Iveta Livziniece, Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumosVirsmežniecības darbā nereti nākas saskarties ar problēmām, ko meža īpašnieki paši sev sagādājuši nepārdomāti, izsniedzot pilnvaras citām personām. Kas būtu jāzina par pilnvaru izsniegšanu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem?Apliecinājums koku ciršanai ir atļauja mežā cirst kokus. Ja īpašnieks vēlas pilnvarot citu personu rīkoties viņa vārdā, ir jāapdomā pilnvaras apjoms, termiņš un speciāli norādāmas pilnvarnieka tiesības.Pilnvaru apjoms ir uzdevumi, kurus pilnvaras devējs uztic veikt pilnvarniekam, un tie var būt:1. konkrēts uzdevums vienas atsevišķas darbības veikšanai, piemēram „iesniegt iesniegumu un saņemt apliecinājumu kopšanas cirtei”; 2. uzdevumu kopums darbību veikšanai noteiktā jomā, piemēram, „veikt mežizstrādi, pārstāvēt intereses Valsts meža dienestā, kā arī iesniegt iesniegumus un saņemt apliecinājumus”; 3. vispārīgs uzdevums veikt visa veida nepieciešamās darbības, piemēram, „pārvaldīt, apsaimniekot īpašumu, kā arī slēgt visāda veida darījumus”. Šāda pilnvara ietver sevī arī tiesības saņemt apliecinājumu koku ciršanai kailcirtē.Pilnvaras derīguma termiņš:1. pilnvara var būt spēkā līdz konkrētā uzdevuma izpildei, piemēram, ja uzdevums ir saņemt apliecinājumu koku ciršanai, tad pilnvara zaudē spēku ar brīdi, kad tiek saņemts apliecinājums koku ciršanai; 2. pilnvara var būt izdota uz noteiktu laiku, piemēram, veikt mežizstrādi līdz 31.12.2011.; 3. pilnvara var būt arī beztermiņa. Ja pilnvara ir beztermiņa, tad tā ir spēkā, līdz abas vai viena puse vēlas izbeigt šīs pilnvarojuma attiecības.Īpaši pilnvarā jānorāda:1. pārpilnvarojuma tiesības. Uzdevumu pilnvarnieks var izpildīt pats vai arī var to nodot tālāk izpildīt citam. Šādā gadījumā ir speciāli jānorāda – pilnvara izdota ar vai bez pārpilnvarojuma tiesībām. Ja nebūs norādīts, ka ir tiesības pārpilnvarot, tad pilnvarnieks nodot citam uzdevuma izpildi nevar, tas viņam jāizpilda pašam; 2. tiesības apstrīdēt iestādes izdoto administratīvo aktu (lēmumu), kā arī pārsūdzēt to tiesā. Pilnvarā var konkrēti norādīt, kādas ir pilnvarnieka tiesības tiesā – iesniegt pieteikumu, pilnībā vai daļā atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt izpildei izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu un izbeigt izpildu lietvedību.Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru, to var izdarīt pie notāra vai bāriņtiesā, ja pilnvaras devējs dzīvo tās teritorijā. Ir derīgs arī pilnvarojums, kas izteikts mutvārdos iestādē uz vietas, bet tikai par jautājumiem, kas ir iestādes kompetencē, piemēram, iesniegt iesniegumu, saņemt apliecinājumu un iesniegt pārskatus par veikto mežsaimniecisko darbību.Pilnvaru juridiskās personas – zemnieku saimniecības, SIA, AS, biedrības u.c. – vārdā rakstveidā izdod tā amatpersona, kura ir tiesīga to pārstāvēt. Juridiskas personas pilnvaru var apliecināt arī notārs.
