Referendums par Saeimas atlaišanu ir noslēdzies. Vairākums iedzīvotāju nešaubījās, ka valsts likumdevējs ir atlaižams. Rezultāts ir vairāk nekā pārliecinošs. Ko mums un deputātiem no tā būs mācīties? Vispirms jau to, ka deputāti nav tik neaizskarami, kā viņi to bija iedomājušies, un turpmāk tas ikvienam jāņem vērā.
Ikvienu interesē, ko no šī referenduma gūsim, kāda būs nākamā – šoreiz uz trīs gadiem ievēlētā Saeima. Šķiet, ka pēc vēlēšanām, kas, visticamāk, notiks 17. septembrī, atkal būs daudz vīlušos, jo diezin vai kāds politiskais spēks piedāvās būtiski jaunus risinājumus valsts straujākai attīstībai. Sulainiskā padevībā starptautiskajām finanšu struktūrām pacelt nodokļus un samazināt algas nav īpaša māka. Arī pieteiktā cīņa oligarhiem diezin vai tuvākajā laikā nesīs gaidītos augļus.Bez jelkādiem starpgadījumiemSmiltenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere “Ziemeļlatvijai” atzina, ka balsošana aizritējusi ļoti mierīgi bez jelkādiem starpgadījumiem. Lielākā cilvēku aktivitāte bija pilsētā.Smiltenes novadā bija izveidoti 12 vēlēšanu iecirkņi. Visvairāk vēlētāju apmeklēja sporta skolu. Šajā iecirknī par atlaišanu balsoja 2205, pret – 89, bet viena vēlēšanu zīme atzīta par nederīgu.Arī Valkas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Helēna Kurme atzīst, ka viss noritēja raiti bez jelkādām problēmām. “Cilvēki bija aktīvi. Piebrauca pat autobusi ar ekskursantiem, un cilvēki izpildīja savu pilsoņa pienākumu. Tiesa, vietējo vēlētāju skaits nav precīzi nosakāms, jo aktivitāti rēķina attiecībā pret vietējo vēlētāju skaitu,” skaidro H. Kurme. Jautāta, cik liela aktivitāte bija šoreiz, salīdzinot ar 10. Saeimas vēlēšanām, priekšsēdētāja atbild, ka referendumā tā bija nedaudz mazāka.Valkas novadā darbojās septiņi vēlēšanu iecirkņi. Kā jau parasti, visvairāk cilvēku savu attieksmi izteica pilsētas kultūras namā. Šoreiz to apmeklēja 1880 vēlētāju. Par balsoja 1759, pret – 115, bet sešas vēlēšanu zīmes atzītas par nederīgām.Strenču novadā darbojās pieci vēlēšanu iecirkņi. Visvairāk vēlētāju apmeklēja Strenču vidusskolas iecirkni. 793 lēma, ka Saeima ir atlaižama, bet 35 bija pretējās domās. 159 vēlētāji Sedas pilsētas pārvaldē un 198 Jērcēnu tautas namā balsoja par, bet abās vietās pret bija 14. Plāņos un Jaunklidzī savu attieksmi izteica mazāk par 100 iedzīvotājiem.Viena vidusceļa navIr skaidrs, ka šajā referendumā vēlētāji izteica savu neapmierinātību ne tikai par oligarhu ietekmi, bet arī par pašreizējo politisko sistēmu kopumā. “Balsoju par. Bija jādod iespēja vēlreiz veikt izvēli tiem cilvēkiem, kuri, balsojot par konkrēto partiju, ir kļūdījušies. Domāju gan, ka lielas jēgas jaunās Saeimas vēlēšanām nebūs, jo neredzu potences, kur ņemt zinošus cilvēkus. Sliktums ir tas, ka vēlēšanas valstij izmaksā dārgi. Nav jau tā, ka visi strādā slikti. Šobrīd ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, taču gribas ticēt, ka pēc nākamajām vēlēšanām izveidosies jauna, labāka komanda,” prāto valcēnietis Dainis Jansons. Viņš piebilst, ka latvisko partiju šķelšanās rezultātā visvairāk iegūst uzskatos tik vienotais “Saskaņas centrs”, kas konsekventi balso par savējiem. “Nav jau svarīgi, kādā valodā deputāts runā. Viena pareizā zelta vidusceļa nav. Viss būs atkarīgs no partiju piedāvājuma. Galvenais, lai politiķi nedomātu par savām ambīcijām, bet par valsts sakārtošanu ilgtermiņā,” uzskata D. Jansons. Viņš cer, ka tauta varēs ievēlēt daudz gudru un saprotošu cilvēku, kuri spēs saprast arī mazo cilvēciņu un aktīvāk skaidros, kāpēc tiek pieņemts tāds vai citāds lēmums.Plaisa ir pārāk lielaVēstures skolotāja Ira Silāja ir priecīga par tautas izrādīto aktivitāti. “Tas nozīmē, ka mēs mācāmies demokrātiju. Cilvēki arvien vairāk saprot savas piedalīšanās nepieciešamību politiskajos procesos. Mēs ar savu mazo pieredzi tuvojamies rietumniekiem,” komentē I. Silāja. Viņa uzskata, ka referendums bija nobriedis, jo plaisa starp tautu un Saeimu ir pārāk lieka. Runājot par jauno Saeimu, vēstures skolotāja domā, ka tās sastāvs būs atkarīgs no vēlētāju izglītotības un līdzšinējās pieredzes. I. Silāja visvairāk cer uz jauno paaudzi, jo viņiem ir citāda domāšana.Savukārt Strenču vidusskolas sākumskolas skolotāja Solvita Tēberga tāpat kā lielākā sabiedrības daļa domā, ka dažkārt nepieciešams atskatīties uz noieto ceļu un padomāt par lietām un attiecību ētiku.” Kaut kas ir jāmaina. Manī ir šī sajūta. Es ceru, ka nākamā Saeima sāks saprast tautu un darboties tās labā. Visvairāk man rūp jaunie cilvēki un vecie, kuri šo valsti ir cēluši un visu mūžu darbojušies tās labā. Un vēl. Lai runa par bērniem nebūtu saukļos, bet reālos darbos. Lai jaunieši dotos uz vēlēšanu iecirkņiem Latvijā, nevis svešās zemēs,” komentē S. Tēberga.Detalizēti vēlēšanu rezultāti aplūkojami mājas lapā www.cvk.lv. Vairāk fotogrāfiju par referendumu Valkā – www.ziemellatvija.lv.
