Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Kā iedvesmot viedtālruņu lietotāju paaudzi apgūt eksaktās zinātnes?

Valdis Jerums ir Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas fizikas skolotājs un robotikas pulciņa vadītājs. Skolā nostrādāti jau gandrīz 20 gadi. Publicitātes foto.

Valdis Jerums ir Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas fizikas skolotājs un robotikas pulciņa vadītājs. Lai arī skolā pavadīti jau gandrīz 20 gadi, Valdis joprojām ir aizrautīgs un iedvesmojošs pedagogs, kurš nebaidās izaicināt sevi un savus skolēnus dažādos konkursos un ārpusskolas aktivitātēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Valdis savas karjeras gaitas uzsāka uzņēmumā “Lattelecom” kā telekomunikāciju inženieris.

Karjeras ceļš nav bijis nejaušs

Kad 2002. gadā strauji mainījās tehnoloģijas, viņš nolēma kļūt par pedagogu. Karjeras ceļš nav bijis nejaušs – Valda vecāki darbojušies telekomunikāciju jomā, tādēļ viņa sākotnējā izvēle bija iet vecāku pēdās.  Savukārt mātes māsa Elga bija skolotāja, iespējams, tādēļ nākamā izvēle bija skola.  Jau bērnībā Valdi interesēja tehniskas lietas – viņš parasti centās izprast  dažādu ierīču darbību, tās izjaucot un mēģinot  salikt atkal kopā. Interese par fiziku arī nozīmēja dalību fizikas olimpiādēs. Skolas gados, kad aktuālas bija skrejošo gaismu shēmas, Valdis iepazinās ar elektroniku. Daudz no tā iemācījās arī viņa abi dēli, kuri šobrīd gan savos darbos, gan ikdienā ir gatavi risināt dažādas tehniskas problēmas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā atzīst skolotājs, eksaktie mācību priekšmeti prasa ilgstošu, regulāru un pacietīgu darbu. Reti izdodas visu saprast un paveikt uzreiz. Jo vairāk cilvēks orientējas dažādu jomu jautājumos, jo lielāka ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko profesiju, kurā ne tikai gūt ienākumus, bet arī rast prieku un iedvesmu. “Lai rastos interese par zinātni, sevišķi būtiski bērnus jau no agra vecuma iesaistīt dažādās aktivitātēs, lai parādītu eksakto priekšmetu aizraujošo pusi un eksistenci ārpus mācību grāmatām,” uzsver Valdis Jerums.

Svarīgi just atbalstu idejām un aktivitātēm

“Strādājot skolā, būtisku nozīmi saredzu tehniskajai jaunradei, kas var būt kā teicams papildinājums fizikas stundām gan izziņas procesā, gan prasmju attīstībā. Tas mani ārkārtīgi iedvesmo,” stāsta Valdis. Viņa aizrautība var būt iedvesma un paraugs arī citiem pedagogiem. Valdis ir veidojis interešu izglītības nodarbību ciklu “Vai Tu zini, kā tas darbojas?”, ar robotikas pulciņa skolēniem darbojošies FLL LEGO robotikas aktivitātēs, kuras sākotnēji ierosināja igauņu kolēģi Heilo Altins un Ramons Rantsuss. Ar viņiem un komandu “Trollis” 2013. gadā Valdim bija iespēja pabūt kopā Vācijā, Padenbornā, Heinsa Niksdorfa tehnikas muzejā. Kopā ar Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas absolventu Edgaru Skruodi un RTU Robotikas kluba aktīvistiem savulaik darbojušies ar “Arduino mini Sumo” robotiem. Valdis ar skolēniem regulāri ir piedalījies Tehniskās jaunrades un Elektronikas dienās, kā arī vairāk nekā 10 gadus AS “Latvenergo” organizētajā erudīcijas konkursā “FIZMIX Eks­periments”. Valdis īpaši priecājas, ka 2015. gadā ar savu komandu iekļuva konkursa finālā, kuru vēl toreiz pārraidīja televīzijā. Viņš atzīst, ka aktīvā skolēnu iesaistē liela loma ir pedagogam, un bieži vien tas nozīmē, ka nākas veltīt laiku arī ārpus mācību stundām. Valdis uzsver, ka ikvienam, arī jauniešiem, ir svarīgi just atbalstu idejām un aktivitātēm, lai savā aizrautībā nejustos viens.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Valdis ir novērojis, ka aktīvākie skolēni ir gatavi piedalīties daudzās aktivitātēs – olimpiādēs, dziedāt koros un spēlēt orķestrī, veidot komandas un sacensties konkursos. Tomēr skolotāja loma ir neļaut būt pārsteidzīgiem, reizēm piebremzēt šķietamo pārliecību un aicināt iedziļināties katra uzdevuma būtībā, kā arī iekustināt procesus, kad kaut kas ir apstājies.

