Šķiet, Valkā neatradīsies cilvēks, kas nepazītu Valdi Rogaini. Vairākus gadus viņš bija pilsētas domes izpilddirektors.Tomēr diezin vai daudz ir tādu, kuri Valdi pazīst kā labu dziedātāju. Jā, jā, tas nav joks, bet vislielākā nopietnība. Pēc aiziešanas no darba pilsētas pašvaldībā, Valdim dziedāšana kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Ir ieskaņots arī viņa pirmais dziesmu minidisks.Valdis pats atzīst, ka dziesma viņam bijusi tuva visu laiku, bet aizraušanos ar dziedāšanu nācies atlikt aizņemtības dēļ. Pirms kāda laika viņam pazīstama dziedniece ieteikusi meklēt pašam patīkamu nodarbošanos.“Tad atcerējos, ka tā var būt tikai un vienīgi dziedāšana,” saka V. Rogainis.Jaunas iespējas atradis JūrmalāPirms sarunas par dziedāšanu, pieļaujot, ka tas varētu interesēt arī lasītājus, vēlējos tomēr uzzināt, ko Valdis ir darījis pēc 2009. gada novada pašvaldības vēlēšanām, kad pilsētas dome tika likvidēta un nācās atstāt izpilddirektora amatu.V. Rogainis stāsta, ka pirmajā brīdī nolēmis atpūsties. “Domāju atvilkt elpu, būt projām no pilsētas kņadas un kādu laiku nodarbojos ar sīkiem ikdienas darbiem lauku mājās Valkas pagastā. Ilgi gan man šāds periods nevilkās. Pirms tam biju pieradis aktīvi darboties, tādēļ mierā nodzīvot nespēju. Sāku meklēt iespējas, kur savu enerģiju un zināšanas likt lietā. Vispirms piedāvāju savus pakalpojumus novada pašvaldībai, lai kāds nedomātu, ka pēc vēlēšanām mani vairs nekas attiecībā uz pilsētas izaugsmi neinteresē. Tomēr tobrīd pēc manis nebija vajadzības. Es saprotu, ka ikviens jauns līderis veido savu komandu un tas ir tikai loģiski, tādēļ meklēju iespējas citur. Mani interesēja dalība projektos, kuru īstenošanai var dabūt Eiropas Savienības finansējumu un ar kuru palīdzību kaut kas mūsu valsts saimnieciskajā dzīvē uzlabotos,” skaidro V. Rogainis.Tādu iespēju bijušais izpilddirektors atrada Jūrmalā, kur tagad ir iesaistījies divu lielu projektu īstenošanā. Viens no tiem ir par kokmateriālu žāvēšanu ar jaunām tehnoloģijām, bet otrs izstrādāts modernākas metodikas ieviešanā betona izmantošanā. “Mani šie projekti piesaistīja ar to, ka es saskatīju reālas iespējas to pielietošanā dzīvē. Neteikšu, ka viss iet gludi. Iznāk mācīties no pašu kļūdām, kā arī jāpārvar diezgan lieli birokrātiskie šķēršļi. Daudzas labas lietas nobrūk tikai tādēļ, ka daļai cilvēku, kuriem par darbu virzību uz priekšu būtu jāatbild, ir pasīva attieksme. Es pat nezinu, kā to nosaukt. Apmēram tā, kā nereti notiek Krievijā, vadoties pēc principa – gan jau viss tāpat aizies.Tomēr ir lietas, kas noteikti jāizdara un kur filozofēšana neder, lai kaut kas uzlabotos,” apliecina Valdis. Uz dziedāšanu ievirza dziednieceStrādājot minēto projektu īstenošanā, Valdim radās doma par dziedāšanas atsākšanu. “Šī tieksme manī kņudēja jau vairākus gadus, jo dziedāt man patīk kopš