Viens no Grundzāles pagasta simts latu stipendiātu svarīgākajiem darbiem šobrīd ir puķu dobju pārveidošana pie pamatskolas. Šķietami vienkāršais darbs patiesībā prasa daudz rūpju, ideju, zināšanu un darbaspēka. Vienojoties kopīgam mērķim, viņiem tas izdodas.
Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece stāsta, ka pagājušajā gadā, sadarbojoties un uzklausot Smiltenes novada domes ainavu arhitektes Agijas Bērtiņas idejas un ieteikumus, tika pārrakta puķu dobe pie kultūras nama. “Puķu dobju pārveidošanai ir vairāki iemesli. Vēlējāmies kaut ko jaunu, tāpēc iestādījām citas puķes un izmainījām dizainu, bet bija arī jāuzlabo augsne. Lai kā dobes ravētu, tās vienalga aizauga ar nezālēm. Sapratām, ka augsne bija pilna ar nezāļu saknēm. Simts latu stipendiātu programma būs tikai līdz šā gada beigām. Tā mums pagastā ir ļoti liels atspaids, tāpēc bija jārīkojas,” simtlanieku darbu novērtē A. Zvejniece.Veido pievilcīgāku vidiŠobrīd pagastā ir 26 simts latu stipendiāti, drīzumā viņiem pievienosies vēl viens. Viņu vadītāja Iveta Spunde darbus iedevusi atbilstoši katra spējām, fiziskajam spēkam un raksturam. Vairāki simts latu stipendiāti piesaistīti zāles pļaušanai, malkas gatavošanai, palīdz skolas bibliotēkā, bērnudārzā, kā arī mazgāja kultūras nama un pagasta pārvaldes ēkas logus, bet aizvadītajā nedēļā apmēram desmit no viņiem ķērās klāt puķu dobju pārveidošanai pie Grundzāles pamatskolas. Savu devumu puķu dobju veidošanā sniedz ne vien novada domes ainavu arhitekte un simtlatnieki, bet arī pagasta iedzīvotāji, palīdzot ar mēsliem un puķu stādiem. “Izrakām visas vecās puķes, nolikām ēnā, tad izravējām gāršas, Ainars Zālītis atveda mēslus, pēc tam visu nolīdzinājām. Agija Bērtiņa mums iezīmēja jaunās dobes kontūru. Veidojot puķu dobi, izmantojām jau esošos augus, kā arī pagasta iedzīvotāju uzdāvinātos,” stāsta I. Spunde. Viņu priecē ainavu arhitektes padomi, jo līdz ar tiem rodas idejas jauniem darbiem. Piemēram, lai izveidotu pievilcīgāku vidi un skaistāku ainavu pie skolas, iecerēts pie atpūtas soliem zemi noklāt ar granti. Savukārt vienu dobi aizēno krūmi, tos nopļaus līdz zemei. Kaut kas vairāk kā tikai darbsUz jautājumu, kas vēl iecerēts, simts latu stipendiātu vadītāja atbild: “Darbi saplānoti visai vasarai. Jārok grāvītis, jākrāso sienas bērnudārzā un jāpielabo nojume, malka jākrāmē. Simtlatnieki strādā arī Aumeisteros un Vizlā. Pamatīgs darbs pagastā bija ceļmalu sakopšana.”Grundzāles pagastā simts latu stipendiātiem iesaistīšanās šajā programmā ir devusi iespēju ne vien strādāt un nopelnīt, bet arī iegūt jaunus paziņas. Simtlatniekiem ir kāda tradīcija, ko ieviesa viņu vadītāja. “Tad, kad beidzas šī programma, rīkojam kopīgu pasākumu. Pagājušajā gadā upes malā ēdām pašu ceptus pīrādziņus, kūku, mums pat bija atrakcijas. Vienu reizi sametām naudu un aizbraucām uz jūru, to daudzi sen nebija redzējuši. Arī šogad kaut ko izdomāsim,” saka enerģiskā I. Spunde.Pagasta pārvaldes vadītāja par sievieti teic atzinīgus vārdus, jo darbs nav viegls, taču I. Spunde ar visu tiek galā lieliski.
