Meža pūce ir 2011. gada putns Latvijā. Iespējams, šo faktu zina daudzi cilvēki, taču ne visi meža pūci ir redzējuši dabā. Iespēju ikvienam interesentam visu diennakti vērot šo putnu un viņa uzvedību piedāvā palsmanietis Jānis Pērle.
Netālu no savām mājām “Bišuleja”, kas atrodas Palsmanē, Jānis lielā eglē ierīkojis mākslīgu ligzdvietu – pūču būri, un tajā uzstādījis web kameru. Kopā ar radinieku Andri Sīli jaunietis izveidojis mājaslapu internetā http://owl-lv.appspot.com/:. Tur tiešsaistē visu diennakti var vērot, ko būrī dara meža pūču ģimene.Tas ir unikāls pētījumsBrīdī, kad mājas lapā ieskatās “Ziemeļlatvija”, ir dienas vidus. Būrī saldi čuč trīs pūčulēni. Pūces ir aktīvas tumsā, tāpēc mājaslapā izveidota arhīva sadaļa. Tajā var ielūkoties, lai redzētu notikumus iepriekšējās diennaktīs.Pēc Jāņa rīcībā esošajiem statistikas datiem, “Bišulejas” meža pūču dzīvei mājaslapā internetā seko vidēji 300 līdz 400 cilvēku dienā. Līdz šim bijuši aptuveni 15 tūkstoši apmeklējumu no 35 pasaules valstīm. Cītīgākie sekotāji redzējuši gan to, kā meža pūce marta beigās izperēja trīs olas, gan kā vēlāk aprīļa nogalē no tām izšķīlās trīs pūčulēni. Aizvadītajā ceturtdienā meža pūču eksperts, ornitologs Andris Avotiņš juniors un J. Pērle viņus apgredzenoja. Meža pūces mazuļi nu jau paaugušies. A. Avotiņš prognozē, ka pirmais pūces bērns ligzdu varētu pamest šīs nedēļas vidū.Ornitologs uzskata, ka Jāņa Pērles darbs meža pūču pētīšanā ir unikāls Latvijā. “Ir līdzīgi pētījumi par citām putnu sugām, bet par meža pūci šobrīd cita tāda nav. Jāņa darbs sniedz nozīmīgas zināšanas par sugas ligzdošanas ekoloģiju. Tāpat svarīga ir sabiedrības informēšana un izglītošana par vidi. Jo vairāk cilvēkiem stāstīs un rādīs par dabu, jo vairāk cilvēku aizdomāsies, ka ekonomiskā un saimnieciskā darbība ir jāsaista ar dabas aizsardzību. Veicot cirtes, jāatstāj lielu dimensiju koki ar dobumiem, kas ir mājvieta pūcēm un citām putnu sugām,” uzskata A. Avotiņš.Intensīvās mežizstrādes dēļ pūcēm Latvijas mežos trūkst piemērotu ligzdošanas vietu – vecu un dobumainu koku, secina ornitologi.Vispirms rāpjas; lido pēc tamJ. Pērle pūču būrim piemērotu vietu atradis parkā pie savām mājām. Ikdienā viņš ir Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Valsts vides vecākais inspektors, kā arī studē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē Dabas pētīšana ir Jāņa sirdslieta. Meža pūces ligzdošanas paradumus jaunietis jau divus gadus pēta tikai uz entuziasma pamata, ieguldot savu laiku un naudu, un nav pat mēģinājis piedalīties Eiropas Savienības (ES) projektu konkursos. Tas esot pārāk laikietilpīgs process.Par meža pūces bērnu paradumiem Jānis stāsta ar mīļumu. Vispirms pūčulēni mācoties rāpties pa koka stumbru, līdz tiek līdz lidošanai. “Viņi ieķeras ar nadziņiem kokā un pēc tam ar knābīti aizāķējas aiz miziņas. Tad atkal ar nadziņiem, ar knābīti – un tā virzās uz augšu, līdz vēlāk lēkā pa koku zariem. Tad pūčulēni būrī vairāk neuzturas un iemācās lidot. Kad viņi ir paaugušies, vecāki savus bērnus dzen projām, aizsargājot savu teritoriju, bet mazuļi izvietojas 40 līdz 50 kilometru rādiusā ap vecāku ligzdu,” stāsta J. Pērle. Kur aizlidos Palsmanes pūčulēni, vēlāk, iespējams, varēs uzzināt, pateicoties ap viņu kājiņām apliktajam gredzenam. Tajā ir iegravēti burti un cipari, pēc kuriem ornitologi var noteikt vietu, kurā pūčulēni tikuši apgredzenoti.Šo procesu ceturtdien ar interesi vēroja arī Palsmanes pamatskolas skolēni. Ornitologs A. Avotiņš uzrāpās kokā, paņēma pūču mazuļu trijotni, ielika somā, norāpās lejā, kur mazuļus apskatīja, apgredzenoja un nosvēra.
PAR MEŽA PŪCI
Meža pūce ir visbiežāk sastopamā no 13 Latvijā reģistrētajām pūču sugām. Tās krāsa variē no gaiši pelēkas līdz tumši rūsganbrūnai. Aktīva krēslā un tumsā, kad meklē barību, pārsvarā peļveidīgos grauzējus. Ligzdu meža pūce pati negatavo, bet mazuļu audzēšanai meklē lielus koku dobumus. Ja to neatrod, apmetas liela apmēra kokos māju pagalmos, parkos, kapsētās un apdzīvotās vietās.(Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības datiem)