Iedvesmot viedtālruņu lietotāju paaudzi

“Šobrīd, kad skolās ienākusi viedtālruņu lietotāju paaudze, kam mājās bieži vien pietrūkst nepieciešamības paņemt rokās naglu un āmuru vai skrūvgriezi un lod­āmuru, redzu īpašu nepieciešamību pēc prasmju attīstības skolā un interešu pulciņos. Roboti putekļsūcēji un citas viedās mājas tehnoloģijas kādam tomēr arī būs jāpārzina,” uzsver Valdis. Viņš uzskata, ka mūsdienu skolēniem ir nepieciešama vieta tehniskām aktivitātēm, kur rast katram savu iedvesmu un apgūt prasmes, ar kurām būt interesants un noderīgs apkārtējiem. Viņu priecē, ka šobrīd Baltijā ir vairāki zinātnes centri, kuros bērni, vecāki un arī skolotāji var iedvesmoties un iepazīt eksakto pasauli no jauna rakursa. Valdis norāda, ka savs mazais tehnikas, zinātnes un izziņas centrs katram jāatrod sev tuvumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nestandarta uzdevumi paver plašāku skatu arī pedagogiem

Pagājušajā gadā 8. un 9. klašu skolēnu erudīcijas konkursā “FIZMIX Eksperiments” Valda atbalstītā skolēnu komanda izcīnīja pirmo vietu. Viņš atzīst, ka visi skolēni, kuri guvuši panākumus gan šajā konkursā, gan robotikā un elektronikā, paši gribējuši to darīt. “Pamata zināšanas eksaktajās zinātnēs ir vajadzīgas visiem, tomēr tiem, kuri grib un ir spējīgi daudz vairāk, ir nepieciešami nestandarta uzdevumi, kas ļauj paraudzīties vēl plašāk. Turklāt arī man kā skolotājam tas neļauj atslābt. Apbrīnoju konkursa uzdevumu sastādītājus, kas ik gadu saturu atsvaidzina ar jaunām idejām. Tas ir lādiņš, kas palīdz man un skolēniem saskatīt interesanto visapkārt,” stāsta Valdis.

Valdis atzīst, ka skolotājiem, kuri pieraduši strādāt standartizēti un uzskata, ka visu to, kas jāzina, viņi jau ir apguvuši, šādi uzdevumi var radīt pretestību. Reizēm cilvēka dabā ir izvairīties no tā, ko nesaprotam. Svarīgi ir, lai skolēni iemācītos nepadoties un neatmest malā to, kur sākotnēji šķiet, ka nav risinājuma. Eksaktajos priekšmetos ir jāiemācās pro­blēmu risināšana un kritiskā domāšana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nākotnes enerģija – aktuāla tēma arī skolēniem

Katru konkursa sezonu “FIZMIX Eksperiments” rosina domāt par dažādām aktuālām tēmām. Jau otro gadu erudīcijas konkurss pētīs un izzinās nākotnes enerģiju. Valdis uzskata, ka šī ir ļoti vērtīga tēma, jo sabiedrībai pašreiz vēl vairāk nekā jebkad ir jādomā, kā nākamajām paaudzēm atstāt sakārtotu vidi. “Šobrīd, kad neesam droši par enerģijas izmaksām, mums jābūt gataviem risināt problēmas, kas saistītas ar enerģijas ražošanu, iespējamību to uzkrāt, kā arī saprātīgi izmantot. Lai cik nereālas šķistu dažādas idejas par enerģijas iegūšanu nākotnē, visa pamatā ir iedvesma, kas realizējas nopietnā darbā un pārliecībā, ka jaunas un reālas pārmaiņas ir iespējamas,” ir pārliecināts Valdis. Ne velti šī gada konkursa sauklis ir “Mēs esam nākotnes enerģija!”, apliecinot katra nozīmi pārmaiņu veicināšanā.

— Laura Zaruma

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.