Smiltenes novada pārstāvis, pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis šomēnes bija klāt vēsturiskā brīdī: humānās pedagoģijas manifesta parakstīšanā Gruzijā, tikai citā – Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas valdes locekļa statusā. Taču tik un tā smiltenieši vieni no pirmajiem varēs izlasīt manifestu un izteikt par to savu viedokli.
Šā gada sākumā Krievijas, Ukrainas un Latvijas pārstāvji nodibināja Starptautisko humānās pedagoģijas centru, ko vada profesors, izcils pedagogs Šalva Amonašvili. Profesoru Š. Amonašvili zina arī mūsu novadu skolotāji, jo viņš lasījis autorseminārus Smiltenē.Audzināt bērnu mīlestībāGruzijā, Š. Amonašvili dzimtajā pusē Bušetijā un Cinandali, izstrādātais un svinīgi parakstītais manifests ir dokuments, kurā īsumā apkopota humānās pedagoģijas esence, skaidro T. Jaunzemis, Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas valdes loceklis.Manifestā deklarētie galvenie mērķi ir censties, lai katrs bērns tiktu audzināts par cēlu un augstsirdīgu cilvēku, attīstītos garīgi un tikumiski, iegūtu zināšanas, kas paplašina viņa apziņu un motivē radošumu.“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka humānās pedagoģijas galvenā ideja ir humāna un personiska pieeja bērnu audzināšanai, un tās galvenie likumi pedagogam ir: mīlēt bērnu, saprast viņu un ticēt viņam, tādējādi motivējot bērnu darboties un veicinot viņa personības attīstību. Šīs idejas izskaidrotas arī Gruzijā pieņemtajā manifestā, kas var kļūt par būtisku palīgu arī Latvijas skolotājiem, bērnu vecākiem un citiem sabiedrības locekļiem, popularizējot humānās pedagoģijas idejas, cer T. Jaunzemis. “Manifests dod izpratni, kas ir humānā pedagoģija, uz ko tā balstās un kādā virzienā mums jāstrādā. Humānā pedagoģija nav reliģijas novirziens. Tā balstās klasiskās pedagoģijas un cilvēces garīgajās vērtībās, humānismā, garīgumā un mīlestībā, un to māca pat augstskolās, piemēram, Maskavas Pedagoģiskajā universitātē,” piebilst Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs.Manifestu trīs dienas rakstīja un koriģēja humānās pedagoģijas ideju atbalstītāji, dažādu tautību un ticību sabiedriskie darbinieki, zinātnieki, pedagogi un citu profesiju pārstāvji. Latviju pārstāvēja Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Irmīne Pogrebņaka, valdes locekļi pedagogs Tālis Jaunzemis un uzņēmējs Dainis Ozols. Viņi ir arī Starptautiskā Humānās pedagoģijas centra koordinācijas padomes locekļi.Atziņas, ko vecāki nevar noliegtŠis centrs izveidots ar mērķi koordinēt un stiprināt starptautiskā mērogā humānās pedagoģijas virzienu, skaidro T. Jaunzemis. Šomēnes minētās tikšanās laikā Gruzijā Starptautiskās humānās pedagoģijas centrā uzņēma arī Lietuvas un Igaunijas asociācijas. Manifesta tekstu tulkos arī latviešu valodā, izdos grāmatā un izplatīs Latvijas Humānās pedagoģijas asociācija. Interesenti var vērsties pie T. Jaunzemja Smiltenes novada Izglītības pārvaldē. T. Jaunzemis atzīst, ka humānās pedagoģijas ideju popularizēšanā darba kļūst arvien vairāk. Augusta sākumā Burtnieku novada Matīšu pamatskolā notiks tradicionālā humānās pedagoģijas vasaras skola, kurā piedalīsies arī septiņi Smiltenes novada pārstāvji. Oktobrī Baltijas valstīs notiks ikgadējās humānās pedagoģijas konferences.Šovasar jūnijā, kad Smiltenē Š. Amonašvili lasīja autorsemināru, par humāno pedagoģiju ieintersējās topošā pirmklasnieka Eduarda mamma, dzejniece Marika Svīķe. Kaut arī Marika pēc semināra speciālu literatūru nav meklējusi un lasījusi, viņa priecātos, ja skolās bērnus mācītu humānās pedagoģijas garā.“Ja skolā piedāvātu izvēlēties starp humānās un standarta pedagoģijas novirzienu, es savu dēlu virzītu uz humāno pedagoģiju. Bērna pacietīgai un saprotošai audzināšanai ģimenē pēc šīs pedagoģijas vērtībām ir jābūt kompleksā ar skolu, citādi radīsies pretrunas. Atziņas, ko piedāvā humānā pedagoģija, domāju, neviens vecāks nevar noliegt,” piebilst M. Svīķe.Eduarda mamma tic, ka skolu mazajās klasēs pedagogi jau strādā pēc šām metodēm. Vienīgi varētu vēlēties mazākas klases un individuālāku pieeju bērniem, “taču tas jau atkarīgs nevis no skolas, bet sistēmas valstī,” piebilst M. Svīķe.
