Tiklīdz mūs atkal lutinās un sildīs saulīte, jāņem divriteņi un jādodas Smiltenes velotakās, kas ved pa Niedrāja ezera apkārtnes mežiem. Aizvadītās nedēļas nogalē starta un finiša vietās ir uzstādīti lieli stendi ar velotaku shēmām un velosipēdistiem noderīgu informāciju.
Pateicoties informatīvajiem stendiem, tagad cilvēkiem ir vieglāk jau laikus saplānot brauciena maršrutu un orientēties mežā, sekojot norādēm zilā, sarkanā vai dzeltenā krāsā. Automašīnām jauno taku liegsStendu izgatavošanu un uzstādīšanu finansēja valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība, popularizējot Smiltenes apkārtnes velotrasi ar trijām sarežģītības pakāpēm un savas iekoptās atpūtas vietas: Niedrāju, Cērtenes pilskalnu un Silvas dendrāriju. “Vēlamies Smiltenes piepilsētas mežus padarīt pēc iespējas pieejamākus vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem. Turklāt, kā jau redzams kalnu riteņbraukšanas sacensībās populārajos Tautas braucienos, ar velosipēdiem brauc arvien vairāk cilvēku,” teic Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājs Normunds Vīksna.Informatīvie stendi uzstādīti pie Niedrāja ezera centrālās peldvietas, Silvas dendrārija un sporta un atpūtas kompleksa “Teperis” ceļa malā.Vieglākā un īsākā velotaka dabā marķēta dzeltenā krāsā un piemērota jebkuram cilvēkam, kurš prot braukt ar divriteni. Tās garums – aptuveni 10 kilometru. Zilā ir vidējas grūtības trase, aptuveni 20 kilometrus gara, un ieteicama braucējiem ar nelielu pieredzi. Sarkanā ir paaugstinātas grūtības trase cilvēkiem ar pieredzi sporta braucienos ar kalnu divriteņiem. Tās garums – vidēji 30 kilometru. Dabā trases apzīmētas uz kokiem ar krāsu karodziņiem, bet sadalījuma vietās ir norādījuma zīmes.Jūnija sākumā ekspluatācijā plānots nodot gājēju un riteņbraucēju taku gar Niedrāja ezeru, un tad ar divriteni vairs nebūs jākratās pa koku saknēm un dziļām grambām. Firmai “Ceļinieks 2010” vēl atlikuši pēdējie darbi ceļa seguma būvē un koka barjeru uzstādīšana takas sākumā un beigās. N. Vīksna uzsver, ka taka paredzēta tikai velosipēdistiem un gājējiem, bet ar automašīnām, motocikliem un kvadracikliem pa to nedrīkstēs braukt. Par to informēs ceļa zīmes.Nākamo sakops KlievezeruN. Vīksna tāpat kā Smiltenes velotaku izveidotāju Brakovsku ģimenes pārstāve Ilze Brakovska par skaistāko vietu maršrutā atzīst augsto Pārkaļņu kalnu. No turienes pāri izcirtumam paveras skats uz plašo apvārsni.“Tiešām būtu labi,” atteic Ilze uz “Ziemeļlatvijas” ideju, ka šeit iederētos tādi paši skaisti koka soliņi kā pie Niedrāja ezera. Ilzes sapnis ir vēl lielāks – par skatu torni šajā ainaviski skaistajā vietā, kas atrodas 140 metrus virs jūras līmeņa. Daudzi kalnu riteņbraukšanas sacensību dalībnieki vēlāk atzinuši, ka pat maču laikā uz mirkli piestājuši un izbaudījuši idillisko skatu.Netālu atrodas tūrisma apskates objekts – Naudas akmens, kas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Teika vēsta, ka pie šā akmens sen atpakaļ zviedri aprakuši zelta naudu.I. Brakovska secina, ka uz Naudas akmeni vajadzēs uzlikt papildu norādi, jo daudzi cilvēki stāstot, ka nav izdevies šo vietu atrast.Visu koka norāžu dizaina autors un veidotājs Smiltenes velotakās ir Jānis Brakovskis juniors, Rīgas Tehniskās universitātes students. Brakovsku ģimene ir arī šo taku apsaimniekotāja.Ilze iesaka arī ģimenēm izvēlēties sarkano, paaugstinātas grūtības trasi un veltīt tai visu dienu, jo tur ir, ko redzēt, – “fantastiskas gravas mežā un citus brīnišķīgus skatus”. Vietās, kur velosipēdisti nejūtas droši, ritenis jāstumj pie rokas un pašiem jāiet kājām pastaigājoties. Jaukas emocijas varēšot gūt pārpārēm.Austrumvidzemes mežsaimniecība sola atpūtniekiem vēl citus labumus Smiltenes otrā pusē, pie Klievezera. “Drīz sāksies Klievezera pludmales labiekārtošana, ko iedzīvotāji gaidīja visu pagājušo gadu. Sākumā ierīkosim vienu laipu. Būs atpūtas soliņi un pēc domes ainavu arhitektes Agijas Bērtiņas ierosinājuma – četri koka zviļņi, lai cilvēki varētu sauļoties, neguļot smiltīs,” saka N. Vīksna.
