Dziļi mežā, Launkalnes pagastā, aiz Kapsila karjerām braucējus sagaida pārsteigums – četru meža ceļu krustojumā tikko uzstādīts glīts ceļa stabs Latvijas valsts karoga krāsās ar norādēm. Pirmo skatītāju vērtējumā tas jau atzīts par patriotisku un majestātisku. Beidzot mājās ir atgriezies Raibais stabs.
“Tas ir tikai līdzinieks sen pazudušajai pirmās Latvijas brīvvalsts robežzīmei, taču dabā atkal ir iezīmēts līdz mūsdienām Launkalnes pusē saglabājies vietvārds – Raibais stabs,” otrdien atklāšanas svētkos uzsvēra Valsts Meža dienesta Meža pētīšanas stacijas direktors Edgars Šmaukstelis. Vairs nevarēs apmaldītiesRaibo stabu kā kultūrvēsturisku vietu apskatāmo tūrisma objektu sarakstā jau iekļāvis Smiltenes novada tūrisma informācijas centrs. Uz stabu ved glīts koka tiltiņš. Šeit, Kapsila mežā, ir četru ceļu krustojums: 7,3 kilometri līdz autoceļam Ķeņģi – Jaunpiebalga; septiņi kilometri līdz Vidzemes šosejai, seši kilometri līdz Launkalnei; 8,6 kilometri līdz Gulbenes šosejai. “Bez virziena norādēm svešinieki – ogotāji, sēņotāji, mednieki, makšķernieki vai citi braucēji – šajā pusē agrāk varēja viegli apmaldīties, lieki kavējoties, taču laiks mūsdienās ir nauda,” atzīst Raibā staba atjaunošanas idejas autore, launkalniete Sarmīte Nēgele. Taču būtisks apsvērums bija ne tikai vēlme sakārtot vides informāciju, bet arī saglabāt pagasta kultūrvēstures mantojumu. S. Nēgele vada Meža pētīšanas stacijas Smiltenes informācijas centru Mežoles meža novadā, kur ir daudzi vēstures objekti. “Tos apzinot, rodas piederības sajūta šai vietai, jo ir grūti dzīvot, ja nezini savas dzimtas saknes. Ir grūti strādāt, ja nezini savas darba vietas vēsturi,” uzskata S. Nēgele.Arī viņa bija dzirdējusi, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā toreiz vēl Raunas lielmežā, ceļu krustojumā netālu no Launkalnes, atradās Raibais stabs. Iecere bija to atjaunot pēc iespējas autentiskāku, bet ar šodienai atbilstošu informāciju. Tomēr S. Nēgelei neizdevās atrast nevienu veco laiku fotogrāfiju. Uz sludinājumiem neviens neatsaucās. Savukārt uzrunāto cilvēku stāsti izrādījās pretrunīgi. Robežstabi bija valsts krāsāsKāds stāstījis, ka pie Raibā staba bijušas norādes uz mežsargmājām “Avoti”, “Kapsils”, “Vārniņas” un “Vīksnas”. Vieni teikuši, ka stabs bijis no koka, citi – no betona. Daktera Jāņa Krūmala laikā tas esot pārvests uz Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas teritoriju. “Izstaigāju tur visas taciņas, bet neatradu neko līdzīgu. Arī par krāsojumu atbildes bija dažādas: vai nu melns ar baltām svītrām, vai sarkanbalti melns,” stāsta S. Nēgele.Beidzot viņa pieturējusies pie Ceļinieku muzejā Šlokenbekas muižā iegūtās informācijas. Proti, 1928. gada projektēšanas noteikumos teikts: “Uz apriņķu, pilsētu un miestu administratīvajām robežām uzstāda uz lielceļiem ar pārvaldību vienošanos robežstabus pēc kilometru stabu parauga, atzīmējot pašvaldību nosaukumus. Robežstabus krāso valsts krāsās.”Launkalniete, pagasta vēstures izzinātāja un saglabātāja Līga Klepere Raibo stabu atceras no savas bērnības. Aizvadītā gadsimta 50. gados, maza meitene būdama, viņa dzīvojusi Ķeņģos un kopā ar ģimeni zirga pajūgā braukusi uz “Zāģnieku” mājām pie vecvecmammas. Toreiz ceļa stabs atradies krustojuma vidū. Bijis melnbalti svītrots, ar norādēm.“Ļoti jauki, ka tagad te ir skaista, sakopta vieta. Paldies visiem, kuri mums sagādāja šo prieku. Arī virziens tagad vismaz zināms. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki agrāk šajā krustojumā aizbrauca pa nepareizo ceļu un maldījās,” stāsta L. Klepere. Īstenot ideju par Raibo stabu S. Nēgelei palīdzēja viņas kolēģis Ivo Ozoliņš un Meža pētīšanas stacijas direktors E. Šmaukstelis. Raibo stabu un koka tiltiņu izgatavoja Variņu pagasta firmas “MV Līvas” meistari Viesturs Ķuberis un Māris Strautiņš, bet norādes – Strenču novada māksliniece Daiga Kalniņa. Raibā staba apkārtni labiekārtoja Smiltenes uzņēmums “Lauku apgāds un meliorācija”.
