No 10. līdz 30. jūlijam Trikātas pamatskolā darbojas Saulgriežu vasaras vidusskola. Tā ir vasaras nometne latviskas dzīves ziņas veidošanai 14 – 17 gadus veciem jauniešiem, kuri latviskumu uzskata par savu pamatu, apgūstot savas tautas intelektuālās un kultūras vērtības.
Nometnes rīkošana aizsākta pirms 19 gadiem. Ideja par to aizgūta no nometnes “Garezers” ASV, kur katru vasaru jau daudzus gadus Rietumvalstīs dzīvojošie jaunie latvieši stiprina latvietību, interesējas par tradīcijām un kultūru. Ir jaunieši, kuri Saulgriežu nometnē piedalījušies vairākas reizes. Sākotnēji nometni organizēja lielākoties ārzemju latviešu bērniem, iekļaujot tajā tikai nelielu skaitu Latvijā dzīvojošo bērnu, turklāt tiem bija jāiztur sīva konkurence, jo gribētāju bija daudz.Dienas grafiks ir sablīvētsSkolā pašlaik darbojas 40 audzēkņi no visas Latvijas. Tās uzdevums ir audzināt jauniešos latvietību un cieņu pret savu valsti. Diemžēl šogad tajā nav neviena no bijušā Valkas rajona novadiem. “Diena sākas ar karoga pacelšanu. Katru dienu rīta pusē notiek četras mācību stundas un tautas deju nodarbība. Šogad jaunieši apgūst valodas mācību, literatūru, dabas zinības, politiku, komunikāciju un citas lietas. Savukārt pēcpusdienās viņi attīsta radošās prasmes – aušanu, metālkalšanu, teātra spēlēšanu, tuvcīņu, modelēšanu ar papīru un kartonu,” stāsta tuvcīņas skolotājs valmierietis Ventis Beķeris. Mācību priekšmeti mainās līdz ar jaunas nometnes rīkošanu. Šīs stundas nav tādas, kādas tās ir parastajā skolā. Jaunie audzinātāji strādā īpaši radoši.Stelles aušanas nodarbībām ir Trikātas skolā, bet kalšanu māca īsts kalējs 10 minūšu gājiena attālumā. Skolēniem ir arī brīvais laiks, bet diena noslēdzas ar karoga nolaišanu. Jauniešiem patīk peldēties Trikātas ezerā. “Dienas grafiks ir ļoti sablīvēts ar mērķi – mēs jūs nodarbinām un izglītojam,” saka nometnes vecākais audzinātājs Mārtiņš Daģis.Šogad nometnē ir arī viens puisis no Horvātijas un meitene no Itālijas. Protams, viņi ir no latviešu ģimenēm. Ja Garezerā nometnes vieta netiek mainīta, tad Latvijā katru reizi tā ir cita, lai labāk iepazītu savu valsti. Pērn visi pulcējās Engurē, pirms tam netālu no Tērvetes, Alūksnē un daudzās citās vietās.Sniegs atskaites koncertuNometnes audzinātāji katru gadu lielu vērību velta novadpētniecībai. Trikātā ir daudz vietu, kas zināmas plašam novadpētnieku lokam, piemēram, baznīca, pilskalns, arī ražotnes.Latvietību izmērīt nevar, taču jautāti, vai izvirzītos mērķus izdodas sasniegt, audzinātāji atbild, ka tas vien, ka nometne darbojas 19 gadus, jaunieši dejo un dzied latviskas dziesmas, ir labs rādītājs.Sestdien Trikātas pilsdrupās būs koncerts. Tur nometnes dalībnieki veiks priekšlasījumus, dziedās un dejos. Uz šo saietu aicināti visi apkārtnes iedzīvotāji. “Tajā arī varēs redzēt, ko esam iemācījušies un sasnieguši divu nedēļu laikā. Nometnē ir bērni, kas pirms tam nemācēja ne dziedāt, ne dejot. Tagad viņi izpildīs pašu sacerētas teikas un tautasdziesmas. Domāju, ka mēs viņus izglītojam ļoti labi. Paredzēts, ka uz šo koncertu atbrauks arī jauniešu vecāki,” stāsta sporta un tautas deju skolotāja Una Upena.Iepazīst Beverīnas novaduLīdztekus mācībām, vasaras skolas dalībnieki dodas ekskursijās. Pagājušajā sestdienā jaunieši viesojās “Adzelviešos”, kur gatavo kaņepju sviestu ar sentēvu metodēm. Ir izieta Vīsraga dabas taka pie Burtniekiem, iepazīta Burtnieku zirgaudzētava, arī izbaudīts, kādas sajūtas ir, sēžot zirga mugurā. Iepazīts arī muzejs Briedes krogā, kur daļa ekspozīcijas veltīta zirgiem.“Ziemeļlatvijai” neizdevās sastapt Saulgriežu vasaras vidusskolas direktori Ilzi Kreišmani, kura tobrīd bija Rīgā. Taču viņas aizvietotājs M. Daģis par savu priekšnieci, kura šīs nometnes vada kopš 2000. gada, sacīja cildinošus vārdus. Viņa ir Lielvārdes novada pašvaldības deputāte un izceļas ar neparasti aktīvu sabiedrisko darbību. I. Kreišmane dzimusi Vācijā 1950. gadā, bet pēc sešiem gadiem kopā ar vecākiem izceļoja uz ASV. Latvijā viņa atgriezās 1994. gadā un kļuva par angļu valodas pasniedzēju Latvijas Universitātē.
