Jau ilgāku laiku masu medijos, kā arī starp atsevišķiem politiķiem un mežsaimniecības speciālistiem notiek kaismīgas diskusijas par Latvijas mežu nākotni.
Tās sākās pēc Saeimas deputāta Uģa Rotberga ierosinājuma mežu apsaimniekošanā samazināt mežizstrādes apjomus, pārtraucot šos darbus no aprīļa līdz jūlijam, un šīs izmaiņas iekļaut likumdošanā. Kā iemeslu likuma grozījumu nepieciešamībai deputāts min pārmērīgu mežu izciršanu, kas var beigties ar to pilnīgu izzušanu un Latvijas pārvēršanos tuksnesī.Sēņotājus baida izcirtumiTā kā gandrīz pusi no bijušā Valkas rajona teritorijas aizņem meži (46 procenti), tad jautājums – vai mežiem draud izzušana, vai arī prognozes pārspīlētas – ir aktuāls arī mūspusē. Sēņotāji un ogotāji jau vismaz pāris gadus uztraucas, ka agrākās sēņu vietas pārvērtušās par izcirtumiem un to ar katru gadu kļūst vairāk. “Gada sākumā arābu televīzija “Aldžazīra” raidījumā par Latviju rādīja no pavadoņa fotografētās milzu izcirtumu platības. Iedomājieties! Pat tik tālās zemēs uztraucas par mūsu mežu izciršanu, tikai mūsu pašu mežinieki apgalvo, ka viss ir kārtībā,” brīnās Valkas pagasta iedzīvotāja Valentīna. Līdzīgi domā vairāki iedzīvotāji. Daži sēņotāji tomēr uzskata, ka tik traki nav. “Es, staigājot pa mežu, vairāk esmu redzējis jaunaudzes nekā izcirtumus. Domāju, ka viss ir normāli. Lielāku uzmanību vajadzētu pievērst mežu tīrīšanai, jo daudz ir kritušo koku,” saka valcēnietis Vsevolods Dudzinskis.Mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējos gados mežizstrāde kļuvusi intensīvāka, bet tas, ka iedzīvotāji savu māju tuvumā redz vairāk izcirtumu nekā agrāk, nenozīmē, ka mežiem jau draud izzušana. “Tā ir velti sacelta ažiotāža. Acīmredzot kādam tā ir izdevīga, jo mežs ir trekns kumoss daudziem. Es 20 gadus darbojos valsts mežos un ar pilnu atbildību varu teikt, ka tik, cik ir nocirsts, ir arī atjaunots. Jā, tagad vairākviet valsts mežos būvē jaunus ceļus, kur to nav bijis vismaz 20 gadu, tādēļ dažiem var šķist, ka tajās vietās pārlieku izcērt mežu. Visvairāk mežu atjaunošanā grēko privāto mežu saimnieki,” apliecina Strenču MRS valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš.Tik pārliecināts par zaļās bagātības nākotni nav Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris mežu aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs. “Pagaidām vēl ir tāda lieta kā ciršanas tāmes. Tās ļauj izciršanu ierobežot un noturēt normas robežās. Taču, ja izciršanas intensitāte tiks palielināta, kā to vēlas “Latvijas valsts meži”, tad koku platības ievērojami saruks. Pēc manām domām, nebūtu slikti, ja vasarā apturētu mežizstrādi, jo tā izjauc dzīves ritmu zvēriem un putniem,” saka V. Kolačs.Labāk upurēt mežuValsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” plānošanas izpilddirektors Aigars Dudelis skaidro, ka uzņēmums pats nenosaka ciršanas apjomu. To noteic Ministru kabinets, balstoties uz Meža dienesta aprēķiniem. “Mēs mežizstrādi veicam meža pieauguma apjomā. Diskusijas ir sākušās tādēļ, ka pēdējos gados mežizstrādes inensitāte ir palielinājusies, bet akciju sabiedrības veiktās koku izciršanas koeficients ir 1,9. Tas nozīmē, ka ik gadu izcērtam tikai procentu no kopējās mežu platības. Tas ir labs rādītājs, kas liecina, ka Latvija nekādā ziņā nepārvērtīsies par tuksnesi,” saka A. Dudelis. Ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka taisnība ir abām pusēm – meži tiek izcirsti vairāk nekā padomju gados, bet mežizstrādes apjomi nepārsniedz koku pieaugumu. Pēc ekonomista domām, pagaidām jāatstāj spēkā esošais ciršanas apjoms, līdz Latvija atgriezīsies pie pilnas nodarbinātības.
