Vakar rīta pusē, intereses vadīts, devos uz Valkas brāļu kapiem, kas arhitektoniski neapšaubāmi ir viens no veiksmīgākajiem pieminekļiem pilsētā – tēlnieces Artas Dumpes radīts. Pēdējā kaut cik ievērojamā kritušo godināšana tur notika pirms dažiem gadiem, kad atbrauca Krievijas vēstnieks Latvijā un radās pat iecere veidot plašāku sadarbību par kompleksa remontdarbu iespējām. Tā vai citādi, ar pašvaldības spēkiem tas tiek uzturēts tīrībā. Šogad ziedi izvietoti ne tikai pieminekļa pakājē, bet arī pa visu kapu perimetru. Civilizētai nācijai ir jāizrāda cieņa visiem, arī pretinieku, kritušajiem karavīriem. Nevajadzētu karavīrus dalīt labajos un sliktajos. Visbiežk negaidīti apstākļi jeb liktenis karotājus nostādīja vienā vai otrā frontes pusē.Kāpēc notiek dažādu uzskatu konfrontācija, vai uzvara pār nacismu svinama 8. vai 9. maijā. Ja esam Eiropas Savienībai un NATO piederoša valsts, tad loģiski, ka Otrā pasaules kara beigas svinamas 8. maijā. Krievija un citas tai solidāras valstis uzskata, ka nozīmīgāks ir 9. maijs, jo, kad tika parakstīts Vācijas kapitulācijas līgums, antihitleriskās koalīcijas dalībniece Krievija atradās citā laika joslā, tāpēc notikums datējams ar 9. maiju. Ja ap šiem datumiem nebūtu nekādas politiķu saceltas ažiotāžas, tad lai atzīmējami būtu abi, jo cik nu daudz ir palicis to veco vīru, kuri patiešām piedalījās karā, un neba mums viņu ierašas mainīt. Lai kā nebūtu beidzies karš, tas nemazina tēvzemes aizstāvēšanas nozīmi un ikviens karavīrs ir pagodināms arī tad, ja pēc kara nokļuvām pusgadsimtu ilgā okupācijā.
