Līgo dienā un Jāņu naktī vainags, no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts, ir kā maģisks aplis. Galvā uzlikts, tas pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vēl vainags, tāpat kā Jāņu siers un Jāņu uguns, simbolizē sauli.
Mūsdienu līgotāji šos latviešu folkloras ticējumus niansēs var arī nepārzināt. Taču tradīcija par vainagiem, kam visiem jāņu bērniem jābūt galvā Jāņu naktī, ir tik spēcīga, ka izdzīvojusi cauri gadsimtiem. Modē – arī tēju vainagi Pateicīgākās puķes vainagu vīšanai esot margrietiņas, rudzupuķes un sarkanais āboliņš, kā arī smilgas. Taču mūsdienās floristi iesaka ne tikai jaunus izejmateriālus, bet arī citas formas līgotāju galvasrotai. Svētdien Smiltenē konkursā “Daiļākais Jāņu vainags” visvairāk skatītāju balsu ieguva no niedrēm pītas un pie niedru vainadziņa piestiprinātas bizes ar peoniju pušķiem galā.Konkursu “Daiļākais Jāņu vainags” jau trešo gadu rīko Smiltenes kultūras un sporta centrs un Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Smiltene”, lai noskaidrotu prasmīgākos pinējus. Piedalīties var ikviens interesents.Šogad skatītāji vērtēja 13 konkursā iesniegtos darbus. Niedru bižu autore ir septiņus gadus vecā brantēniete Anna Rubene, Trīs pakalnu pamatskolas 2. klases skolniece. Balvu saņēma viņas mamma Ginta Rubene, TLMS “Smiltene” dalībniece, kura pati svētdien konkursā greznojās ar divām īsākām niedru bizēm un pie vainaga piespraustu baltu peonijas ziedu.Pašas nopītas niedru bizes mājsaimniece G. Rubene katru vasaru ved pārdot uz Rīgu, zāļu tirdziņu Doma laukumā, tikai šogad tam nesanākšot laika. Toties svētdien Smiltenē Ginta mācīja tādu galvasrotu pīt ikvienam, kurš vēlējās.G. Rubene pati Jāņu vakarā sev vainagu nepin. “Es esmu sieva, bet vainagu pin jaunas meitas. Sievas var vīt vainagu, ja grib mazliet brīvāk dzīvot, bet citādi viņas var pīt sev bizes, it īpaši, ja mati ir īsi,” iesaka brantēniete.Savukārt vainagu Jāņu vakarā var darināt no jebkā, jo viss, kas dabā tovakar aug, ir jāņuzāles. G. Rubene iesaka ikvienam vainadziņam par pamatu ņemt smilgas, jo kopā ar tām viegli savīt jebkuras puķes. Viņa arī darina skaistus vainadziņus no labības vārpām.“Tagad ļoti modē ir vīt vainagus no ārstniecības augiem, piemēram, raspodiņa vai kumelītēm. Sākumā nēsā vainadziņu galvā, tad noliec istabā, lai izkalst, un ziemā tēju padzersi,” dod padomu brantēniete.Plūc baltu peoniju un sarkanu roziOtro vietu konkursā ieguva brantēnietes Dzintras Sābules darinātā cepure no papardēm, madarām un sarkanā āboliņa. Tādu cepuri darināt nemaz neesot tik grūti, kā izskatās, tikai vajagot daudz paparžu. Tās kopā sastiprina ar stiepli.Šobrīd Dz. Sābule ir bezdarbniece, bet savulaik mācījās floristu kursos Valmierā. Svētdien radošajās darbnīcās viņa kopā ar kaimiņieni Selgu Ivulāni mācīja no augiem darināt cepures, kaklasaites un dekorus – “rozītes”. Kas Dzintrai būšot galvā Jāņu vakarā, viņa vēl nezina, jo svinēšana būšot īpaša: jātēlo Paulīne Launkalnes amatierteātra pirmizrādē “Tās dullās Paulīnes dēļ”.Trešo vietu konkursā “Daiļākais Jāņu vainags” skatītāji piešķīra 22 gadus vecās smiltenietes Kristīnes Šarkovas darinātajam elegantajam vainadziņam, ko rotā balts peonijas un sarkans rozes zieds. Konkursā iesniegto vainagu autori saņēma balvas no TLMS “Smiltene” un Smiltenes kultūras un sporta centra. Papildu konkursam svētdien Smiltenē pie TLMS “Smiltene” ēkas Jāņus jau ielīgoja kopā ar Rīgas folkloras kapelu “Maskačkas spēlmaņi” un vietējiem koriem. Savukārt ceturtdien, 23. jūnijā, no pulksten 23.30 Jāņukalna estrādē varēs ballēties kopā ar grupu “Mūzikas kolekcija”. Smiltenes kultūras un sporta centra direktore Gunita Ozoliņa informē, ka ieeja zaļumballē ir bez maksas. Tā ir Smiltenes novada domes dāvana iedzīvotājiem saistībā ar Jāņukalna 100 gadu jubileju. Svētdien pirmo līgotāju vidū bija arī smilteniete Lolita Balode. Viņa uz dažām dienām atbraukusi ciemos pie savējiem no Anglijas. Lolitas meita Inga sestdien svinēja 12. klases izlaidumu.“Pie viena Smiltenē mazu mirklīti palīgošu, apciemošu savu pilsētu, paskatīšos, kas te izmainījies. Anglijā pietrūkst latviskās vides,” atzīst L. Balode.Kur ceturtdien līgos, Lolita vēl nezina. Vispirms izpētīšot kultūras pasākumu afišas. “Kur būšu un kādas jāņuzāles tur varēšu saplūkt, tāds man arī būs Jāņu vainags,” smaida L. Balode un piebilst, ka noteikti kādā brīdī apciemos savus Variņu tautas nama pašdarbniekus. Līdz aizbraukšanai uz ārzemēm L. Balode vadīja Variņu tautas namu.
