas, vērojot EP bišu stropu, nez kāpēc likās, ka interese par dažādām aktivitātēm vairāk ir viesiem – daudzu valstu ierindas cilvēku un mediju delegācijām, kas šeit ierodas lielā skaitā pēc deputātu uzaicinājuma – nekā deputātiem. Eiroparlamentā pie dažādām akcijām un izdarībām esot pieraduši.Stereotipus lauzt grūtiIespējams, tikai esot varenajā ēkā, kurā notiek plenārsēdes un strādā 27 valstu ievēlētie deputāti, tā īsti sāc aizdomāties par jautājumiem, kas te ir dienaskārtībā un par kuriem spriež arī mūsu astoņi deputāti. Mums ir savi stereotipi par Eiropas Savienību un mūsu mazās valsts deputātu ietekmi EP. Esmu daudz domājusi, vai un cik daudzus cilvēkus Latvijā interesē, ko tieši lemj un nosaka EP. Iespējams, ja veiktu aptauju, aina būtu visai bēdīga – vairums nezinātu neko vai teiktu, ka viņus tas neinteresē, jo neskar. Vēl viens stereotips – mūsējie taču tur neko nevar ietekmēt. Šos stereotipus mūsos mēģināja kliedēt seši no Latvijas deputātiem. Uz tikšanos nevarēja vai nevēlējās nākt Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis. Deputāti informēja, kā tiek organizēts darbs, kādās komitejās darbojas, kādus jautājumus apspriež. To, ko spēj paveikt vai ietekmēt viens deputāts no mazas valsts, vispārliecinošāk izklāstīja Krišjānis Kariņš. „Katram deputātam šeit ir viena balss. Deputāti nav apvienoti pēc valstu principa, bet katrs izvēlas un darbojas savas frakcijas ietvaros. Pats svarīgākais ir mācēt gūt atbalstu savai idejai frakcijas iekšienē. Reizēm pat jāpaliek malā un jārada priekšstats, ka tā ideja nāk no kāda svarīga EP deputāta, ja viņš ir ieklausījies tavā viedoklī un to virzījis tālāk. Tā ir spēle, kurā svarīgi panākt rezultātu. Šai spēlē jāmāk pārliecināt, lai deputāti nostājas tavā pusē, tāpēc bieži savs ego ir jāapslāpē. Te nevar sist pie krūts un saukt – tā ir mana ideja, re, cik es gudrs!” ar mazu humora piedevu skaidro Kariņš. Viņš uzsver, ka EP deputāti ir sadalīti neformālās trīs grupās – jauniņie, deputāti bez pieredzes, kas mācās spēles noteikumus un mēģina, kaut ko darīt lietas labā; otrais iesaukums, kuru viedoklī jau ieklausās un kurus respektē un tie, kuri ievēlēti trešo reizi un kurus ne tikai respektē, bet vēl visos atbildīgajos un svarīgajos amatos. Tātad teorētiski katrai valstij visvērtīgākais ir tas deputāts, kurš ir ne tikai zinošs, idejām un runas spējām apveltīts savas valsts patriots, bet ar pieredzi EP darbā. No Latvijas otro reizi EP ir ievēlēti trīs – Vaidere, Zīle un Ždanoka. Vēl viens nosacījums, kas nosaka deputāta vērtību – valodas zināšanas. Protams, EP tiek nodrošināts tulkojums 22 valodās, taču sarunā deputātam ir pavisam cita vērtība, ja viņš vācieti spēj uzrunāt vācu valodā un ar francūzi runā franciski. Tie ir cilvēciskie faktori, bet spēlē, ko sauc par politiku, tie daudz izšķir.Plaukst nacionālais egoismsKas tad šobrīd ir būtiskākais, par ko runā EP? Protams, par ES pastāvēšanu, kārtību, nākotnes vīziju. ES kuģis jau kādu laiku šūpojas, un ekonomiskā krīze to sašūpo arvien vairāk. Izrādās, ne jau tikai no Latvijas ir ievēlēts pa kādam deputātam, kas pārstāv valsti, pret kuras neatkarību savā laikā ir balsojis vai par kuru izsakās naidīgi. EP ar ekstravaganci izceļoties ne viens vien. Kāds angļu deputāts deklarējot, ka sabrucinās ES no iekšpuses. Kritisko deputātu akcijas medijos parasti gūst lielāku