Šovasar garāmbraucēju uzmanību piesaista liels lauks ceļa Valmiera – Smiltene malā, Smiltenes pagastā, netālu no Zauskas priedes. Laukā aug augi baltiem, neredzētiem ziediem, kas pilnziedā skurbinoši smaržo. Cilvēki smaržu sajūt, pat neatverot mašīnas logu.
Pēc lasītāju lūguma noskaidrojām, ka laukā aug ķimenes. Šo Vidzemē salīdzinoši maz izplatīto augkopības kultūru 16 hektāru lielā platībā eksportam audzē Smiltenes pagasta zemnieku saimniecība “Rožkalni”. Vietējais tirgus pārpildīts“Rožkalnu” saimniekam Ivaram Ādamsonam audzēt ķimenes piedāvāja Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība (VAKS), kurai šī nodarbe ir jauns lauciņš. Pirmo ražu kooperatīva biedri, trīs Vidzemes saimniecības, arī “Rožkalni”, pirmo reizi nokuls tikai šovasar. VAKS izdevies atrast noietu ķimeņu augļiem ārzemēs. “Vietējam maizes un konditorejas izstrādājumu tirgum ķimenes Latvijā ir pieaudzētas pietiekami. Mēs savu produkciju eksportēsim, visticamāk, uz Austriju,” stāsta Vidzemes kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Ārzemēs ķimeņu augļus, piemēram, pārdodot arī mazumtirdzniecībā jau safasētus.VAKS ķimeņu audzēšanai uzrunājusi lielsaimniecības, kuras var uzņemties risku piedzīvot zaudējumus. I. Jansons pats redzējis ķimeņu laukus, kuros nekas nav izaudzis. Šis gads parādīšot, vai Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība arī nākamgad saviem biedriem piedāvās audzēt ķimenes un cik plaši to darīs.I. Ādamsons piedāvājumam piekritis labprāt, jo “Rožkalni” meklējuši augkopības kultūru, ko varētu audzēt papildu graudaugiem. Saimniecība ar interesi izmēģina dažādas novitātes, piemēram, pērn rudenī pirmo reizi iesējusi ziemas kviešu hibrīdu.Ja sējumi aizņem lielu platību, tad vienu stūrīti arī var atvēlēt eksperimentiem ar jaunām kultūrām, uzskata I. Ādamsons. “Rožkalnos” graudaugi, rapsis un zālāji šovasar aug 1200 hektāros.“Rožkalnu” saimnieku apmierina piedāvātā cena par ķimeņu augļiem: viens eiro par kilogramu.Taču audzētājam jārēķinās, ka ķimenes ir divgadīga kultūra, tāpēc vienu gadu zeme naudu nedos, jo raža ir reizi divos gados, uzsver I. Ādamsons. Labu mantu novērtē mežacūkasJau pērn vasarā paziņas izbrīnīti prasījuši, kāpēc “Rožkalnu” saimnieks savu lauku regulāri pļauj kā mauriņu un neļauj nekam izaugt. “Ķimenes pirmajā gadā neražo,” skaidro zemnieks, “un tad tās jāpļauj, lai nepāraugtu, un jācīnās ar nezālēm, miglojot ar herbicīdiem. Laukam pirms ķimeņu sējas obligāti jābūt tīram no daudzgadīgajām nezālēm.”Otrs nosacījums, – lauks jāsargā no mežacūkām, kuras uz ķimenēm esot ļoti kāras un var izpostīt visus sējumus. Tāpēc “Rožkalnos” ķimenes aug šosejas malā, nostāk no meža.I. Ādamsons smej, ka tagad viņa dzīvesbiedrei Līvijai biežāk būs jācep ķimeņu smalkmaizītes, jo netrūks, ko tām kaisīt virsū. Zemnieks bērnībā dzēris ķimeņu tēju, ko mamma bieži vārījusi. “Agrāk ķimenes auga grāvmalās, un tur tās tējai varēja vākt droši, jo transporta kustība toreiz nebija tik intensīva, kā mūsdienās,” spriež zemkopis.Ārstniecības augu audzēšanā un pārstrādē tējai specializējusies Bilskas pagasta zemnieku saimniecība “Bābēni”. Tās saimniece Anita Rābante iesaka ķimeņu augļu tēju dzert tad, ja ir gremošanas traucējumi. Tāpat ķimeņu tēja noder jaunajām māmiņām, jo veicina piena sekrēciju. “Bābēni” ķimenes tējai neaudzē, jo ir bioloģiskā saimniecība, bet bez ķimikāliju lietošanas ķimenes ir grūti izaudzēt, atzīst A. Rābante. “Mums ir doma šogad ievākt savvaļas ķimeņu sēklas, bet redzēs, kas no tā sanāks, jo būs ļoti jācīnās ar krustziežu spīguļiem un citiem kukaiņiem,” prognozē zemniece.
