Jūnija vidū Saeima ar negaidīti lielu balsu vairākumu no amata atbrīvoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Normundu Vilnīti, kurš nozīmīgajā amatā nostrādāja nedaudz vairāk par diviem gadiem. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš izteicies, ka Saeima nebūtu tik strauji un vienprātīgi atbrīvojusi N. Vilnīti, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers nebūtu ierosinājis tās atlaišanu. N. Vilnīša atstādināšana notika nepieredzēti straujā tempā. Vispirms ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā KNAB priekšnieka vērtēšanas komisija vienbalsīgi ar piecām balsīm rosināja N. Vilnīti atbrīvot. Pēc tam lēmums guva atbalstu valdībā, un tās pašas dienas, 16. jūnija, pēcpusdienā N. Vilnītis ar Saeimas deputātu 82 balsīm “par” no amata tika atbrīvots. Jāpiebilst, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš (ZZS) un deputāts Andris Šķēle (TP), lai arī uz Saeimas sēdi bija ieradušies, pirms balsojuma klusi pazuda, vēstīja TV3 raidījums “Nekā Personīga”. Strīdu virpulīJau marta sākumā Ē. Kalnmeiers, izvērtējot KNAB darbinieku sūdzību par biroja šefa iespējamajiem pārkāpumiem, rosināja valdību izveidot N. Vilnīša darbības vērtēšanas komisiju, kas guva atbalstu. Tas nebūt nebija pārsteigums, jo premjers Valdis Dombrovskis un N. Vilnītis ilgstoši nespēja vienoties par biroja reformu, turklāt pret N. Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja sava priekšnieka vēlmi patiešām apkarot korupciju.Kā ziņo LETA, V. Dombrovskis jau vairākkārt nebija piekritis Vilnīša iecerētajai biroja reformai, tāpēc to apturējis. N. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu.Skandāli KNAB sākās ar to, ka aizvadītā gada aprīlī N. Vilnītis vēlējās ieviest izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces J. Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. N. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Tas kļuva par vēl vienu aspektu KNAB šefa un vietnieku konfliktā, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku, un tapa pirmā atklātā vēstule biroja vēsturē.Vēlāk premjers uzdeva N. Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz funkciju nelietderīgu dublēšanu, bet N. Vilnītis to darīt nevēlējās. Viņa iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā N. Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.Konfliktu iespaidā sabiedrība vairāk varēja uzzināt nevis par KNAB izdarīto savu tiešo pienākumu īstenošanā, bet gan Vilnīša un viņa vietnieku attiecībām. Maija vidū N. Vilnītis no amata atlaida A. Vilku – saistībā ar disciplinārlietu, kas bija ierosināta par nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) “PHARE” programmas projektu. A. Vilks medijiem stāstīja, ka viņam tiek pārmesti jautājumi saistībā ar sapulču neapmeklēšanu. Sašutumu par A. Vilka atlaišanu pauda gan KNAB arodbiedrība, gan Sabiedrība par atklātību “Delna”.“Šādas situācijas ilgstoša pieļaušana bez atbilstošas rīcības no atbildīgo amatpersonu puses ir nepieņemama tiesiskā un demokrātiskā valstī, tāpēc arodbiedrība lūdz uzraugošajām institūcijām nekavējoties reaģēt, jo šāda ilgstoša prettiesiska rīcība no Vilnīša puses grauj KNAB prestižu un diskreditē valsts pārvaldi kopumā, tostarp nepamatoti ceļot neslavu Vilkam, kurš ar savu godīgo un profesionālo darbu ir veicinājis KNAB kā neatkarīgas un profesionālas iestādes pastāvēšanu,” uzskatīja KNAB arodbiedrība. “Delna” paziņojumā medijiem norādīja, ka KNAB pārraugiem N. Vilnīša patvaļa nekavējoties jāaptur. “Notikumi KNAB saistībā ar Alvja Vilka atlaišanu skaidri parāda, ka katra diena, ko amatā pavada Normunds Vilnītis, kaitē gan KNAB, gan visu valsts pārvaldes institūciju reputācijai.”Upurē bandiniekuLiela loma N. Vilnīša atlaišanā neapšaubāmi bija Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kuras patrons Aivars Lembergs raksturojis N. Vilnīti kā Donu Kihotu, kas varonīgi cīnoties ar “sorosiešu vējdzirnavām”, saka A. Ozoliņš.