Citviet pagastos ir apbrīnas vērti kultūrvēsturiski pieminekļi vai celtnes, bet Grundzāles iedzīvotājiem ir nelielā un rāmā Palsa, kas vijas caur centru. Senatnē tās krastos bija estrāde, kura pulcēja vietējos ļaudis un cilvēkus no malu malām. Entuziasti ir apņēmības pilni upes krastos izveidot aptuveni sešsimt metru garu dabas taku. Atspēriens ir projektā iegūtais tūkstotis eiro.
Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece stāsta, ka ideju ģeneratori dabas takai ir grundzālieši Dace un Aigars Ozoliņi, pārējie vietējie entuziasti un biedrības “Grundzāle 2010” biedri atbalstīja ieceri. Viss notika likumsakarīgi.Pērn D. Ozoliņa apmeklēja kursus, kuros apguva iemaņas rakstīt projektus. Kā dabas mīlei viņai bija skaidrs, ka rakstīs projektu par dabas takas izveidi. Diemžēl programma, kur grundzāliete cerēja to iesniegt, bija slēgta, arī vēlāk to neatjaunoja. Toties biedrība “Lauku partnerība Ziemeļgauja” uzaicināja A. Zvejnieci uz sapulci, kurā vēstīja par iespēju piedalīties projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”. Tas bija īstais mirklis grundzāliešiem īstenot savu sapni, un tas izdevās. Projektu, ko biedrība īsteno kopā ar Nīderlandes “Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij” fondu, apstiprināja. Pārbaudi izturēja, jāsāk darbotiesLai pārliecinātos, ka Grundzālē patiesi grib izveidot dabas taku un tai ir piemērota vieta, konkursa žūrijas komanda piecu cilvēku sastāvā, tostarp Nīderlandes fonda direktors Franks van Bussels un pārstāvis Latvijā Niko Opdama, visu apskatīja klātienē. Jāpiebilst, ka projektā iegūtie līdzekļi domāti materiālu iegādei, savukārt darbs būs sabiedriskais.To, ka pagasta ļaudīm šis projekts ir svarīgs, apliecināja jau paveiktie darbi. Lielajā talkā ap četrdesmit grundzāliešu vienojās kopīgam mērķim – iztīrīt Palsas krastus vietā, kur jau pavisam drīz vedīs dabas taka. Ar cirvjiem, mačetēm un zāģiem krastmala atbrīvota no krūmiem, zariem vairāk nekā puskilometra garumā, kā arī no sanesumiem iztīrīta daļa upes. “Kad stāstījām iedzīvotājiem par mūsu iecerēm, guvām negaidīti lielu atsaucību. Tas viss ir mūsu kopdarbs,” ejot gar Palsu, stāsta A. Zvejniece.Varēs lieliski izbaudīt dabu Pagasta pārvaldes vadītāja saulainajā pusdienlaikā izrāda vietu, kur jūnijā uzsāks labiekārtošanas darbus. Takas sākums būs vietā, kur agrāk atradās estrāde, un tā vedīs pārdesmit metrus tālāk, kur taps tiltiņš pār Palsu. Otrā krastā dabas taka turpinās mest līkločus līdzās upei, pa ceļam, iepretim kādreizējai pirts mājai, tiks izveidots viens no pieturas punktiem. Tālāk taka turpinās pa salīdzinoši līdzenu apvidu, kur, palūkojoties uz otru krastu, var manīt dolomīta atsegumu. Vēl pēc pāris minūšu gājiena ikviens nokļūs stāvās nogāzes pakājē, kur pavisam drīz augšup vedīs pakāpieni. Izejot šo maršrutu, rodas sajūta, ka laiks stāv uz vietas.To, ka upes krasti ir brīnišķīga vieta, pārliecinājies Palsas ielas iedzīvotājs Normunds Vaivads. “Bērnībā te esmu dauzījies, tagad mēdzu pastaigāties. Vieta ir skaista un pēdējo gadu laikā kļuvusi daudz tīrāka, jo “biznesmeņi” to visu ir iztīrījuši no metāla, ja nu kādā vietā pudeļu lauskas mētājas,” zina stāstīt vīrietis.Viņš uzskata, ka vēl nepieciešams izveidot tiltu, kas atrastos dabas takas beigās. Savulaik tajā vietā pāri Palsai slējās tāds tilts, kāds nekur citur Latvijā nebija. Gadu gaitā tas vairākkārt atjaunots, taču mūsdienās abus krastus vienoja dēļu laipas. Diemžēl palu laiku tās neizturēja. „Tilts ir vajadzīgs, jo cilvēki to izmanto, lai aizietu uz avotiņu, un vasarās tas ir tuvākais ceļš, pa kuru uz mežu doties ogotājiem un sēņotājiem,” paskaidro N. Vaivads.No vienas idejas līdz nākamajāmArī Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja cer, ka tuvākā nākotnē izdosies šo tiltu uzcelt, taču šobrīd tam pietrūkst finansējuma. „Noteikti turpināsim rakstīt vēl kādu projektu, lai nākamajā gadā papildinātu šogad paveikto un no jauna uzceltu estrādi. Šobrīd tajā vietā atrodas vien galds ar vairākiem soliem, kur cilvēki var atnākt un pasēdēt. Patiesībā Palsas krastu sakopšana un labiekārtošana mums ir dabiska nepieciešamība, jo Grundzāles centrā nav vietu pastaigātām un atpūtai. Staigāt var vienīgi pa ielām, bet brīvā laika pavadīšanas vietu trūkst, izņemot bērniem, kuriem ir pērn izveidotais rotaļu laukums,” teic A. Zvejniece. Tagad būšot vieta, kur pašiem aiziet un ciemiņus aizvest, arī dabas mācības stundas te varētu vadīt.D. Ozoliņu pārņēmušas vēl citas idejas saistībā ar dabas taku. Viņa prāto, kā to ar laiku padarīt redzamāku iebraucējiem, kā arī piešķirt tai izglītojošu lomu. Piemēram, teritorijā izvietojot informatīvus stendus, kas upē ir īpašs, par aizsargājamiem augiem. Viens no cēlākajiem mērķiem ir vismaz posmu no takas nākotnē padarīt pieejamu māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. „Tagad uz krastmalu sanāk bieži iet, jo, kad rodas idejas, gribu redzēt, kā dabā tās izskatītos. Vīrs ir izveidojis dabas takas Vizlā un Virešos, drīz vairs mums nebūs tur jābrauc, jo varēsim izmantot un izbaudīt savējo,” priecājas grundzāliete.
