Variņu pagasta lauksaimniecības uzņēmums SIA “Palsa” šomēnes sācis īstenot projektu par jaunas fermas celtniecību 490 slaucamām govīm. Jaunbūve atradīsies Variņu ciemata nomalē, blakus citas fermas “Saujas” kompleksam.
Lēmums par jaunas slaucamu govju fermas būvi pieņemts divu apsvērumu dēļ: lai koncentrētu piena lopkopības nozari vienuviet un paplašinātu slaucamo govju ganāmpulku, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks.Govis turēs nepiesietasObjektu ekspluatācijā plānots nodot līdz šā gada decembra nogalei. Būves ģenerāluzņēmējs ir SIA “Oškalns celtniecība” no Jēkabpils.A. Aizsilnieks cer, ka pēc projekta īstenošanas kāps vidējais izslaukums SIA “Palsa” ganāmpulkā un piena ražošanas process kļūs efektīvāks. Šogad vidējais izslaukums ganāmpulkā tiek plānots vidēji 6000 kilogramu no govs, un uzņēmums meklē iespējas, kā vēl vairāk attīstīt piena lopkopības nozari. SIA “Palsa” jaunajā fermā ieviesīs govju nepiesietās turēšanas tehnoloģiju, būtiski izmainot ganāmpulka ēdināšanas un turēšanas apstākļus.Govis jaunajā fermā nepiesietas turēs visu gadu un regulāri piebaros ar skābsienu. “Tas ietekmēs produktivitāti, jo visu gadu vairāku faktoru ietekmē varēs nodrošināt stabilu piena izslaukumu. Piemēram, fermā ir vēsāk un vasarā govīm ganībās nav jāmokās ar karstumu, kā arī nav problēmu ar zāli sausos laika apstākļos,” skaidro A. Aizsilnieks. Govju nepiesietās turēšanas tehnoloģiju jau kopš 2003. gada izmanto Bilskas pagasta zemnieku saimniecība “Kalējiņi – 1”. Tās īpašnieks Kaspars Putrālis gandarīts secina, ka šī metode attaisnojusies ar uzviju, jo būtiski ietekmējusi piena ražošanas produktivitāti. Ja 2002. gadā saimniecībā izslaukums no govs bija vidēji 5500 kilogramu, tad šogad tas sasniedzis 10 300 kilogramu. Saimniecībā “Kalējiņi – 1” ir 250 slaucamas govis. “Nepiesietas tās brīvi pārvietojas pa kūti, ēd, cik grib, un labāk jūtas. Ir vēl daudz citu plusu. Taču nepiesietā turēšana Latvijā nav ļoti izplatīta. Lai pārbūvētu vecās fermas, jārēķinās ar ļoti lielām izmaksām, vai arī jāceļ jaunas,” piebilst K. Putrālis.Atsakās no vistkopībasŠobrīd uzņēmuma “Palsa” ganāmpulks – 550 slaucamas govis – ir izvietotas četrās, vēl padomju laikā celtās fermās, kas atrodas atstatus cita no citas: “Saujās”, “Siliņos”, “Kuļķos” un “Jaunzemos”. Pēc jaunās fermas nodošanas ekspluatācijā pāris veco fermu slēgs un govis no tām pārvietos uz jaunbūvi. “Kuras fermas tās būs, vēl nevaru pateikt, jo šobrīd vērtējam, kuras ir izdevīgas un kuras ne,” saka A. Aizsilnieks.Projektu par SIA “Palsa” jaunās govju fermas celtniecību apstiprinājis Lauku atbalsta dienests. Projektu uzņēmums iesniedza Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas lauku programmā 2007. – 2013. gadam, apakšprogrammā “Lauku saimniecību modernizācija”. Jaunbūvē savu naudu ieguldīs arī SIA “Palsa”. A. Aizsilnieks atturas nosaukt konkrētas izmaksas, taču piebilst, ka piena lopkopības nozarē uzņēmums plāno lielākās investīcijas. Šī joma uzņēmumam arī dod vairāk nekā pusi no ieņēmumiem. Taču šogad SIA “Palsa” likvidēs vistkopības nozari. “Nespēsim izpildīt Eiropas Savienības jaunās labturības prasības. Lai to izdarītu, ir vajadzīgas ļoti lielas investīcijas, bet mēs izvēlējāmies par labu slaucamajām govīm. Piena lopkopība šobrīd Latvijā ir stabila nozare,” atzīst SIA “Palsa” valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums jau izpārdod gandrīz 12 tūkstošu lielo dējējvistu ganāmpulku. Pēc putnu fermas slēgšanas tās teritoriju sakops un ēkas iekonservēs, līdz varbūt tām izdosies atrast citu pielietojumu.Variņu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Birkenšteins atzinīgi vērtē pagastā lielākā uzņēmuma SIA “Palsa” uzņēmību jaunas govju fermas būvē, vien bažījas, kā tas ietekmēs variniešu nodarbinātību. “Ir saprotams, ka uzņēmēji domā par savu līdzekļu racionālu izmantošanu un ievieš jaunas tehnoloģijas. Taču dažas “Palsas” govju fermas tiks likvidētas, līdz ar to darbu var zaudēt gan fermu strādnieki, gan cilvēki, kuri strādā ar tehniku,” pieļauj U. Birkenšteins.Pagasta pārvaldnieks cer, ka likvidēto fermu ēkām SIA “Palsa” atradīs citus saimniekus, lai šīs celtnes ar laiku nepārvērstos par graustiem.
