No piensaimnieku puses bieži ir izskanējusi neapmierinātība ar pārstrādātāju noteiktajām piena iepirkuma cenām, daļa zemnieku pat ir atteikusies no piena lopkopības, uzskatot to par neizdevīgu.
Gluži pretēji domā Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Kalējiņi-1” saimnieks Kaspars Putrālis, kurš nemitīgi attīsta un modernizē piena ražošanu un katru gadu saimniecībā ievieš kaut ko jaunu.Palīdzēs celt efektivitātiŠogad tāds jaunums “Kalējiņos” ir jaunizveidotais kombinētās spēkbarības cehs, kuru pagājušo piektdien K. Putrālis prezentēja interesentiem no tuvākas un tālākas apkārtnes saimniecībā rīkotajā spēkbarības dienā. Zemnieks savu panākumu atslēgu atklāj vienā teikumā: “Visu laiku jāstrādā tā, lai mazāka kļūtu pašizmaksa.”K. Putrālis stāsta, ka viens no veidiem, kā to panākt, ir arī nule uzstādītās spēkbarības gatavošanas iekārtas, ko pats saimnieks salīdzina ar minirūpnīcu. “Cehs man ļaus palielināt izslaukumu un racionālāk izmantot lopbarību,” apliecina K. Putrālis.Spēkbarības ražošanas iegādei zemnieks izstrādājis projektu, lai iegūtu atbalsta finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. “Ziemā projektu apstiprināja, un pašlaik cehs jau ir sagatavots darbam. Šobrīd mēs vēl paši visa veida graudus miksējam barības dalītājā, bet turpmāk šis process būs automātisks. Katram izejvielu veidam – kviešiem, miežiem, sojai, kukurūzai, rapsim – būs savs pieņemšanas tornis. Darbiniekam ar minitraktoru atliek bunkuros sabērt attiecīgās izejvielas un uzstādīt programmu, izvēloties nepieciešamo barības recepti. Pārējo izdara iekārtas,” skaidro K. Putrālis.Viņš atzīst, ka tikai ar saviem spēkiem zemniekiem šādu līmeni būtu grūti sasniegt. “Mūsdienās, ja ir vēlme izveidot ekonomiski stabilu saimniecību, ir neprāts atteikties no Eiropas Savienības fondu piedāvātā atbalsta. Mēs savā saimniecībā jau kopš pirmās dienas darbību esam virzījuši minēto fondu apguvē. Tiklīdz bija pieejams Eiropas finansējums, mēs jau otrajā kārtā iesniedzām projektu par jaunas novietnes celtniecību,” stāsta K. Putrālis. Spēkbarības ceham saimniecība ir izvēlējusies Austrijas firmas “Gruber – Maschinen GmbH” iekārtas un kopā ar ēku, kurā tās varētu uzstādīt, izmaksas sniedzas līdz 200 tūkstošiem eiro. “Kalējiņu-1” saimniekam ceha izveide iznāca lētāka, jo iekārtu uzstādīšanai viņš atvēlēja jau iepriekš uzcelto angāru graudiem. No 150 tūkstošu eiro izmaksām 55 procentus sedza Eiropas Savienība.Panākumi nāk caur lielu darbuSpēkbarību saimnieks ražo ne tikai pats savai saimniecībai, bet pārdod arī apkārtējiem lopkopjiem. “Te arī atklājas kooperācijas nozīme. Man ir iespēja lielākos vairumos lētāk iepirkt izejvielas spēkbarības gatavošanai, tādēļ arī, pārdodot to citiem, varu noteikt konkurētspējīgu cenu,” saka K. Putrālis. Saimnieks piebilst, ka tā izdodas arī samazināt pašizmaksu piena ražošanā. Uz jautājumu, vai viņu apmierina piena cena, zemnieks atbild: “Piena cena ir tāda, kāda tā ir. Lieta tā, ka piens ir prece, kas patērētājiem būs vajadzīga vienmēr. Nav svarīgi, vai ganāmpulkā ir 5, 10 vai 100 govis. Nozīme ir tam, cik liela ir pašizmaksa. Tās samazināšana ir mans mērķis jau kopš saimniekošanas sākuma. Jo mazāka pašizmaksa, jo vairāk latu paliek pašam,” apliecina K. Putrālis. Spēkbarības dienā “Kalējiņos-1” redzēto atzinīgi novērtēja arī atbraukušie viesi, gan atzīstot, ka tādu līmeni var panākt tikai ar milzu piepūli un mērķtiecīgu darbu. “Man ir mazāka saimniecība. Vēl visu neesmu pamatīgi izpētījis, bet tas jau skaidrs, ka šādu līmeni nav viegli sasniegt. Jāiegulda gan daudz darba, gan līdzekļu,” saka zemnieks Artis Janelis no Mazsalacas.Pašlaik saimniecības ganāmpulkā ir 500 mājlopu, no kuriem 250 ir slaucamas govis. “Tāda ir mūsu izaugsme no 2003. gada, kad sākām saimniekot ar 20 govīm. Katru gadu saimniecībā uzceļam kaut ko jaunu, cita ceļa, lai pastāvētu, vienkārši nav,” secina K. Putrālis.
