Paldies par svētkiem! Cepuri nost un kāju virsū! Tik uzmundrinošu kāda bijušā strencēnieša uzslavu interneta portālā www.ziemellatvija.lv izpelnījušies Gaujas Plostnieku svētku rīkotāji. Sestdien Strenčos – nu jau starptautiskā plostnieku pilsētā – 14. gadu pēc kārtas upes krastā sagaidīja plosta ekspedīciju.
Pēc tam visu dienu un nakti pilsētā turpinājās svinības. Tādi svētki, kā šoreiz, Strenčos ilgi nav baudīti, – gan laiks jauks, gan pasākumu daudz, priecājas sestdien svinētāju vidū sastaptais pensionārs Aivars Biernis. Jābrauc, kad ievas ziedIt īpaši A. Biernis ir saviļņots par Plostnieku svētku laikā Gaujmalā iestādīto ozoliņu, kuram pats izraudzījās labāko augšanas vietu uz āderu krustpunkta. Koks aug pļaviņā iepretī Vecajam ozolam, kas nolūza pērn 8. augusta vētrā.A Biernis novēl kociņam sasniegt Vecā ozola sirmumu. “Tad mēs skatīsimies uz šodien iestādīto ozolu no augšas, bet būs citi cilvēki, kuri priecāsies par Strenču simbolu,” teic pensionārs.Jaunais ozols ir tikai viena no ilgi paliekošām vērtībām, ko 14. Gaujas plostnieku svētkos ieguva Strenči. Jaunums ir arī Plūdu stabs, kas novietots Gaujas krastā un atgādina, ka mazpilsēta pavasaros piedzīvo upes uzbrukumu. Plūdu stabu darināja koktēlnieki strencēnieši Guntars Briedis un Aldonis Gustavs. No Jērcēnmuižas parka atvestajā ozola stumbrā iegrebti simboliski vilnīši un piestiprinātas divas plāksnītes, norādot 2010. un 2011. gada plūdu līmeni.Jau tūlīt pēc Plūdu staba atklāšanas pie tā fotografēties steidza gan vietējie iedzīvotāji, gan ciemiņi. Siguldieši Gunta Rostoka un Vasilijs Getikovs uz Gaujas Plostnieku svētkiem brauc jau ceturto gadu. Laiku atcerēties esot viegli, – tad, kad ievas zied. “Mums te ļoti patīk skaistā daba, plosti, viesmīlīgie Strenču ļaudis un svētku programma,” slavē G. Rostoka.Šis gads ir īpašs, jo Strenči oficiāli atzīti par starptautisko plostnieku pilsētu. Starptautiskās plostnieku asociācijas valde atbalstījusi biedrības “Gaujas plostnieki” lūgumu piešķirt Strenčiem šādu statusu. Uzņemti starptautiskajā cunftēBiedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvis Andrejs Poloskovs skaidro, ka bez iemesla neviena pilsēta tādu titulu neiegūst. Ir jābūt vēsturei – plostnieku aroda tradīcijām, kas vai nu nekad nav pārtrauktas vai arī ir atjaunotas. “Esam strādājuši, lai pierādītu, ka atbilstam visiem kritērijiem un turpinām plostnieku tradīcijas. No 2001. gada esam Starptautiskās plostnieku asociācijas biedri,” piebilst A. Poloskovs. Jaunā statusa iegūšanu Gaujas plostnieki jau nosvinējuši kopā ar poļu plostniekiem, kuri aizvadītajā nedēļā ieradās ciemos. Portāla www.ziemellatvija.lv statistikas pārlūks svētdien vakarā fiksēja lietotājus no Polijas. Iespējams, poļi, nokļūstot mājās, kavējušies jaukās atmiņās par Gaujas plostnieku svētkiem un pārskatījuši fotogrāfijas.To, ka Strenči ir starptautiskā plostnieku pilsēta, tagad zina visi, kuri iebrauc pilsētā. Ir uzstādītas četras zīmes, un katrai no tām ir savs sponsors, informē biedrības “Gaujas plostnieki” sekretāre Velga Graumane. Zīmei Valmieras ceļa pusē tas ir uzņēmums “Vidzemes energoceltnieks”, Smiltenes pusē – “Strenču MRS”, Jērcēnu pusē – zemnieku saimniecība “Dārznieki”, bet, iebraucot no Valkas puses, zīme uzstādīta par biedrības “Gaujas plostnieki” saziedotajām biedru naudām. Strenči kā plostnieku pilsēta par sevi kopš sestdienas atgādina arī ar plosta maketu un informācijas stendu, kas novietots zālienā Valkas ielas malā. Stendā var uzzināt par plostniecības vēsturi, plosta uzbūvi, Gaujas plostnieku svētku tradīcijām, plostu ekspedīciju un biedrību “Gaujas plostnieki”. Plosta maketa un informācijas stenda idejas autors ir Strenču novada deputāts Jānis Ence. “Arī citiem jāredz, ka Strenčos ir vīri, kuri vēl joprojām māk siet plostu,” viņš uzsver. Plosta maketu ar trijām plenēm pagatavoja pieredzējušie Gaujas plostnieki: Romāns Polītis, Dzintars Pulkstenis, Normunds Āboliņš, Ilmārs Strauts, Jāzeps Zeiļuks, Uldis Vaivads, Ingus Riekstiņš un Juris Siliņš, piepalīdzot Strenču vidusskolas skolēniem.14. Gaujas plostnieku svētkus rīkoja Strenču novada dome un biedrība “Gaujas plostnieki”. Plostnieku sumināšanā piedalījās arī “Ziemeļlatvija”. Portāla www.ziemellatvija.lv redaktore Sarmīte Ozola pasniedza “Ziemeļlatvijas” pārsteiguma balvas (laikraksta “Ziemeļlatvija” abonementu trijiem mēnešiem) galvenajam plosta ekspedīcijas stūrmanim Romānam Polītim un plostniekam Normundam Āboliņam par atraktivitāti, radot pārsteidzošu preses “pīli”.