“Pārāk daudz, lai ticami skaidrotu ar kādu “politisku pasūtījumu” vai “iekšējām nesaskaņām” birojā,” uzskata A. Ozoliņš. Turklāt N. Vilnītis varbūt izrādījās nemaz arī neesam neaizstājami vērtīgs – divos gados kopš ielikšanas par priekšnieku tā arī nebija paralizējis KNAB darbību un nebija spējis novērst ne “Latvenergo” šefa Kārļa Miķelsona, ne “neaizskaramā muitnieka” Normunda Vaškeviča aizturēšanu, ne arī nesenās vērienīgās kratīšanas triju oligarhu īpašumos.Pēc A. Ozoliņa domām, atlaist N. Vilnīti ar tādu blīkšķi un “atstāt pildīt viņa pienākumus korumpantu līdz aknām nīsto Strīķi” nebija plānots. Lai arī kas bija plānots, V. Zatlers to izjauca. Bandinieku upurēja, lai nezaudētu lielo spēli — Saeimas vēlēšanas, bilst A. Ozoliņš.Atlaišanas dienas rītā N. Vilnītis par valdības ārkārtas sēdi uzzināja LNT rīta raidījuma “900 sekundes” tiešraidē. Valdības pārstāvji paskaidroja, ka vēl iepriekšējā vakarā N. Vilnītim zvanīts, sūtītas īsziņas un e-pasti, izmantoti pat ziņotāji, tomēr ar viņu nevienam nebija izdevies sazināties. N. Vilnītis skaidroja, ka neesot saņēmis šādu uzaicinājumu uz ārkārtas sēdi – sūtītās īsziņas neesot vēl lasījis, savukārt uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem viņš neatbildot.LNT N. Vilnītis paziņoja: V. Dombrovskis kādā sarunā pateicis, ka “tādām un tādām amatpersonām jābūt savā vietā”. Lūgts precizēt, viņš skaidroja, ka premjers gribējis, lai J. Strīķe un A. Vilks paliktu KNAB šefa vietnieku amatos. N. Vilnītis arī atzina, ka komisijas ierosinājums un iespējamā atbrīvošana no amata viņu nepārsteidz – viņš jau iepriekš esot nopratis, ka tā notiks. Uz valdības sēdi, kur lēma par viņa atbrīvošanu, N. Vilnītis neieradās – viņu neviens nevarēja sasniegt ne ar zvanu, ne īsziņu, ne e-pastu starpniecību.Vēlāk KNAB priekšnieks atzina, ka atsevišķus pārkāpumus ir pieļāvis, bet tiem “neesot bijušas tiesiskas sekas”. N. Vilnītis atzina, ka, nonākot KNAB priekšnieka amatā, viņam ir bijuši divi rīcības varianti – iet tikai pa straumi vai dažbrīd pretoties tai. “Es biju gatavs iet arī pret straumi, nu un šis ir rezultāts,” sacīja N. Vilnītis.Sola skaidrību“Nekā personīga” publiskoja konkrētus N. Vilnīša pārkāpumus. Viņa vadītajā birojā pazudušas personu sūdzības, bet operatīvas, slepenas lietas uzticētas personām ar vidējo izglītību bez darbam nepieciešamajām pilnvarām.“Pārkāpumi ir fiksēti no 2010. gada sākuma un turpinās vēl līdz šai dienai (19. jūnijam – red. piezīme). Daļa no tiem ir būtiski, sistemātiski, un daļa nav novērsta, neskatoties uz to, ka vairākkārt ir bijuši norādījumi to izdarīt,” skaidro Ē. Kalnmeiers.Trīs punkti ziņojumā ir palikuši klasificēti, un tajos pārkāpumi gan nav salīdzināmi ar braukšanu zem zīmes. N. Vilnītis apzināti esot pieņēmis darbā cilvēku ar viltus identitāti, izkārtojot viņam piesegpasi. Ir aizdomas, ka N. Vilnītis uzdevis veikt nesankcionētu operatīvo izstrādi par sev interesējošām personām.Ģenerālprokurora komisija nav vērtējusi, bet nodevusi Drošības policijai izmeklēt, kā N. Vilnītis rīkojies ar valsts naudu, kas tērēta, lai pieķertu negodīgus KNAB darbiniekus. “Nekā personīga” zināms, ka Iekšējās drošības daļas vadītājs Jānis Stalīdzāns nomājis konspiratīvo dzīvokli, taču par to nav iesniedzis atskaites. Par naudu – vairākiem tūkstošiem latu – ir atbildīgs N. Vilnītis.Pagaidām vēl nav zināms, vai šī Saeima būs tā, kas lems par jauna KNAB priekšnieka iecelšanu, bet skaidrība tiek solīta tuvāko nedēļu laikā. V. Dombrovskis norāda, ka patlaban tehniski pie šī jautājuma tiek strādāts, tiek vērtēta arī iepriekšējo valdību pieredze, izvirzot KNAB vadītāja amata kandidātus. “Diskutēsim koalīcijā, vai šī Saeima būs tā, kas lems par jauno KNAB vadītāju vai arī nākamā.”
