Dabā brīnumi jāpazīst un jāprot ieraudzīt. Pagājušo sestdien šo prasmi interesenti mācījās atvērto durvju dienā Valkas pagasta zemnieku saimniecībā “Vekši”, kurā 150 hektāros ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojas saimnieki Sanita un Ainis Āboliņi.
Peļņai audzē savvaļas liellopusMūsdienās to var saukt par veiksmi, ja kaut kur izdodas ieraudzīt vairākus simtus gadu vecu dižozolu. Vēl mazākas izredzes ir ieraudzīt to dobumos dzeltenīgas, gailenēm līdzīgas sēnes. “Vekšos” tas viss ir. Saimniecības teritorijā slejas seši valsts nozīmes dižozoli, un viena no tiem dobumā var ieraudzīt koksnes sēni – košo zeltpori, kas Latvijā tikpat kā izzudusi.Tas ir tikai viens no brīnumiem, kas atrodams Sanitas un Aiņa apsaimniekotajās Gaujas palieņu pļavās. Prasmi tos ieraudzīt un novērtēt atbraukušajiem viesiem mācīja biologs Viesturs Lārmanis. Savukārt par savvaļas liellopu audzēšanas īpatnībām praktisko darbu Gaujas pļavās sīkāk informēja lauksaimniecības speciālists Dainis Arbidāns. Tā arī ir “Vekšu” saimniecības specializācija – savvaļas liellopu audzēšana un dabas daudzveidības saglabāšana.Atvērto durvju dienu saimniecībā rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un Latvijas Dabas fonds projekta “DEMO FARM” ietvaros. Projekts saņēmis līdzfinansējumu no Igaunijas – Latvijas programmā (2007. – 2013.) iekļautās Pārrobežu un Eiropas teritoriālās sadarbības programmas. Projekta mērķis ir izveidot videi draudzīgu lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīklu Latvijā un Igaunijā. Saimniecībā satieku arī projekta vadītāju Andreju Briedi, kurš pastāsta, ka kopumā Latvijā ir 10 videi draudzīgas saimniecības, kas piedalās projekta īstenošanā. “Tikpat daudz to ir Igaunijā. Tas ir pašreizējais saimniecību tīkls, kurā zemnieki var gūt pieredzi, kā strādāt, nenodarot pāri dabai. Zemnieku saimniecībai “Vekši” kā galvenais ienākumu avots ir liellopu gaļas ražošana, bet, tā kā saimniecība izveidota salīdzinoši nesen, pagaidām notiek tikai ganāmpulka ataudzēšana, un ienākumi vēl kādu laiku jāpagaida. Pašlaik jāiztiek ar nopelnīto ārpus saimniecības, kā arī no Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Vēl iespējams veidot tūrisma maršrutus atpūtniekiem, kuriem patīk atrasties neskartā dabā,” skaidro A. Briedis.Galvenais – saglabāt dabu“Vekšu” saimnieks A. Āboliņš stāsta, ka saimniecība reģistrēta 2008. gadā un pašlaik ganāmpulkā ir 53 liellopi un 23 teļi. Tas salīdzinoši nav liels skaits, tādēļ vēl jāaudzē klāt liellopi. Savvaļas govis ir arī galvenie zāles “pļāvēji” Gaujas pļavās. Tomēr Lauku atbalsta dienests prasot, lai daļu platību appļauj arī ar tehniku. “Liellopiem atvēlētā ganīšanās teritorija ir apmēram 80 hektāru liela. Pļavu reljefs ir nelīdzens, tādēļ nemaz tik vienkārši nav tās appļaut,” saka A. Āboliņš. Liellopiem netālu no mājām ir uzcelta nojume, kurā tie var paglābties bargākos laika apstākļos, tomēr lielākoties dzīvnieki lietavas pavada mežā zem eglēm. Pie mājām atnāk vien tad, ja uznāk kāre palaizīt sāli. Āboliņu dzimtas māju vēture sākas no 1851. gada. Nostāsti vēsta, ka māju nosaukums cēlies no senā gaujmaliešu brīdinājuma sauciena, ieraugot upē svešus kuģotājus.Pirmatnīguma elpu jūt visur. Pļavu malās slejas vareni dižozoli, kuros ierīkotas dores bitēm, pārsteidz lielā ziedu un augu bagātība.Dabas pētnieki noskaidrojuši, ka šajās pļavās aug četri aizsargājamo zālāju veidi. “Tas ir mūsu saimniekošanas galvenais mērķis – saglabāt te tādu dabu, kāda tā bijusi kopš senlaikiem. Lai cilvēki varētu atbraukt un apskatīties, kāda patiesībā ir Latvijas daba,” saka A. Āboliņš.