jaunības. Iespējams, šo mīlestību emu pārmantojis no ģimenes, jo tajā visi bija lieli dziedātāji. Savulaik kā solists dziedāju skolā, tad augstskolā. Kādu laiku biju solists arī padomju gados populārajā armijas ansamblī “Zvaigznīte”. Tad nāca periods, kad šī nodarbe it kā pierima. Uzdziedāju kopā ar draugiem vai ģimenes lokā, bet lielāku nodomu nebija. Arī tad, kad strādāju Valkas domē, īsti nejutu vajadzību dziedāt plašākam klausītāju pulkam. Tomēr visu laiku šķita, ka kaut kā pietrūkst. Iekšējā diskomforta sajūta vairāk lika sevi manīt, kad pēc aiziešanas no domes sāku meklēt jaunas iespējas. Skaidrs, ka daļēja nervozitāte radās, jo ierastais ritms bija izjaukts, vajadzēja atrast jaunu nodarbošanos. Aizgāju pie dziednieces, kuru augstu vērtēju arī kā labu psiholoģi. Viņa man pateica – atgriezies pie tās lietas, kas tev sniedza prieku. Es teicu, ka citu neko nevaru iedomāties, kā vien dziedāšanu. Viņa tūlīt man pretim: “Ko tad vēl gaidi?” Varbūt tā ir sakritība, bet neilgi pēc tam radās iespēja tikties ar pretimnākošiem un saprotošiem cilvēkiem no Valmieras ierakstu studijas, kuri uzaicināja pie sevis uzdziedāt kādu dziesmu, lai redzētu, ko spēju. Kopumā visi apstākļi izveidojās ļoti labvēlīgi, lai es varētu atsākt dziedāt,” saka Valdis. Sākas labvēlīgas nejaušībasInteresantu gadījumu viņš piedzīvoja arī, pirmo reizi ierodoties Valmieras studijā. Kādai dāmai, kura pirms viņa bija atnākusi ierakstīt dziesmu atskaņošanai pa radio, nebija ieradies pretim dziedātājs, bet dziesmu bija paredzēts izpildīt duetā.“Studijas darbinieki aicināja mani piedalīties duetā un pēc dziesmas nodziedāšanas viņi izpildījumu novērtēja atzinīgi. Tā saņēmu piedāvājumu sadarboties,” stāsta V. Rogainis. Šobrīd viņš turpina sadarbību ar toreiz nejauši satikto solisti Anitu Ozolu un ir apmierināts. “Viņa ne tikai dzied, bet arī komponē, vispār ir ļoti interesants cilvēks,” apliecina Valdis. Līdztekus dziedātājs ar studiju sadarbojas arī individuāli. Iznākumā ir izdots viņa minidisks ar piecām dziesmām. Valdis jau ir dzirdējis arī pirmās klausītāju atsauksmes, kuri atzinuši, ka dziesmas dziedātas no sirds, it kā vienā elpas vilcienā. Divām dziesmām tas ir pirmatskaņojums, bet trīs ir jau agrāk dziedātas dziesmas, tikai citādā interpretējumā. Dziedāšanu atzinīgi vērtē Radio 2Tomēr Valdis ļoti vēlējies uzzināt, kā viņa dziesmas vērtē plašāks klausītāju loks un cilvēki, kuriem šajā jomā ir profesionālas zināšanas. “Devos uz Radio 2 studiju, kurā noklausījās manu disku un pateica, ka dziesmas atskaņošot. Iespējams, ka tās jau ir skanējušas. Man tikai nav iznācis noklausīties, kaut būtu interesanti. Tagad esmu nolēmis darboties tālāk, lai izdotu pilnu disku,” saka V. Rogainis. Viņš to plāno izdot gada beigās. Valdis gan tūlīt piebilst, ka pats par šādu notikumu pavērsienu ir ļoti pārsteigts. “Ja man par to, ko tagad