Anita Anitīna* * * Pamazām izsmaržo meijas, Ziedu vainagi skumji vīst. Ugunskurs auksts un izdzisis, Un pamests jau dienas trīs. Siers apēsts un alus izdzerts, Dziesmas izdziedātas. Un viss? Bet papardes zieds – tas bija Vai nebija uzplaucis? Svētki ir beigušies. Ikdiena Iet atkal ierasto soli Pa laipu, kas asarām slacīta, Caur dubļiem, kas sidraboti. * * * Vārdu pērles un vārdu mežģīnes Kopā vēršu un kopā pīšu, Līdz sapni savu visskaistāko Mūžībā ieaudīšu. Domu cilpas un domu mezgliņus Vaļā raisīšu, atkal siešu Un pati sevi kā pirmoreiz Krustcelēs satikt iešu. Dienu priekus un dienu rūgtumu Dzīves dzīparā cieši vīšu, Un tā visu mūžu, un tā arvien Sevi pasaulei izstāstīšu.* * * Sauks astoņas dzērves, kliegs astoņas pūces Un astoņas vārnas ķērks… Melna čūska zem pelēka akmens Gaismu no tumsas slēps. Svilpos astoņi strazdi un astoņi kraukļiKrimšķinās, krakšķinās, sēks… Gaisma kā meitene jauna un žigla No tumsas un čūskas bēgs Un uzlēks pelēkam akmenim plecos Un gavilēs, gavilēs, gavilēs!!!… Peldēs astoņi gulbji un astoņi stārķi Klabinās klabekles.
