Aizvadītajā nedēļā veidoju tematisko lapu par pusaudžiem un jauniešiem, lai noskaidrotu, kā viņi plāno savu vasaru. Mani iepriecināja tas, ka visi grib strādāt, vēlas būt noderīgi, nopelnīt, tomēr ir viens liels BET. Cik zinu, iespējas strādāt pusaudžiem un jauniešiem vasarā ir gaužām maz. Ja vēl pirms pāris gadiem Smiltenē skolēnu brīvlaikā bērni bija manāmi darbojamies veikalos, kafejnīcās vai veicot kādu sabiedrisku darbu, tad tagad ir citādi. Šo faktu apliecina viņi paši, un ne viens vien lūkojas ārzemju virzienā. Pat tad, ja ir izvēles iespēja, jaunatne priekšroku dot kādai citai Eiropas Savienības valstij, savu lēmumu argumentējot ar vārdiem – tur vismaz var kaut ko nopelnīt un pret cilvēkiem izturas ar cieņu. Atceros, ka arī man padsmitnieku gados bija ļoti svarīgi skolēnu brīvlaikā atrast kādu darbiņu, tiesa gan, man pat prātā nenāca to meklēt ārpus Latvijas. Pateicoties vecmāmiņai, strādāju pienotavā – siera ražotnē. Darbs bija fiziski smags, bet savā pirmajā algas dienā visas grūtības aizmirsās. Vēl tagad spilgti atceros, cik biju laimīga, saņemot vairāk nekā simts latus par nostrādāto mēnesi. Arī tagad ir jārod iespējas nodarbināt jauno paaudzi, citādi pārņem skumjas aizdomājoties, kurp mēs dodamies, ja pieļausim, ka pat viņi sāks izbraukt no Latvijas.