rezonansi nekā ikdienas deputātu darbs, bet tas ir saprotami. Šoreiz gan nekādas ekstravagances EP nenotika, bet runas bija visai tēlainas un emocionālas. „Jāsaprot, ka stāvam krustcelēs. Šobrīd uzplaukst nacionālais egoisms un populisms. Eiropa bez ES var nonākt pat uz kara un iznīcības takas,” tik emocionāli sakāpināta bija Polijas premjerministra Donalda Tuska uzruna. Krīze, viņaprāt, ir laba augsne nacionālo kustību aktivitātēm. Vairākas valstis jau paziņojušas par savu vēlmi atjaunot robežas, lai ierobežotu bēgļus, bet tas ir ES noteikumu pārkāpums, un imigrantus nevar izmantot kā ieganstu Šengenas vienošanās maiņai. Liels pārbaudījums Eiropas Savienībai ir situācija Grieķijā – jāspēj atrast izeju, jo no Grieķijas bankrota ciestu daudzas valstis.Viens no lēmumiem, kas attiecas uz ikvienu, ir kārtība, kas tiks ieviesta par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ārzemēs. Proti, ja autovadītājs no Latvijas pārkāps noteikumus kādā no ES dalībvalstīm, šīs valsts policija varēs piestādīt sodu pārkāpējam. Tāpat būs ārzemniekiem Latvijā. Izņēmums ir pārkāpēji no Īrijas, Lielbritānijas un Dānijas, jo šīs valstis nepiemēros šos noteikumus attiecībā pret savas valsts pilsoņiem. Vairāku stundu garās sarunās ar mūsu deputātiem apspriedām daudz svarīgu tēmu. Visdedzīgāk, protams, lauksaimniecības jautājumu. Bet tas jau ir atsevišķs stāsts, gluži tāpat kā Ivara Godmaņa atskaite skaitļos par Latvijas ieguldījumu un ieguvumiem no ES budžeta. „Cilvēkiem nepatīk skaitļi, pat politiķiem tie nepatīk, bet skaitļi parāda situāciju un notikumu dinamiku. Kurš tagad vēlas dzirdēt skaitļus, kas apliecina, ka Latvijas ekonomika atkopjas? Kurš vēlas dzirdēt, ka, aprēķinot maksājumus no ES budžeta, katrs Latvijas iedzīvotājs saņem 24 eiro mēnesī septiņus gadus un tikai trīs četras valstis saņem lielākus maksājumus? Pašlaik visi domā tikai par oligarhiem. Cilvēkiem Latvijā ir jāatceras, ka dienā, kad Latvijā nebūs vairs trīs oligarhu, paradīze neiestāsies. Mums jāskatās, ko katrs politiskais spēks spēj piedāvāt tautsaimniecības uzlabošanā,” uzsver Godmanis. Jautāts par iespējamiem scenārijiem pēc referenduma un vēlēšanām, Godmanis vien norūc, ka jācer uz to labāko – ka tauta neiebalsos tādus, kuri savas popularitātes dēļ novilks Latviju atkal lejā tai bedrē, no kuras tagad tiek vilkta ārā.Jāstrādā, lai baudītuLai arī delegācijas uz Strasbūru dodas, lai apmeklētu EP, iepazītos ar deputātu darbu un veidotu priekšstatu, cik būtiska vai nebūtiska mums ir šī institūcija, vakarpusē ikviens iebraucējs dodas aplūkot pilsētu. No bijušā Valkas rajona uz Strasbūru devāmies trijatā – par labiem sasniegumiem darbā aicinājumu bija saņēmušas arī Valkas un Smiltenes bibliotekāres Gunita Gendrjuka un Alda Liuke. Gan es, gan viņas atzina, ka Strasbūra patiešām ir ļoti skaista pilsēta ar vērienīgām ēkām, romantiskiem kanāliem un baudāmu piedāvājumu tūristiem. Ja arī jums iznāk pabūt šai pilsētā, noteikti atrodiet kartē Petit France jeb mazo Parīzi – brīnumskaistu rajonu, kas agrākos laikos gan bijis paredzēts ļaudīm ar visai delikātām, tā sauktajām franču kaitēm. Tas tāpēc, ka rajonu no pārējās pilsētas ierobežo kanāli. Vakarā pulksten 22.30 noteikti iesakām izbaudīt mūzikas un gaismas spēli uz Strasbūras katedrāles.
Informāciju meklē:
http://www.europarl.europa.eu/http://www.europarl.lv/
