Ceturtdien Valkas novada domē notika diskusija, kurā Vidzemes reģiona brīvprātīgā darba veicēji dalījās pieredzē un sprieda, kā veicināt šīs kustības attīstību reģionā. Diskusija izvērtās negaidīti interesanta.
Kā zināms, šis gads Eiropā ir izsludināts par brīvprātīgā darba gadu un tā Vadības komiteja, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un ieceltajiem Labas gribas vēstnešiem, rīko tikšanās, lai noskaidrotu labvēlīgas vides veidošanas nosacījumus brīvprātīgajam darbam katrā reģionā, tajā skaitā arī Valkā.Nozīmīga ir katra pilīteDiskusiju vadīja moderators Gundars Rēders. Tajā piedalījās IZM Politikas koordinācijas departamenta direktore Dace Ratniece, Labas gribas vēstniece, Valkas Sarkanā Krusta izpilddirektore Gaļina Sokolova un virkne cilvēku, kuriem ir liela pieredze brīvprātīgajā darbā.Brīvprātīgais darbs Latvijā saistās ar lielu problemātiku. Ja pārtikušajās rietumvalstīs šis darbs ir pašsaprotams un tajā labprāt iesaistās pat ļoti bagāti cilvēki, tad pie mums cilvēks parasti savu brīvo laiku velta, lai vēl kaut kādā veidā piepelnītos, jo vidusmēra algas ir ļoti zemas. Citādi uz to skatās jaunieši, kuri labprāt iesaistās brīvprātīgā darba projektos dažādās valstīs. Ja jaunietis vēlas studēt kādā augstskolā ārzemēs, tad viņa CV ieraksts par darba pieredzi noteikti ir priekšrocība. “Tā ir atbildība par saviem nevis citu vārdiem. Tā ir atbildība par saviem nevis citu darbiem un rezultātu. Tā ir brīvprātīga uzdrošināšanās atbilstoši savai pārliecībai padarīt pasauli kaut vai par kripatiņu labāku. Mēs dzīvojam šodien, tāpēc sākam tūlīt. Ja mums šķiet, ka mūsu daļa ir tikai pilīte okeānā, tad okeāns bez šīs pilītes tomēr būs mazāks,” Mātes Terēzes vārdus citē D. Ratniece. Viņa arī izklāstīja brīvprātīgā darba labās puses – iegūt darba pieredzi. Meklējot darbu, šis aspekts darba devējam ir īpaši nozīmīgs.Viss jāregulē likumdošanāSavs viedoklis par brīvprātīgo darbu ir biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētājai Diānai Vītolai. “Man šķita, ka šajā diskusijā lielākoties bija pārstāvēta tā puse, kur brīvprātīgā darbā iesaistās cilvēki ar labiem ienākumiem. Es pārstāvu to pusi, kurā ir samilzušas lielas problēmas, jo valsts nespēj veikt savas funkcijas naudas trūkuma dēļ, tāpēc to cenšas kompensēt ar brīvprātīgo darbu. Mūsu gadījumā brīvprātīgajiem ir nepieciešamas specifiskas zināšanas,” uzskata D. Vītola. Viņa zina, kā brīvprātīgais darbs notiek citās valstīs. Tajā cilvēki neko nepelna, taču viņus nodrošina ar ēdienu un pajumti. D. Vītola uzskata, ka arī Latvijā šīs lietas jāparedz likumdošanā un budžetā jābūt līdzekļiem brīvprātīgā darba organizēšanai.Uzņēmējs jāuzrunā personīgiSavu pieredzi brīvprātīgajā darbā izklāstīja Cēsu un Valkas Rotari kluba dalībniece Laila Ozoliņa. Šī principā ir brīvprātīga darba un palīdzības sniegšanas organizācija. Šī un citu dibinājumu pārstāvji daudz runāja par ziedojumu vākšanas veidiem, par vēršanos pie uzņēmējiem pēc palīdzības. Secinājums viens – pie katra cilvēka jāvēršas nevis caur paziņojumiem medijos, bet personīgi, izklāstot katras konkrētās vajadzības mērķi un nodrošinot projekta pilnīgu caurspīdību. Tad arī uzņēmēji kļūst atsaucīgi. Šādu piemēru ir daudz. Valkā tāds ir robežtirgus, kur katru gadu rotarieši rīko loteriju ar konkrētu mērķi. Viņiem arī izdodas. Vēl Valkas rotariešiem pērn izdevās piesaistīt 23 tūkstošus latu bērnu bezmaksas ēdināšanai novada skolās. Tas ir arī liels atspaids pašvaldībām, jo jāizmaksā mazāk pabalstu trūcīgajām ģimenēm.Kuplā skaitā bija ieradušies novada sociālā darba speciālisti un dalījās savā pieredzē. Viņu gadījumā tiešais algotais darbs ir savijies ar brīvprātīgo.Grūti nokomplektēt komanduViena no vispieredzējušākajām šajā darbā ir biedrības “Atbalsts Valkas ģimenēm” valdes priekšsēdētāja Ilze Leicāne. Viņasprāt, liela nelaime nevalstiskajām organizācijām ir nemācēšana rakstīt projektus, lai gūtu papildu atbalstu. I. Leicāne bieži iesaistās dažādos projektos un, kā pati uzskata, tad saņem 95 procentus no visiem projektos piedāvātajiem līdzekļiem. Viņa ir pārliecināta, ka tiem, kuri saņem kādu praktisku palīdzību, kaut kas jādod pretī, piemēram, darbs atbilstoši savām spējām. Vēl Ilze secina, ka Valkā grūti nokomplektēt labu brīvprātīgo komandu, jo praktiski visi, kas varētu produktīvi palīdzēt, ir aizņemti naudas pelnīšanas darbā. Ilze teic, ka viņai viss darbalaiks paiet brīvprātīgā darbā.Novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis uzslavēja Ilzi par viņas aktivitāti un devumu pilsētai. “Kad Ilzi iepazinu, man viņa šķita nedaudz, tā sacīt, “padauzīta”, jo nekādi nesapratu, kā var visu laiku strādāt bez atlīdzības, turklāt Rīgā dzīvojoša veiksmīga uzņēmēja. Izrādās, ka var,” smaida izpilddirektors. Diskusijas jārīko biežākG. Rēders piefiksēja visus ierosinājumus, tostarp arī tādu gandrīz utopisku rosinājumu, ka tiem cilvēkiem, kuri nestrādā algotā darbā, bet tikai brīvprātīgajā, to vajadzētu ieskaitīt darba stāžā. Vēl tika fiksēts tas, ka palīdzības saņemšanai katrs jāuzrunā personīgi, nepieciešams izmantot senioru un pensionāru iespējas palīdzēt ar savu pieredzi un zināšanām un rast iespēju uzrakstīt profesionāli sagatavotus projektus.“Nolēmām, ka Valkā ir jāizveido brīvprātīgā darba koordinācijas centrs, kas pārzinātu visas iespējas šā darba veikšanai Valkas novadā. Veicināsim arī projektu rakstīšanas māku un centīsimies izveidot tādu vidi, lai brīvprātīgie nejustos vientuļi un viņu pulks kļūtu lielāks,” stāsta G. Sokolova. Viņa domā, ka šāda veida diskusijas un arī citas aktivitātes brīvprātīgā darba popularizēšanai Valkā mums pašiem jārīko biežāk.