esmu izdarījis, stāstītu pirms kāda laika, es nemūžam tam neticētu, bet tā nu tas ir. Esmu pateicīgs visiem saviem tuvākajiem draugiem un pārējiem cilvēkiem, kuri šo manu aizraušanos zināja un ļoti daudz palīdzēja, lai man izdotos. Bez viņu atbalsta diezin vai man kaut kas no iecerēm būtu iznācis,” apliecina Valdis.V. Rogainis pats nesacer ne mūziku, ne vārdus, viņš tikai dzied. Savam repertuāram Valdis izvēlas dziesmas, kas ir ar patīkamu skanējumu. Dziedātājs piekrīt, ka daļēji tās var salīdzināt ar šlāgeriem, bet visdrīzāk tās ir liriskas, melodiskas un vienkārši skanīgas dziesmas. Viņš neatdarina citu dziedātāju izpildījumu, bet dzied pats savā interpretācijā. “Tie, kas labi zina dziesmas “Baltais jasmīns” un “Sapņu bites”, kas ierakstītas minidiskā, bija pārsteigti, ka tās var nodziedāt arī tā, kā es to darīju,” saka Valdis.Pēc šiem vārdiem Valdis atklāj, ko vēl viņam teikusi iepriekš pieminētā dziedniece. “Uzklausot viņas padomu, uzreiz par dziedāšanu iedomājos tādēļ, ka dziedniece uzsvēra, lai es nedomājot tikai pats par savu prieku, bet izvēlos nodarbi, kas iepriecinātu arī citus. Tad es izjutīšot īstu gandarījumu un viņas solījums, ka atgūšu spēku un enerģiju, pilnībā piepildīsies. Tā nu arī noticis,” secina Valdis.Tic, ka visi puteņi rimsiesValdis ir domājis arī par sava videoklipa izveidošanu un nākotnē cer piedalīties kādā populārā dziesmu konkursā. “Tās vēl ir ļoti trauslas ieceres. Daudz kas ir atkarīgs no apstākļiem, veiksmes un nejaušībām, kā tas ir bijis arī līdz šim,” saka Valdis.Viņš atzīst, ka jūt sevī jaunu dzīvesdziņu, kas gan nekad viņu pavisam nav pametusi. “Vēlme darboties manī ir visu laiku. Tagad, kad brīvajā laikā arī dziedu, tā kļuvusi vēl stiprāka. Man dziesma kļuvusi par labāko spēka un relaksācijas avotu. Lasu arī daudz grāmatu. Mīļāko tēmu nevaru minēt, jo lasu tās, kas man uzreiz iekrīt acīs un iekšējā balss saka, ka tā vai cita grāmata noteikti jāizlasa. Tāpat man ir ar dziesmām. Es nevaru kuru katru dziedāt. Dziedu vien tās, kas paša sirdij tuvas un uzrunā dvēseli,” atzīst V. Rogainis.Pēc viņa domām, ikvienam vajadzētu atrast kādu nodarbi, aizraušanos, kas dotu spēku un ticību sev un savai zemei. Tad visi kļūtu stiprāki un ātrāk mēs valstī varētu panākt pārmaiņas uz labo pusi. “Nezinu, vai būs tieši tā, bet savam nākamajam diskam vēlos dot nosaukumu ar dziesmas vārdiem “Ticiet, puteņi reiz mitēs”. Šo teicienu savā dzīvē attiecinu uz visu, arī uz Latvijas nākotni. Vēl visu var labot. Es nesaskatu viltību vai ko citu sliktu Valsts eksprezidenta Valda Zatlera rīcībā. Tā nu diemžēl ir bijis, ka sabiedrības intereses valsts vairāk atbalstījusi vārdos nekā darbos. Slikti būs tad, ja atsevišķu politiķu iniciatīva nogrims retorikā un lēmumu muļļāšanā, nedodot nekādu labumu. Bet pagaidām esmu pārliecināts – vēl visu var mainīt,” apliecina V. Rogainis.
